Akadēmiskā vides ekspertu grupa paziņo par darbības apturēšanu un sadarbības pārtraukšanu ar valdību 53
Akadēmiskās vides ekspertu grupa pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo grupas sadarbības modelis ar Ministru kabinetu nav attaisnojis ieguldītās pūles, liecina ekspertu grupas publiskais paziņojums.
“Lai šāda sadarbība nestu vajadzīgos augļus, ekspertu grupas darba pamatā jābūt no valdības nākošam pieprasījumam pēc akadēmiskās ekspertīzes, bet līdzšinējā sadarbība liecina par šāda pieprasījuma neesamību,” norādīts paziņojumā.
Akadēmiskās vides ekspertu grupa tika izveidota pēc Pārresoru koordinācijas centra ieteikuma un tam sekojoša Ministru prezidenta biroja uzdevuma šā gada martā. Grupa darbojās uz brīvprātīgas un neatalgotas līdzdalības principa un tās mērķis bija sniegt atbalstu Ministru kabinetam lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot ar Covid-19 saistītos topošos lēmumus.
Ekspertu grupas darbība praktiski izpaudās, vērtējot Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas sagatavotos valdības rīcības scenārijus, tai skaitā novērtējot šo scenāriju ietekmi uz SARS-CoV-2 vīrusa izplatību, sabiedrības uzvedību, kā arī sekas sabiedrībai un tautsaimniecībai. Grupas uzdevumos neietilpa specifisku jaunu risinājumu ierosināšana.
Ekspertu grupas skatījumā sadarbības modelis ar Ministru kabinetu un tā īstenošana nav bijuši optimāli. Kā grupa ir vairākkārt norādījusi, tā darbotos optimāli, ja tai būtu jāstrādā ar valdības definētiem jautājumiem un rīcībpolitiskām dilemmām, sniedzot atzinumus par to zinātnisko pamatotību vai sociālekonomisko ietekmi.
“Diemžēl līdz šim ekspertu grupas darbība ievirzījusies gultnē, kurā grupa nevis palīdz valdībai pieņemt informētu lēmumu, bet ekspertu paustie viedokļi paši kļūst par politiskā procesa sastāvdaļu,” skaidrots paziņojumā.
Ņemot vērā augstāk minēto, ekspertu grupa uzskata, ka pašreizējos apstākļos ir pamatoti tās darbību apturēt uz nenoteiktu laiku. Vienlaikus ekspertu grupa neizslēdz turpmākas sadarbības iespēju, uz savu zināšanu bāzes izvērtējot valdībai būtiskus jautājumus, ja tādi tiktu formulēti.
“Vēlamies arī informēt par šīs grupas viedokli attiecībā uz pašreizējā krīzes posma nopietnību un darbībām, kuras varētu mazināt negatīvās sekas,” pausts ekspertu paziņojumā.
Paziņojumā atgādināts, ka ekspertu grupa Ministru kabinetu jau šā gada 29.jūnijā brīdināja, ka pie jau tolaik paredzami zemā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara un iedzīvotāju aktivitātēm atgriežoties iekštelpās, ir iespējams problemātisks situācijas attīstības scenārijs 2021.gada rudenī: iespējams būtisks un straujš SARS-CoV2 vīrusa infekcijas izplatības pieaugums. “Pašlaik, diemžēl, šis scenārijs piepildās pilnībā,” piebilst eksperti.
Tādēļ, SARS-CoV-2 vīrusa izplatībai prognozēti un ļoti strauji eksponenciāli pieaugot un ņemot vērā neizbēgamo hospitalizācijas gadījumu skaita pieaugumu, šā gada 1.oktobrī ekspertu grupa sniedza publisku paziņojumu, ceļot trauksmi par draudīgo situācijas attīstību. Ekspertu grupa izteica aicinājumu iespējami īsā laikā sagatavot SARS-CoV-2 vīrusa izplatību ierobežojošu stingru pasākumu kopumu un Ministru kabinetam to pieņemt pēc iespējas ātrāk oktobra pirmajā nedēļā.
Tika sasaukta Krīzes vadības padomes sēde šā gada 5.oktobrī un 7.oktobrī, kuras laikā tās dalībnieki tika informēti par Krīzes vadības padomes sekretariāta sagatavoto ārkārtējās situācijas ieviešanas scenāriju, kas paredzēja stingru ierobežojumu noteikšanu uz trijām nedēļām visiem valsts iedzīvotājiem, lai īstermiņā ierobežotu kontaktu biežumu un līdz ar to kontrolētu SARS-CoV-2 vīrusa izplatību sabiedrībā, novērstu sagaidāmo slimnīcu pārslodzi un nāves gadījumu skaita turpmāku pieaugumu.
Ekspertu grupa atbalstīja šo scenāriju ar nelieliem ieteikumiem. Ministru kabinets tomēr lēma par mazāk stingriem ierobežojumiem, vienlaikus būtiskus ierobežojumus nosakot tikai tiem iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19 vai nav to pārslimojuši.
Ekspertu grupa pilnībā respektē Ministru kabineta tiesības pieņemt šādu lēmumu, bet izsaka nopietnas bažas par to, ka plānotā rīcība nenovērsīs slimnīcu pārslodzi un tāpēc valdībai jau tagad būtu jālemj par potenciālo rīcību varbūtējā krīzes eskalācijas gadījumā, un jāinformē sabiedrība par šo lēmumu.
Ekspertu grupa pateicas Pārresoru koordinācijas centram (PKC) un personīgi tā pārstāvjiem – PKC vadītāja vietniekam un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājam Vladislavam Vesperim un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultantei Sigitai Sniķerei par veiksmīgu sadarbību, teicamu grupas darba koordinēšanu, godprātīgu un konstruktīvu grupas viedokļu apkopošanu un pārstāvniecību politiķu apspriedēs un medijos.
Kā aģentūrai LETA norādīja PKC pārstāvji, tas, vai centrs lūgs ekspertiem atsākt darbu, noteikti atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, kurā valsts atradīsies, nepieciešamības daudzpusīgi izvērtēt potenciālās rīcības scenārijus un no ekspertu iesaistes lomas, kā arī apzinoties scenāriju īstenošanas iespējas un sagaidāmās ietekmes.
“Scenārijiem jābalstās uz novērtējumu par tā ietekmi uz koronavīrusa izplatību, sabiedrības noskaņojumu, tautsaimniecības darboties spēju, valsts finansiālajām iespējām un ņemot vērā sabiedrības gatavību līdzdarboties kopīgo mērķu sasniegšanā, ikvienam iedzīvotājam arī apzinoties nepieciešamo rīcību vīrusa izplatības mazināšanai un ikdienas dzīves atgriešanai normālā ritējumā,” atzīmēja PKC.
Ekspertu grupas dalībnieki bija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, RSU pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne, RSU profesore Ludmila Vīksna, Latvijas Universitātes (LU) profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa un Inese Šūpule, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesore Ingūna Elere, komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis, ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) profesore Baiba Martinsone, Vidzemes Augstskolas profesore Feliciāna Rajevska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns Gundars Bērziņš un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
