Ak, šie sēklgrauži cūku pupās un pupiņās! 2
“Kā cīnīties ar sēklgrauzi, kas ir cūku pupās un pupiņās?” Magdalēna Kažemaks Preiļos
Šos kaitēkļus noteikti var pieskaitīt pie tiem, par ko rakstīts visbiežāk. Pākšaugiem ir katram savs sēklgrauzis: cūku pupas bojā Bruchus rufimanus, bet pupiņas – Bruchus obsoletus (sin. Acanthoscelides obsoletus).
Pieaugusi pupu sēklgrauža vabole ir 4 – 5 mm gara, ar melnu vai pelēki melnu ķermeni, kas klāts ar baltiem un brūnganiem matiņiem. Vaboles pārziemo gan sēklās, gan arī uz lauka (augsnē, zem augu atliekām), izlido pavasarī vai vasaras sākumā un sadēj olas uz jaunajām pākstīm, kas tikko aizmetušās. Vidēji pēc 13 dienām izšķiļas kāpuri – pelēcīgi balti, drukni, 4 – 5 mm gari un bez kājām. Tie barojas, izgraužot pupu iekšieni.
Vienā pupas pākstī mielojas pat līdz pieciem kāpuriem, sēklās tie uzturas ilgi – līdz pat trim mēnešiem. Pieaugušas vaboles izkļūst no pāksts, izgraužot apaļu caurumiņu.
Pupiņu sēklgrauža vabole ir sīkāka, tikai 2 – 3,5 mm liela, gaiši vai tumši brūnā krāsā, klāta ar sīkiem, dzeltenīgi zaļiem matiņiem. Vienā pākstī var būt pat vairāk nekā desmit šīs sugas kāpuru. Sēklas tie bojā tikai agrīnā attīstības fāzē. Pupiņu sēklgrauža vaboles pārziemo telpās (sevišķi, ja tās ir siltas). Primārais invāzijas avots ir bojātas sēklas, tāpēc sējai visdrošāk izmantot veikalā pirktās, kas iegūtas profesionālās saimniecībās augu aizsardzības dienestu speciālistu uzraudzībā. Visās valstīs pastāv vienota kārtība, sēklkopība tiek kontrolēta.
Šogad nebija neviena insekticīda, kas Latvijā būtu reģistrēts tieši sēklgraužu apkarošanai pupu un pupiņu sējumos. Laputu, smecernieku, tinēju apkarošanai pupās ir reģistrēti: Ciperkils 500 e.k. (2.klases preparāts), Decis 2.5 e.k., Decis Mega, Fastac 50 un Kestac 50. Veicot smidzinājumus pret šiem kaitēkļiem, vienlaikus ierobežo arī sēklgraužu izplatību. Savukārt lietošanai pupiņu sējumos pie mums nav reģistrēts neviens insekticīds. Ko tad darīt? Atliek izvēlēties veselīgas sēklas, ievērot augu seku, sēt pākšaugus vismaz 500 m attālumā no iepriekšējās audzēšanas vietas (mazdārzā to grūti izdarīt…) un pupiņu pākšu veidošanās laikā lietot speciālus tīklus pret kukaiņiem.
Novācot ražu, sēklas vērīgi jāaplūko, un invadētās tūlīt jāiznīcina, tādējādi pārtraucot kaitēkļa attīstības ciklu. Kaitēkļus var iznīcināt, vienu stundu karsējot sēklas +55 °C temperatūrā. Pēc tam tās var sašķirot, iegremdējot tās 3 – 5 % vārāmās sals šķīdumā: kaitēkļu bojātās tukšās uzpeldēs, bet veselās nogrims. Atlasītas nebojātas pupas un pupiņas labāk izmantot pārtikā, bet sējai pavasarī iegādāties citas.