Akciju cenas pasaulē krītas koronavīrusa seku dēļ 0
Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, neraugoties uz paziņojumiem par jauniem ekonomikas stimuliem, jo jaunā koronavīrusa sekas ekonomikai kļuva arvien smagākas.
ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmdien paziņoja, ka iegādāsies tik daudz valdības vērtspapīru, cik būs nepieciešams, kā arī sāks aizdevumu izsniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem un pašvaldībām, lai palīdzētu pārvarēt koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.
Tomēr ASV Senātam starppartiju domstarpību dēļ pirmdien atkal neizdevās pārvarēt procesuālos šķēršļus, kas liedz apstiprināt triljonu dolāru lielu ekonomisko stimulu paketi Covid-19 pandēmijas seku mīkstināšanai.
Demokrāti atteicās atbalstīt republikāņu izstrādāto likumprojektu, kas paredz atbalstu no pandēmijas radītās krīzes cietušajiem uzņēmumiem un strādājošajiem.
Vācijas valdība pirmdien nolēma atteikties no valsts konstitūcijā noteiktajiem parādsaistību griestiem un papildus aizņemties 156 miljardus eiro, lai palīdzētu valstij cīnīties pret koronavīrusa krīzi. No šiem 156 miljardiem eiro 122 miljardi eiro paredzēti tiešiem izdevumiem, tostarp 50 miljardus eiro paredzot mazo uzņēmumu atbalstam un 55 miljardus eiro atvēlot cīņai ar pandēmiju.
“Mēs parādām, ka jau no paša sākuma ar visu spēku cīnīsimies pret šo krīzi, kura rada šaubas par mūsu pilsoņu veselības aprūpi vai ekonomisko aktivitāti šajā valstī,” sacīja Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs.
Tirgos tomēr turpinājās kritums apgriezti proporcionāli koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumam pasaulē.
Vairāk nekā 1,7 miljardiem cilvēku vairāk nekā 50 valstīs un teritorijās ir jāuzturas mājās koronavīrusa dēļ, tostarp 700 miljoniem cilvēku Indijā vien.
Lielbritānijas valdība pirmdien izsludināja trīs nedēļas ilgu ārkārtējo stāvokli nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatību, slēdzot visu “nesvarīgo” veikalu darbu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī aizliedzot jebkādu pulcēšanos, par kuru tiks uzskatīta arī trīs personu satikšanās.
Ņujorkas biržā, kur no pirmdienas tirdzniecība notiek tikai elektroniski, tirdzniecības sesija beidzās ar jaunu kritumu.
Akcijas Ņujorkas biržā tika agresīvi pārdotas pēc Senāta nespējas vienoties par ekonomisko stimulu paketes apstiprināšanu. ASV lielākajās pilsētās vairums uzņēmumu tika slēgti, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos.
Analītiķi apsveica FRS paziņotos pasākumus koronavīrusa krīzes ietekmes pārvarēšanai, bet daudzi prognozēja, ka
nestabilitāte tirgos turpināsies, līdz ASV ierobežos vīrusa uzliesmojumu.
“Mums jāredz šo izaugsmes līmeņu restabilizācija, lai tirgi atveseļotos,” sacīja “JPMorgan Chase” fiksēto ienākumu izpētes direktors Mets Džozofs.
Akciju cenas kritās arī Eiropas biržās, tostarp Berlīnes biržā, neraugoties uz Vācijas valdības pirmdienas lēmumu par papildu aizņemšanos.
“Tirgi atkal izrāda stresu bailēs, ka kaitējums ekonomikai būs ļaunāks par gaidīto
un ka valdību un centrālo banku atbilde nebūs pietiekama, lai novērstu milzu recesiju,” sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmdien kritās par 3,0% līdz 18 591,93 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 2,9% līdz 2237,40 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,3% līdz 6860,67 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 3,8% līdz 4993,89 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 2,1% līdz 8741,15 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 3,3% līdz 3914,31 punktam.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 3,2% līdz 23,36 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 0,2% līdz 27,03 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0688 līdz 1,0727 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1629 līdz 1,1518 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 110,93 līdz 111,26 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 91,91 līdz 93,11 pensiem par eiro.
