Akadēmisko brīvības sargu patiesie nolūki 0
Nu jau pāris nedēļas Latvijā nerimst tracis par Zinātniskās darbības likuma grozījumiem, kas uzliktu zinātniekiem par pienākumu pārtraukt savus pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai. Tas izraisījis plašu sašutumu akadēmiskajās aprindās.
Iesaistījies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, atdodot likumu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.
Rakstos un interneta petīcijās gāna Latviju
Taču interesanti, ka paši pirmie par šiem grozījumiem satraucās nevis jaunie Latvijas zinātnieki, bet gan par Latvijai nevēlamu personu atzītais Krievijas vēsturnieks Vladimirs Simindejs un vietējais nepilsoņu aktīvists, par Lindermana “pelēko kardinālu” dēvētais Aleksandrs Gapoņenko. Pēdējais laikrakstā “Vesti” Saeimas rīcību salīdzina ar viduslaiku inkvizīciju, kad citādi domājošie tika pakļauti ieslodzījumam un spīdzināšanām.
“Šķiet, ka Latvijas galvaspilsētā tīko atjaunot slavenās viduslaiku tradīcijas un uzsākt jaunas raganu medības pret sievietēm un vīriešiem, latviešiem un cittautiešiem, zinātniekiem un vienkārši gudriem cilvēkiem. Galvenais – nepieļaut brīvdomību, neļaut iznīcināt pēdējo divu desmitgažu laikā tik rūpīgi izveidoto etnokrātisko mitoloģiju,”
raksta Gapoņenko, kurš acīmredzot pats sevi arī pieskaita pie inkvizīcijas vajātajiem apgaismības nesējiem. Šeit gan jāpiebilst, ka viņa “kabatas” organizācija – Eiropas pētījumu institūts – akadēmiskajā vidē nopietni netiek uztverta. To pat īsti nevarētu saukt par zinātnisku iestādi, jo institūts nav reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā.
Bijušā Latvijas vēstniecības darbinieka Simindeja motivācija saprotama daudz vienkāršāk – iespēja kārtējo reizi izmantot Saeimas neveiklību, lai starptautiski pasmērētu Latvijas tēlu. Runā, ka ne bez viņa gādības tapusi un internetā tiek popularizēta petīcija “Par akadēmisko brīvību Latvijā”, kas adresēta Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta prezidentiem. Starp citu, arī Lindermana partijas biedrs, LU pētnieks Andrejs Berdņikovs portālā changes.org sagatavojis līdzīgu petīciju, kurā apgalvo, ka Latvijā kļuvis par politisku uzbrukumu upuri savu pētījumu un aktivitāšu dēļ par Latgales autonomijas jautājumu. “Pašreizējā Latvijas valdība ir ļoti naidīga pret jebkādām diskusijām minoritāšu tiesību vai autonomijas jautājumos,” atsaucoties uz drošībnieku veiktajām kratīšanām Lindermana partijas līderu dzīvesvietās, sūkstās Berdņikovs.
Latvijas zinātnieki pateicīgi “sliktajiem”
Latvijas zinātnieki uz šo likumprojektu reaģēja tikai tad, kad Simindeja aktivitātes sāka uzņemt apgriezienus.
“Par viņa petīciju uzzināju no kolēģiem Francijā, bet tāpat kā daudzi citi, ieraugot, ka tas ir Simindejs, atmetu ar roku un pat nekomentēju. Taču tad sāku saņemt jautājumus arī no citu valstu kolēģiem. Neslēpšu, ir kauns, ka laikus nenoreaģējām uz šo likumprojektu pēc būtības,” stāsta viena no vēstules iniciatorēm, Latvijas Universitātes doktora grāda pretendente Olga Procevska.
Uz pārmetumiem par iešanu Kremļa vēsturnieku pavadā viņa jau atbildējusi ar ironisku ierakstu sociālajā tīklā facebook.com: “Pilsētā runā, ka mēs esot gājuši Djukova/Simindeja pavadā un viņiem pakalpojuši ar savu protestu pret akadēmiskās brīvības ierobežojumiem. Protams, problēma, uz ko norāda “sliktie”, nav problēma. Risinājums, kas nāk no “sliktajiem”, ir slikts risinājums. Savukārt gaišie spēki pieņem tikai labus un pareizus lēmumus. Un te nu mēs esam – “gaišie” ir pieņēmuši absolūti nekvalitatīvu lēmumu, un esmu pateicīga “sliktajiem”, ka viņi uz to norādīja.”
Latvijas zinātnieki vēstulē prezidentam un citām valsts augstākajām amatpersonām pauda bažas, ka šādi grozījumi apdraud akadēmisko brīvību un ievieš demokrātijā nepieņemamu drošības dienestu kontroli pār akadēmisko pētniecību.
“Zinātniskās darbības likums pašreizējā redakcijā jau pietiekami regulē tādu zinātnieku darbību, kas varētu radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai un videi. Mēs uzskatām, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinātās pārmaiņas zinātnes regulējumā diskreditē Latvijas zinātni un ilgtermiņā apdraud tās kvalitāti un reputāciju, un tāpēc aicinām Saeimas deputātus otrreizējā likuma caurlūkošanā šos grozījumus atcelt,”
teikts vēstulē, ko parakstījuši 77 zinātnieki. Interesanti, ka tie galvenokārt ir sociālo zinātņu pārstāvji. “Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka sociālo zinātņu pētījumos drošībnieku “uzraugošā acs” var radīt lielāku kaitējumu. Sociālo zinātņu jautājumi vienlaikus ir arī ideoloģiski šā vārda visplašākajā nozīmē, tāpēc šādai ārpuszinātniskai regulācijai faktiski ir cenzūras funkcija,” uzskata Procevska. Zinātnieki uzskata, ka līdzšinējā likuma redakcija bija pietiekami laba un iekļāva sevī pienākumu neveikt sabiedrībai vai videi bīstamus pētījumus, vienlaikus neaizliedzot arī specdienestiem vākt informāciju.
Pēc tam, kad grozījumi piesaistīja plašāku uzmanību, to patiesie autori – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) – sāka skaidrot, ka šādi mēģinājuši “harmonizēt zinātnisko darbību un nacionālo drošību” un pasargāt Latvijas zinātniekus no krievu spiegiem. TV3 raidījumā “Nekā personīga” SAB pārstāvis informēja, ka pirms vairākiem gadiem Krievijas spiegs Sergejs Jakovļevs, uzdodoties par Portugāles pilsoni, esot mēģinājis no Latvijas zinātniekiem iegūt informāciju par pētījumiem augsto tehnoloģiju jomā.
Tomēr akadēmiskās brīvības ierobežošana satraukusi arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš pagājušo piektdien atdeva likumprojektu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. “Kaut arī zinātniskās darbības un nacionālās drošības intereses patiešām nereti saskaras, tomēr nacionālā drošība nav un nevar būt likumā definēts visas zinātniskās darbības mērķis.
Turklāt šādu, tik būtisku grozījumu, nedrīkstēja izdarīt trešajā, galīgajā lasījumā – šāda prakse acīmredzami neatbilst labas likumdošanas principam,” teikts prezidenta vēstulē.
Poriņa: suns zina, ko ēdis
Ar lūgumu neizsludināt šo likumu pie prezidenta bija vērsusies arī “Saskaņas centra” (“SC”) Saeimas frakcija. Partijas pārstāvis Saeimas Izglītības komisijā Ņikita Ņikiforovs uzskata, ka strīdīgos grozījumus vajadzētu izdalīt atsevišķā likumprojektā. “Sākotnēji Zinātniskās darbības likums tika atvērts, lai atrisinātu problēmu par zinātnisko atklājumu komercializāciju, par ienākumu sadali starp zinātnieku un zinātnisko pētījumu iestādi. Tā ir sasāpējusi problēma, kura ir jāatrisina steidzami. Te patiešām nav nekādu iebildumu. Tagad likumprojekta strīdīgās daļas dēļ, kas paredz pastiprināt specdienestu kontroli pār zinātnisko darbību, tiek bremzēts risinājums problēmai par izgudrojumu komercializāciju. Zinātnes vidē šā jautājuma risinājums tiek gaidīts jau sen,” paskaidroja Ņ. Ņikiforovs. Viņaprāt, grozījumi par izgudrojumu komercializāciju jāizdala atsevišķi un jāpieņem steidzamā kārtībā.
Savukārt par grozījumiem par specdienestu tiesībām kontrolēt zinātnisko darbību vēl esot nepieciešama ilga un vispusīga diskusija – tostarp jānoskaidro citu valstu pieredze un tas, vai drošības dienestiem vispār ir zinātniskā kapacitāte izvērtēt pētījumus.
Turpretim Nacionālās apvienības pārstāve Izglītības komisijā Vineta Poriņa uzskata, ka SAB argumenti par specdienestu lomas nostiprināšanu bijuši visnotaļ pamatoti. “Nekādu apdraudējumu akadēmiskajai brīvībai es tur nesaskatīju. Mūsu zinātnieku pētījumi līdz šim diemžēl nav bijuši pietiekami aizsargāti. Latvija nedrīkstētu būt kā iebraucamā vieta, kur katrs var iebraukt un rīkoties ar mūsu intelektuālo īpašumu pēc savām vēlmēm,” uzskata V. Poriņa. Viņa arī norādīja uz simptomātisku pazīmi, ka pirmie un skaļākie protestētāji ir bijuši Simindejs un Gapoņenko, bet Saeimā – saskaņieši. “Acīmredzot suns zina, ko ēdis,” rezumēja Poriņa. Vienlaikus gan arī viņa piekrīt, ka konkrētā norma varētu būt precīzāk definēta.
