Reklāmfoto

Kārlis Lācis ir viens no šā brīža atzītākajiem un pieprasītākajiem teātra, kino un populārās mūzikas komponistiem. Viņa radošajā ceļā šobrīd gaidāma jauna lappuse – komponists aicina uz koncertu neakadēmiskā gaisotnē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) – 30. janvārī Lielajā ģildē pirmoreiz skanēs K. Lāča koncerts klavierēm ar orķestri. Pie klavierēm – pats autors.


Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Lasīt citas ziņas

Jāatzīst, gaidāmais “neakadēmiskais” koncerts iekritis mirklī, kad K. Lācis ierauts sablīvētā radošu notikumu virpulī. Komponista vārds gada sākumā un pavasarī izskanējis un turpinās skanēt jo bieži.

Tikko izdotajā albumā “Ziedonis. Lācis. Sievietes”, komponists pierādījis sevi kā lielisku miniatūras formas autoru – albumā apkopotas 13 K. Lāča dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem pazīstamu skatuves mākslinieču izpildījumā. Diskā skan gan Rēzijas Kalniņas, gan Aijas Andrejevas, gan Amber, Ditas Lūriņas un citu slavenu dāmu balsis. Klātienē dziesmas līdz ar dziedātāju un mūziķu sniegumu varēs baudīt martā Dailes teātrī trijos koncertos ar tādu pašu nosaukumu.

“Nebūs nauda, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem…

VIDEO. Slēpošanas kūrorta viesi neapdomīgi filmē un pienāk bīstami tuvu lielam lācim

Brīvdienu pusdienās – sildošs un sulīgs sacepums! Knifi, lai tas izdotos vienmēr

Savukārt pavisam drīz, 22. februārī, pie skatītājiem nonāks apjomīgs komponista gara auglis – muzikālais materiāls Dailes teātra topošajam mūziklam “Oņegins” Dailes teātrī, ko pēc A. Puškina darba motīviem režiju veido Dž. Dž. Džilindžers.

Jautāts par šādu darbu “sastrēgumu”, komponists pasmaida, atrunājoties – speciāli nebijis plānots, tīrā sakritība. Pērn LNSO direktores uzrunāts, piekritis sastrādāties – kā nekā klavierkoncerts jau bijis gatavs kādu laiku, vien gaidījis savu kārtu un uznācienu uz skatuves.

“Atteikt nevarēju,” saka Lācis – negadoties jau bieži, kad labākais Latvijas orķestris piedāvā veidot autorkoncertu. Koncerta pamatā autors ielicis savas pārdomas par cilvēku savstarpējām attiecībām ģimenē un dažādām šo attiecību šķautnēm, iespējams, pat bērna skatījumu uz notiekošo.

Lācis atzīst, viņam kā komponistam, kura plašākais darbības lauks līdz šim bijusi popmūzika un džezs, “funk” mūzika (“Time After Time”), pēdējā laikā arī teātra mūzika (“Marija Stjuarte” Dailes teātrī, “Pūt, vējiņi!” Liepājas teātrī), šāds koncerts esot mazliet izaicinājums. “Galu galā tajā piedalās vairāk nekā simts cilvēku, klāt nāks arī Paula Timrota veidotā video partitūra.”

Pat ja solīts gluži “neakadēmisks” koncerts, mazliet nopietnības tā pirmajā daļā līdz ar koncertu klavierēm un orķestrim tomēr iezagsies. Autors atzīst: “Iespējams, tas ir diezgan sarežģīti atskaņojams. Nav viegli uzrakstīt pusstundu garu darbu, kas prasa attīstību, kāpumus, kritumus – to nevar mērot ar popmūzikas mērauklu – pantiņš, piedziedājums.” Skanēs arī “Nakts” orķestrim, korim un soprānam. Skaņdarbs, reiz ieskaņots kopā ar Latvijas Radio kori Sigvarda Kļavas vadībā, līdz šim bijis pieejams vien ierakstā, bet šoreiz piedzīvos savu koncerta pirmatskaņojumu kora “Latvija” un dziedātājas Amber jeb Aijas Vītoliņas izpildījumā, diriģenta Māra Sirmā vadībā. “Mans un Māra Sirmā darba stils, mūzikas izjūta pilnīgi noteikti sakrīt vienā ziņā – otru tik skrupulozu diriģentu nepazīstu, un šajā ziņā esam līdzīgi,” saka Lācis.

Koncerta otrā daļa gan būšot pavisam “neakadēmiska” – te dzirdēsim mūziku no pirms sešiem gadiem Latvijas Nacionālajā operā pirmuzvestās baleta izrādes “Rīgas tango” – veltījums slavenajam tango karalim, populārās dziesmas “Melnās acis” autoram Oskaram Strokam. Skanēs arī K. Lāča teātra mūzika un svīta saksofonu kvartetam.

Tomēr sevi K. Lācis nepieskaita nedz pie akadēmiķiem, nedz popmūziķiem. “Es jūtos kā cilvēks ar mūziku sirdī. Laikam jau esmu kaut kas pa vidu – kaut kas sanāk labāk, kaut kas mazāk labi. Esmu tāds jocīgs, varbūt tādēļ aicina,” pasmaida komponists.