Akadēmiķis Stradiņš saņem apbalvojumu par Gruzijas valdnieku dzimtas izpēti 0
Tautā un tāpat aiz Latvijas robežām cienītais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis Jānis Stradiņš trešdien saņēma Gruzijas Gori Universitātes augstāko apbalvojumu – “Gogebašvili medaļa”.
Svinīgajā apbalvošanā piedalījās Gruzijas vēstniecības, Latvijas gruzīnu kopienas, tāpat Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes (LU) un LZA pārstāvji.
Apbalvojumu pasniedza Tbilisī Valsts Universitātes profesors, vēstures doktors Nikolajs Džavahišvili, kurš Latvijā ir visai regulārs viesis un pirms dažiem gadiem uzrakstījis grāmatu par Baltijas un Gruzijas vēsturiskajiem sakariem – “Ieskats Gruzijas un Baltijas tautu attiecību vēsturē”.
Medaļa Stradiņa kungam ar Gori Universitātes akadēmiskās padomes lēmumu piešķirta par savulaik veiktajiem pētījumiem, kas skar Gruzijas valdnieku dzimtas Bagrationu atvases, ģenerālleitnanta Pjotra Bagrationa, gruzīnu variantā Petra Bagrationi (1818 – 1876), darbību.
Gori Gruzijā tiek uzskatīta par gruzīnu vidū godātās Bagrationu dzimtas “galvaspilsētu”. Pjotrs Bagrations laikā no 1870. līdz 1876. gadam bija Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas ģenerālgubernators.
Lai arī materiālus par Bagrationa gaitām Baltijā akadēmiķis Stradiņš savācis un publicējis jau pirms vairākiem gadu desmitiem, tajos minētie fakti arī mūsdienās skan kā jaunums vismaz daļai Gruzijas akadēmisko aprindu. Jaunībā Bagrations pēc būtības bijis “gruzīnu nacionālists”, kā viņu raksturoja Stradiņš.
Tikmēr Baltijā, būdams augsta ranga Krievijas cara administrācijas ierēdnis, viņš parādīja sevi kā cītīgs rusifikators. Tomēr Bagrationa devumā bijušās tāpat pozitīvas epizodes, kuru dēļ akadēmiķis Stradiņš agrāko Rīgas ģenerālgubernatoru pieminējis arī ar labu vārdu.
Amatiera līmenī Bagrations aizrāvies ar ķīmiju un fiziku, īpaši ar galvanizācijas procesiem, un guvis zināmus panākumus. Piemēram, izstrādāja mūsdienās starptautisku atzītu apzeltīšanas tehnoloģiju, kuru izmantoja Īzaka katedrāles kupola apzeltīšanai Sanktpēterburgā un vēlāk pēc viņa rīkojuma būvētajai Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē Rīgā.
Kā ģenerālgubernators Bagrations bija Rīgas Politehnikuma kurators, īpaši atbalstot Mehānikas, Inženieru un Arhitektūras nodaļas.
“Viņš piešķīra šo nodaļu absolventiem tiesības strādāt ne tikai Baltijas guberņās, bet visā Krievijas impērijā. Pielīdzināja Politehnikuma izglītību augstskolai un deva rīkojumu uzbūvēt mācību korpusu, kurā šobrīd atrodas Latvijas Universitāte. Mēs nevērtējam Bagrationu tikai pozitīvi, jo tos gadus atceramies ar zināmu rūgtumu, taču jāatzīst, ka viņš bija ne tikai Politehnikuma aizbildnis, bet arī mecenāts un uzdāvināja tam spektrālanalīzes aparatūru, kā arī viņa vārdā nosaukto minerālu – bagrationītu,” atzīmēja akadēmiķis.
Gori Universitātes medaļa Jānim Stradiņam tika piešķirta tieši Pjotra Bagrationa 200 dzimšanas dienā – pēc vecā stila 12. septembrī.
