Aizvērs imigrantu «laidara vārtus» 0
Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas mudinājušas Grieķiju pastiprināt robežkontroli, lai apturētu milzīgo nelegālo imigrantu plūsmu no galvenokārt Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apgabala valstīm.
ES Grieķijai imigrācijas problēmas risināšanai piešķīrusi 300 miljonus eiro, kas grieķiem būtu jātērē patvēruma meklētāju un bēgļu izmitināšanas centru labiekārtošanai. Tikmēr Atēnas paziņojušas, ka pie robežteritorijas ar Turciju, pa kurieni pērn uz Grieķiju pārbēga desmitiem tūkstošu nelegālo imigrantu, jau tuvākajā laikā uzslies trīs metrus augstu un 12,5 kilometrus garu žogu. Tiesa, nauda žoga celšanai būs jāatvēl no nacionālā budžeta, jo ES liegusi mūri celt par tās piešķirto naudu, sakot, ka tas ir “bezjēdzīgs”.
Pagaidu risinājums
“Tuvākajā laikā sāksies mūra celtniecība, kas drīz tiks pabeigta,” atrodoties vizītē Briselē, paziņoja Grieķijas pilsoņu aizsardzības ministrs Mikalis Krisokidis. Vienlaikus viņš piebilda, ka žogs būs pagaidu risinājums ar “patstāvīgu un simbolisku nozīmi”, ziņo interneta vietne “EUObserver.com”. Krisokidis ES amatpersonām skaidroja, ka Grieķijas sabiedrība lielā imigrantu skaita dēļ atrodas “lūzuma punktā”.
“Šīs drausmīgās humānās krīzes dēļ ir apdraudēts pamats sociālajam mieram. Grieķija vairs nav spējīga uzņemties atbildību par šo laika bumbu, kas apdraud mūsu sabiedrību,” uzsvēra ministrs, piebilstot, ka valstī tuvākajā laikā tiks ieviesta arī īpaša veselības aprūpes programma, kuras ietvaros rūpīgi tikšot izmeklēta imigrantu veselība.
Saskaņā ar Grieķijas valdības statistikas datiem šobrīd ik nedēļu no Turcijas ierodas ap 500 nelegālo imigrantu. Vēl pērn šis skaitlis bijis ap diviem tūkstošiem.
Ar žoga būvi gan mierā nav ES amatpersonas, kuras gribētu redzēt, lai grieķi ar labākas dzīves meklētājiem no Irākas, Pakistānas, Afganistānas, kā arī Marokas, Alžīrijas un Sīrijas apietas “cilvēcīgāk”. ES iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstrēma uzsvērusi, ka žoga būve nav ES rūpe, tas esot grieķu “nacionālais projekts”. “Mums vajadzīgs vairāk uzturēšanās centru. Mums jārunā par humāno situāciju, kurā patvēruma meklētāji saņem pienācīgu aprūpi,” uzsvēra Malmstrēma.
Saskaņā ar veselo saprātu
Arī citas ES dalībvalstis mudinājušas Atēnas situāciju atrisināt pēc iespējas ātrāk, jo liela daļa uz Grieķiju aizceļojušo imigrantu tālāk savas laimes meklējumos dodas uz citām bloka valstīm – Franciju, Vāciju, Austriju. “Mums pret Grieķiju jāizdara politisks spiediens, lai tā labāk izturētos pret patvēruma meklētājiem. Pagaidām robeža ir atvērta kā laidara vārti,” sarunā ar raidsabiedrību “EuroNews” sacīja Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere. Vienlaikus gan viņa iebilda Grieķijas plāniem celt žogu. Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Frīdrihs norādījis, ka neizslēdz iespēju uz Vācijas robežas atjaunot robežkontroli.
Tikmēr žoga būves ideju aizstāvējis Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī nesen ieceltais Imigrācijas un integrācijas biroja vadītājs Arno Klarsfelds, sakot, ka šāds žogs būtu saskaņā ar veselo saprātu. “Ņemot vērā, ka pašreiz durvis uz Grieķijas un Turcijas robežas ir tikai pusaizvērtas, tās būtu jāaizcērt pavisam, lai ES pilsoņi varētu dzīvot labklājībā un paši lemt, kuru ielaist savā teritorijā un kuru ne,” uzsvēra Klarsfelds.
Grieķijas un Turcijas robeža ir 130 kilometru gara. ES teritorijā nelegālie imigranti galvenokārt iekļūst pa 20 kilometru garu, vāji norobežotu zonu, kur abu valstu robežu šķērso Evrosas upe. ES amatpersonas vairākkārt uzstājušas, lai arī Turcija nodrošina stingrāku robežkontroli un bēgļu pienācīgāku izmitināšanu. Turcija gan pagaidām neatbild šīm iebildēm. Tā arī atsakās parakstīt jau pirms diviem gadiem sastādītu līgumu ar Briseli par imigrantu atpakaļuzņemšanu. Kaut Ankara līgumu būtu gatava parakstīt, tā uzstāj, lai ES vispirms atvieglo vīzu piešķiršanas politiku Turcijas iedzīvotājiem. To Brisele pagaidām nesteidzas darīt.
