Foto: REUTERS/SCANPIX
Foto: REUTERS/SCANPIX
Akciju birža.

Akciju cenas krītas ASV, bet pieaug Eiropas biržās; analītiķi brīdina, ka iespējami jauni satricinājumi 12

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss “Standard & Poor’s 500” un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja “Interactive Brokers” analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju – aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Otrdien akciju cenas pasaules biržās atkal pieauga, un Volstrītā atgriezās nosacīts miers, lai gan daudzi analītiķi brīdinājuši, ka iespējami jauni satricinājumi.

“Šāds svārstīgums ir raksturīgs ilgstošākiem un haotiskākiem tirgus kritumiem, kas varētu mudināt investorus ieņemt piesardzīgu nostāju,” sacīja neatkarīgais analītiķis Stīvens Iness.

Tokijas biržas indekss “Nikkei 225”, kas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu kopš 1987.gada, trešdien pieauga par 1,3% līdz 35 089,62 punktiem.

Spriedzei Tuvajos Austrumos turpinoties, naftas cenas trešdien kāpa par vairāk nekā 2%.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien kritās par 0,6% līdz 38 763,45 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,8% līdz 5199,50 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 1,1% līdz 16 195,81 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,8% līdz 8166,88 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,9% līdz 7266,01 punktam, bet Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 1,5% līdz 17 615,15 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien palielinājās par 2,8% līdz 75,23 ASV dolāram par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 2,4% līdz 78,33 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena trešdien kāpa par 4,8% līdz 38,45 eiro par megavatstundu.

Reklāma
Reklāma

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0931 līdz 1,0925 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2691 līdz 1,2692 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 144,34 līdz 146,83 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 86,13 līdz 86,06 pensam par eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.