Kā savaldīt kaprīzo šokolādi? Divas kārdinošas receptes saldākām Valentīndienas noskaņām 2
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kādas tik spējas šokolādei netiek piedēvētas – laba veselībai, uzmundrinoša, pamodina jūtas un sniedz pat laimes sajūtu. Tieši tas mums šajā laikā ir vajadzīgs, tāpēc virtuves karaļa godā – kakao.
Pandēmija ievieš korekcijas arī “Virtuves karaļa” plānos – tikai pa gabalu varam ciemoties “Skrīveru saldumu” uzņēmumā, kur līdzās iecienītajām gotiņkonfektēm no 2006. gada top arī šokolādes produkcija. Ražotnes Skrīveros un Lizumā neapstājot ne brīdi, jo pēc saldajiem Ziemassvētkiem un Jaunā gada nāk 14. februāris ar Svētā Valentīna jeb Visu mīlētāju dienu, kad laiks marcipāna sirdīm zemeņu vai tumšās šokolādes glazūrā un našķim kā no pasakas par zemenītēm sniegā – zemenēm baltajā šokolādē.
Uz kakao dārziem Amerikā
Gatavot konfektes no krējuma un cukura nav tas pats, kas no kaprīzās svešzemnieces šokolādes. Tomēr “Skrīveru saldumu” dibinātāji Iveta Stalidzāne un Normunds Audzišs bija gana uzņēmīgi, lai uzsāktu jauna produkta ražošanu. Paplašinoties uzņēmumam, tā tagadējais vadītājs Oskars Brediks ar sievu Sintiju devās tālos ceļojumos, lai izpētītu labākās kakao pupiņu audzētavas un pārstrādes ražotnes, jo tikai no augstas kvalitātes izejvielām var radīt garšīgus saldumus.
Devušies uz kakao koku dārziem Kostarikā, Peru, Brazīlijā, bet 2017. gadā aizlidoja uz Čīli, lai apmeklētu vairākus uzņēmumus, kas audzē un žāvē plūmes un aprikozes. Ceļojums vainagojās ar jauniem produktiem – žāvētiem augļiem šokolādē, ko Latvijā piedāvā vien retais saldumu ražotājs.
Lai uzietu izcilāko šokolādi, nācās apmeklēt vairākas tirdzniecības izstādes Eiropā, līdz izvēle apstājās pie Beļģijas produkcijas.
Tomēr nemainīgā kvalitāte un garša pārliecināja, un “Skrīveru saldumi” jau vairākus gadus top no beļģu šokolādes, ar kuru strādā arī daudzi augstas klases šokolādes ražotāji pasaulē. Vietējos meistarus brauca apmācīt ārzemju tehnologi, jo šokolāde kuram katram tik viegli nedodas rokās, īpaši tās temperēšana jeb kausēšana, kad precīzi jāievēro saldās masas uzsildīšanas un atdzesēšanas temperatūra.
Ar jaunu saldumu idejām viņiem palīdzība neesot vajadzīga – tās nāk ne tikai no izstāžu iespaidiem un pasaules modes tendencēm, bet arī pašiem uzņēmuma darbiniekiem. Dažkārt no trakākajām idejām rodas interesantākie saldumi!
Kopš “Skrīveru saldumos” atvērta Emociju fabrika, atsauksmju grāmata pildās ar ierakstiem, kas lieku reizi apstiprina šokolādes brīnumaino iedarbību – zemeņu šokolāde sajūtās pārceļ uz zemeņu dobi vasarā, bet saldumi ar ķiršu gabaliņiem liek lidot ar skaistu kleitu mugurā.
Šokolādes pielūdzēji senāk un šodien
Par kakao pupiņu atklājējiem var atrast dažādus pētnieku skatījumus, tomēr viņi ir vienisprātis, ka gods pienākas Amerikas iezemiešiem – vai tie būtu Olmekas ļaudis, kas pirmie lietojuši vārdu kakao, vai acteki un maiji, kuri uzgāja šokolādes dzīvinošo spēku.
Acteku vadonis Montesuma tik ļoti ticējis kakao īpašajām spējām, ka ik dienu izdzēra līdz 50 krūzītēm šī dzēriena. Viņa karavīri pārgājienos līdzi ņēma kakao pulvera gabalu, no kura, izšķīdinot to karstā ūdenī, ieguva sātīgu un barojošu dzērienu, aizstājot pat kādu maltītes reizi.
Viens no tiem – karavadonis Ernans Kortess – 1528. gadā atveda uz Eiropu kakao pupiņas, taču eiropieši pat nemācēja tās lietot, jo bez saldināšanas ar cukuru dzēriens bija pārlieku rūgts.
Kaut ko līdzīgu mūsdienu šokolādei jau 17. gadsimtā esot izgatavojuši spāņu mūki Meksikā. Pupiņu masveidīga izmantošana šokolādes ražošanā Eiropā sākās tikai pirms aptuveni 160 gadiem.
11. jūlijā pasaulē svin Šokolādes dienu, ko 1995. gadā pirmo reizi atzīmēja šokolādes mīļi Francijā, bet tagad tā kļuvusi populāra teju visapkārt zemeslodei. Gluži kā celtniecības materiāls tā tiek izmantota dažādu Ginesa rekordu cienīgu gigantu būvniecībai. Savulaik Ņujorkā uzbūvēja trīs pilsētas slavenākos debesskrāpjus, bet Šveicē tapa milzīga šokolādes strūklaka. Jaunākais saldumu milzis pirms trīs gadiem bija apskatāms Brazīlijā izstādē “Expocolate”, kurā gan visi celtnes būvelementi, gan iekārtojums un aprīkojums, ieskaitot malkas krāsni, mēbeles, traukus un pat rakstāmmašīnu, bija veidoti no šokolādes 10 488 kg svarā.
Godinot šokolādi “Virtuves karaļa” galdam, šā raksta autore gatavo Zviedrijā iecienītu šokolādes kūku un no kakao dzimtenes Dienvidamerikas nākušo čurros ar tumšās un baltās šokolādes mērci.
Uzziņa
Lielākie šokolādes izēdāji dzīvo Šveicē
Pirmajā vietā pasaulē pēc šokolādes patēriņa ierindojas Šveice ar 8,8 kg uz vienu cilvēku gadā. Seko Austrija ar 8,1 kg, Vācija – 7,9 kg, Īrija – 7,9 kg, Lielbritānija – 7,6 kg, Zviedrija – 6,6 kg, Igaunija – 6,5 kg. Pēdējā vietā ierindojas Ķīna ar 0,1 kg uz cilvēku.
Mūsu valstī vidēji viens iedzīvotājs gadā notiesā ap 4 kg šokolādes.
Avots: www.statista.com 2017. gada uzskaites dati.
Uzziņa
Kā atšķirt šokolādes pēc sastāva?
Tumšajai šokolādei norādīts minimālais kakao masas apjoms.
Kvalitatīvai šokolādei nevajadzētu pārsniegt norādīto cukura apjomu, tā vietā tiek izmantoti arī citi – veselībai labāki saldinātāji, kā arī nav ieteicami tādi piemaisījumi kā palmu eļļa u. c.
Receptes
Zviedru šokolādes kūka kladdkaka
6 personām
Sastāvdaļas
Kūkai: 250 g cukura, 2 olas, 60 g miltu, 6 ēdamk. kakao pulvera, šķipsna sāls, 125 g sviesta, 1 ēdamk. vaniļas ekstrakta vai 1,5 ēdamk. vaniļas cukura.
Dekorēšanai: pūdercukurs, 180 g ogu.
Gatavošana
Sakuļ cukuru un olas (istabas temperatūrā), līdz masa gaišās putās. Iesijā miltus, kakao pulveri un sāli un samaisa viendabīgā masā. Pievieno izkausētu sviestu un vaniļu un samaisa. Mīklai jābūt biezai. Ar sviestu ietauko kūkas veidni (24 cm diametrā) un izkaisa ar kakao pulveri. Iepilda mīklu veidnē un izlīdzina. Cep 180° uzkarsētā cepeškrāsnī apmēram 20 min, līdz virskārta kļūst cieta, bet vidus vēl mīksts, ko pārbauda ar kociņu.
Kūku apkaisa ar pūdercukuru. Labi garšo kopā ar mellenēm, upenēm vai citām ogām. Var pievienot putukrējumu vai vaniļas saldējumu.
Churros ar tumšās un baltās šokolādes mērci
6 personām
Sastāvdaļas
Čurros: 200 ml ūdens, 115 g sviesta, 2 ēdamk. brūnā cukura, šķipsna sāls, 145 g miltu, 3 olas, pustējk. vaniļas ekstrakta vai cukura.
Apkaisīšanai: 50 g cukura vai pūdercukura, šķipsna sāls, tējk. kanēļa.
Mērcēm: 500 ml piena, 90 g tumšās šokolādes, 90 g baltās šokolādes, 2 tējk. kukurūzas cietes, tējk. vaniļas ekstrakta vai 2 tējk. vaniļas cukura.
Gatavošana
Gatavo plaucēto mīklu
Uz plīts katliņā ielej ūdeni, pievieno sviestu, cukuru un sāli. Uzvāra uz vidējas uguns, ik pa laikam samaisa. Kad maisījums uzvārījies, pieber miltus un ar putojamo slotiņu iekuļ maisījumā. Turpina karsēt un maisa ar karoti, kamēr izveidojas gluda mīklas bumba, ko vēl nedaudz paviļā un pakarsē. Katliņu ar mīklu noņem no plīts un atdzesē.
Sakuļ olas (istabas temperatūrā) ar vaniļu un pakāpeniski pa nelielam apjomam iemaisa mīklā. Kad visas olas iemaisītas, masai jābūt pabiezai.
Iepilda mīklu konditorejas maisiņā ar uzgali zvaigznītes formā, lai čurros veidotos raksturīgais rievojums.
Čurros tradicionāli cep karstā eļļā, tos var vārīt dziļvārē vai cept krāsnī. Šoreiz cepsim cepeškrāsnī.
Uz cepamās pannas, kurā ieklāts un nostiprināts cepamais papīrs, izspiež 8–10 cm mīklas “desiņas”, no uzgaļa tās atdalot ar naža palīdzību. Izspiestos čurros aprasina ar ūdeni, kas, krāsnī iztvaikojot, cepumus veidos pufīgākus. Pannu liek 200° temperatūrā sakarsētā krāsnī un cep 18–22 min, līdz cepumi kļūst zeltaini brūni. Izslēdz krāsni un atstāj tajā uz 10 min pannu ar čurros, lai apžūst. Vēl siltus apvārta cukura un kanēļa maisījumā.
Gatavo šokolādes mērci
Tumšās un baltās šokolādes mērci gatavo līdzīgi. Katliņā uzvāra pienu un pievieno sasmalcinātu šokolādi. Trauciņā kukurūzas cietei pielej nedaudz ūdens, samaisa un pielej šokolādes maisījumam. Pievieno vaniļu un karsē mērci, līdz tā sabiezē. Tumšās šokolādes mērcei pikantākai garšai var pievienot nedaudz čili pārslu vai Kajennas piparu, sāli. Baltās šokolādes mērcei var pievienot rīvētu bioloģiski audzēta citrona miziņu vai sulu.