Aizvien vairāk var iezīmēties nepieciešamība saimniekot citādi, nekā ierasts 24
Aizvien vairāk var iezīmēties nepieciešamība saimniekot citādi, nekā ierasts, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, komentējot piektdien publiskotos Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) otrā ceturkšņa provizoriskos rezultātus.
“Ja, komentējot pirmā ceturkšņa ekonomisko izaugsmi Latvijā, to varēja salīdzināt ar pavasara ziedu plaukumu, tad, pieturoties pie ziedu tematikas, otrajā ceturksnī gandrīz būtu jādzied par “trim vītušām rozēm”,” pauž Paula, piebilstot, ka viena pavītusi roze, iespējams, liecas uz trešā ceturkšņa pusi, proti, laiku, kad tiek ievākta labības raža.
Viņa skaidro, ka laika apstākļu kaprīžu vai anomāliju šogad nav trūcis ne Latvijā, ne citviet Eiropā, un tās nelabvēlīgi ietekmē vairāku nozaru attīstību. Arī augstās inflācijas dēļ arvien saglabātā ierobežojošā monetārā politika ietur ekonomiku rāmjos, īpaši tirdzniecības partnervalstīs, kurās izsniegto kredītu apmērs ir lielāks.
Paula arī atzīmē, lai gan inflācija jau otrā ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta un nerosina atlikt patēriņa un investīciju lēmumus cenu krituma gaidās. Noguldījumu atlikums pēdējo mēnešu laikā samazinājies, izņemot mājsaimniecībām jūnijā, turklāt uzkrājumu vērtības sarukums reālā izteiksmē, proti, koriģēts ar patēriņa cenu indeksu, rosina līdzekļus ieguldīt drīzāk. Daļēji tas atspoguļojas augstākā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē – jūnijā nedaudz auga izsniegto mājokļa kredītu atlikums, kā arī nekustamā īpašuma darījumu skaits.
Tāpat Latvijas Bankas ekonomiste min, ka otrā ceturkšņa maksājumu karšu dati, ja tos koriģē ar patēriņa cenu pārmaiņām, rāda par nepilniem 5% mazāku Latvijā veikto tēriņu reālo apmēru nekā pērn atbilstošajā laika periodā. To galvenokārt varētu būt veicinājis dažādu pakalpojumu patēriņa sarukums, kamēr kritums mazumtirdzniecībā nav bijis tik spējš – 2,2% gada laikā.
“Daļā mājsaimniecību pandēmijas laika netipisko uzkrājumu pulveris varētu būt jau izšauts,” atzīmē Paula.
Viņa norāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu salīdzināmās cenās ļauj noprast, ka iedzīvotāju tēriņi bijuši visai izsvērti. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pat pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā jeb pārtikas tirdzniecības vietās vērojams apgrozījuma sarukums salīdzināmās cenās. Tāpat negatīvu pienesumu veidojusi gan mājsaimniecības piederumu, gan, piemēram, apģērbu un apavu mazumtirdzniecības uzņēmumu attīstība.
“Hokeja ovācijas līdz Dziesmu svētku fanfarām nav aizskanējušas, vēl vairāk – jau maijā, par spīti ārvalstu viesu pieplūdumam Rīgā, kā arī jūnijā un jūlijā izmitināšanas un ēdināšanas nozares bija sadrūmušas salīdzinājumā ar agrajiem pavasara mēnešiem,” atzīmē Paula.
Viņa arī norāda, ka šogad otrajā ceturksnī tautsaimniecībā kopumā pasliktinājās nodarbinātības gaidas, lai gan atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes īstermiņa datiem darba tirgus otrajā ceturksnī saglabājās spēcīgs – nodarbināto skaits bija līdzīgs kā pirmajā ceturksnī un bezdarba līmenis turpināja sarukt. Nodarbinātības gaidas pasliktināšanās virzienā varētu būt griezusi aktivitātes mazināšanās apstrādes rūpniecībā (galvenokārt koksnes izstrādājumu un būvmateriālu ražošanā), kā arī gausāks preču eksports.
“To, kas apvītis/panīcis un kas vēl šogad saglābjams, katrs vislabāk redz pats savā dārzā un laukā. Raugoties uz nākamajām sezonām, iespējams, var paļauties uz dūdieviņa (tārtiņa) sadūdoto lietu vai apsvērt mazprasīgāku kultūru audzēšanu. Citiem vārdiem sakot, pēc pandēmijas un pēc enerģijas cenu krīzes, kā arī, ņemot vērā laika apstākļu anomālijas, arvien vairāk var iezīmēties nepieciešamība saimniekot citādi, nekā ierasts,” uzsver Paula.
Viņa arī norāda, ka, ekonomikas ciklam noturīgāk griežoties uz saulaino pusi un atjaunojoties kreditēšanas aktivitātei, nedrīkstam pazaudēt sajūtu par to, vai un cik lielā mērā ieguldījumi ir jēgpilni un ilgtspējīgi orientēti.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,9%.
Savukārt 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2023.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,6%.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.
