Pasniedzējs uz paklājiņa. Ājurvēda un joga – zem Latvijas Universitātes jumta 0
Ir pirmdienas vakars. Latvijas Universitātes Starptautiskā Indijas studiju institūta (LU SISI) telpā, kur pie sienām redzami plakāti ar dažādiem Indijai raksturīgiem pasaules uztveres simboliem, studentes sagaida lektors – jogas skolotājs Arnis Siliņš. Studentes iekārtojas uz paklājiņiem, kas noklāti uz grīdas, un lekcija var sākties.
Pēc īsa ievada lektors izvaicā studentes par praktisko mājas uzdevumu – bija jāmēģina nemirkšķināt acis, skatoties sveces liesmā, tā pārliecinoties, cik liela piepūle vajadzīga sava ķermeņa pārvaldīšanai. Tad stāsta par apziņas un prāta struktūru no jogas filozofijas skatpunkta un atvainojas, ka lieto daudz svešu vārdu. Prāna, prakriti, čakras, karma, ātma, čita – šo un citu sanskrita jēdzienu klasifikācija un sanskrita–angļu–latviešu skaidrojošās vārdnīcas izveide ir viens no institūta iesāktajiem lielajiem pētniecības darbiem, pastāsta direktora vietniece, internās medicīnas un ājurvēdas ārste Sintija Sauša.
Nevis interešu pulciņi, bet pētniecība
Institūts nule izveidots, apvienojot LU Komplementārās medicīnas centru un LU Indijas studiju un kultūras centru. Tā vadītājs ir profesors Valdis Pīrāgs, endokrinologs un Komplementārās medicīnas centra idejas autors. Institūta studiju programmas – ne vien par jogu, bet arī par ājurvēdu, Indijas valodām, klasisko mūziku un deju, kā arī Austrumu kultūras vēsturi un filozofiju.
“Valodas studijas noder gan tiem, kuriem ir padziļināta interese par valodām un Indijas kultūru, gan cilvēkiem, kuri uz Indiju brauc biznesa dēļ. Arī tiem, kuriem draugi vai tuvinieki ir indieši,” saka S. Sauša.
Ājurvēdas studijas, kas pieejamas kopš 2014. gada, lielākoties izvēlas medicīnas darbinieki, 80% ir ārsti.
“Daļa ir praktizējoši ārsti, citi vēlas atsākt praksi un meklē kādu jaunu ceļu, kādu pievienoto vērtību savam darbam. Ir studējušas medicīnas māsas, fizioterapeiti, kā arī farmaceiti, kuriem ir interese par ājurvēdas preparātiem.”
Arī jogas studijas pieejamas jau vairākus gadus, tās apguvuši apmēram simt studentu, no kuriem daži ieguvuši tiesības paši praktizēt kā jogas skolotāji. Viena no lekcijā sastaptajām studentēm gan atzīst – viņa par jogu interesējas ne jau kredītpunktu dēļ: “Ziniet, manā vecumā tas vairs nav svarīgi. Vēlējos mācīties par jogu, un šis piedāvājums šķita interesants arī no finansiālā viedokļa. Joga tikai kā fitnesa nodarbības man nav vajadzīga, gribu izprast dziļāk.”
Studijas LU SISI ir par maksu un paredzētas personības izaugsmei vai profesionālajai pilnveidei. Institūta izveidotāji cer, ka ar laiku izdosies izveidot arī pamata studiju saturu bakalaura un maģistra līmenī, kā arī doktorantūru.
Ir sapnis par komplementārās medicīnas klīniku, kurā līdztekus modernajai medicīnai pacientu ārstēšanā lietotu arī gadsimtiem senās ājurvēdas un jogas tradīcijas.
Šāda klīnika būtu kā praktiska bāze pētījumiem, kas institūtā jau notiek starptautiskā mērogā. Tos finansē gan Indijas valdība, gan privātas kompānijas, piemēram, par ājurvēdas preparātu kā papildlīdzekļu lietošanu diabēta pacientu ārstēšanā un aprūpē.
“Piemēram, dažkārt otrā tipa cukura diabēta pacientiem mēdz būt blaknes no viena biežāk lietota medikamenta – ir šķidrs vēders un vēdera pūšanās. Pievienojot šai terapijai ājurvēdas preparātus, kas uzlabo kuņģa un zarnu darbību jeb agni, gremošanas enerģiju, kā arī individuāli koriģējot un pielāgojot uzturu, izdodas pārvarēt pat smagu konkrēto zāļu nepanesību. Nav nepieciešams samazināt devas vai atcelt to lietošanu, kas pretējā gadījumā būtu jādara,” apraksta S. Sauša.
Pēc viņas teiktā, LU finansējuma daļa institūta darbībai ir proporcionāli neliela: universitāte nodrošina telpas, kā arī piešķir naudu atsevišķiem projektiem. Finansējuma pamatu veido studentu maksājumi par mācībām.
Cer kliedēt mītus
Indija ir tāla un eksotiska zeme, tās senās zināšanas ir mītu un noslēpumu apvītas. Šo stereotipu, baiļu un aplamu priekšstatu kliedēšana ir viens no LU SISI uzdevumiem, uzskata gan jogas skolotājs A. Siliņš, gan ārste S. Sauša. Viņa akcentē, ka gan studiju, gan pētniecības fokuss vērsts uz izpratnes veicināšanu un kopīgā meklējumiem, lai labums būtu gan Latvijā, gan Indijā, “objektivizēt, padarīt zinātniski akceptējamu, turēt zinātniskos ietvaros”.
Kā piemēru viņa min ārstniecības augu un ājurvēdas preparātu izpēti: kaut arī daļai ājurvēdas zāļu par izejvielām izmanto nudien eksotiskus augus, citi turpretī ir tādi paši vai ļoti līdzīgi Latvijā sastopamajiem.
“Ājurvēdas farmakopejā atrodami tādu augu preparāti, kas aug tikai noteiktos apgabalos Himalajos un ir aizsargājami, taču pie mums tie vai to līdzinieki sastopami vai ik uz soļa, tāpēc mēs pieteiksim projektu Indijas valdības finansējumam par Latvijas ārstniecības augu izpēti pēc ājurvēdas farmakognozijas principiem,” skaidro S. Sauša. Līdzīgi noderīgas var būt arī ājurvēdas atziņas par veselības saglabāšanu, veselīgu uzturu un slimnieku ārstēšanu, kā arī zināšanas par elpošanu un sava ķermeņa pārvaldīšanu jogas tradīcijā.
“Šajā ziņā neesam oriģināli – interese par jogu un ājurvēdu ir gan slavenās Eiropas, gan Amerikas universitāšu klīnikās, kur izveidotas integratīvās medicīnas nodaļas,” zina teikt S. Sauša. Viņasprāt, līdz ar iespēju studēt starptautiskā institūtā gan pie pašmāju, gan ārvalstu pasniedzējiem, kā arī papildināt zināšanas, stažējoties partnerinstitūcijās Indijā, studenti iegūs starptautiski konkurētspējīgas prasmes un izglītību.
