Aizved mani uz Mangaļsalu! Aktīvais tūrisms kļūst populārs 2
“Nav nemaz jābrauc uz ārzemēm. Brīnišķīgas vietas ir tepat, mums līdzās. Tikai jāmāk parādīt un pastāstīt,” saka SIA “Dzīvojam zaļi” dibinātājs Jānis Zariņš, kura organizētajos pārgājienos un ekskursijās nu jau gada laikā piedalās vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku.
Īsi un kodolīgi
Jānis ir limbažnieks. Atbraucis uz Rīgu studēt ģeogrāfiju. Galvaspilsētu nav pazinis un nav pat zinājis, kā no centra nokļūt līdz Teikai. Tāpēc vakaros ar studenta mēnešbiļeti kabatā braukājis pa Rīgu un pētījis to. Nav varējis saprast, kāpēc Mangaļsalas kartē iezīmētas divas šauras garas pļavas. Aizbraucis. Izrādījies, ka tur ir bunkurs. Tā lēnām radusies apjausma, ka arī Rīgā ir interesantas un maz izpētītas vietas. Pēc studiju beigšanas kādu brīdi strādājis Saeimā par deputāta palīgu. Taču vispārējā noskaņā vīlies, Saeimu pametis.
Nu vajadzējis domāt – ko darīt? “Krīze bija pašā plaukumā. Kopā ar draugu aizgājām pārgājienā no Zasulauka līdz Bolderājai pa dzelzceļa sliedēm. Es izstāstīju savu ideju, ka varētu veidot internetportālu, veltītu pārgājieniem, tūrismam,” atceras Jānis. Tā, apvienojot spēkus, 2009. gada sākumā dzimis portāls pārgājieni.lv. “Pēc diviem gadiem kļuvu vienīgais portāla īpašnieks un tagad esmu pats sev priekšnieks. Man ir arī otrs darbs – strādāju izglītības portālā uzdevumi.lv. Strādāju ar skolām un pašvaldībām. Strādāju attālināti, tāpēc abus šos darbus varu labi savienot,” stāsta uzņēmējs.
Jānis vērojis, ka pēdējos gados cilvēki kļūst aizvien aktīvāki. Īpaši svētdienās pārgājienos nākot tie, kuri ir visu nedēļu nosēdējušies darbā vai lekcijās. Cilvēki grib izkustēties un izrauties no ikdienas. Agrāk uzņēmējs mēģinājis organizēt pārgājienus sestdienās, bet izrādās, ka labāk to darīt svētdienās, jo sestdienās daudzi apmeklē lekcijas, mācās. Bet svētdienās visi brīvi un tad, īpaši ziemā, cilvēkiem pamatā ir divas alternatīvas – lielveikals vai baznīca.
Jānis: “Pārgājienos mēs noejam kādus 10 – 15 km, bieži vien cilvēki pa nedēļu tik daudz nav nostaigājuši. Nāk ģimenes ar maziem bērniem. Jaunākais bērniņš bijis divas nedēļas vecs. Ārā mīnus desmit grādi, bet viss bija kārtībā. Pēc gada šis mazulis pārgājienā piedalījās jau ķengursomā.” Vecākais pārgājiena dalībnieks bijis apmēram 80 gadus vecs. Ik pa laikam nākot arī pensionāru grupiņa – nūjotāji. Pārgājiena sākumā viņi attīstot tik labu tempu, ka jaunieši netiekot līdzi. Protams, beigās esot otrādi, tomēr seniori entuziasmu nezaudējot.
Jānis: “Cilvēki ir dažādi. Ir tādi, kuri visu laiku pulcējas ap mani, jo grib piedalīties sarunā gan par konkrēto maršrutu, gan citām lietām. Ir tādi, kurus interesē dabas baudīšana, viņi fotografē un darbojas paši. Ir tādi, kas savā nodabā staigā un kā papildu bonusu noklausās manu stāstu. Man saka, ka stāstu labi – īsi, kodolīgi un ne par daudz.”
Vadot pārgājienus un ekskursijas, Jānis vienmēr stāsta ne tikai par konkrētās vietas vēsturi un ģeogrāfiju, bet arī par sadzīvi – kur ir skola, bērnudārzs, kas attīstās, ko būvē. Vai te ir darba iespējas vai nav. Cilvēki grib zināt praktiskās lietas.
Pārgājiens – dāvana dzimšanas dienā
Tiekot arī pasūtīts dzimšanas dienas pārgājiens. Jānis: “Cilvēki nolēmuši nesēdēt mājās un arī uz makdonaldu neiet, bet doties pārgājienā. Uztaisām pikniku, paspēlējam bumbu, es šo to arī pastāstu, un ir jauki. Man bijuši arī vārda dienas pārgājieni. Tas ir labs veids, kā pavadīt laiku savos svētkos.” Ik pa laikam dažādi uzņēmumi piesakot pārgājienus, kas domāti komandas saliedēšanai.
Tā kā šis bizness sākts krīzes zemākajā punktā, iespēju krist nav bijis – tikai lēnām rāpties uz augšu. Pirmajā laikā katru gadu pieaugums bijis par kādiem 50%. Tagad gadā šajos pārgājienos un skolēnu ekskursijās piedalījušies četri pieci tūkstoši cilvēku. Cenas ir demokrātiskas – 4 – 5 eiro no cilvēka. Par to – pilnas dienas saturiska ekskursija.
SIA “Dzīvojam zaļi” strādā visā Baltijā. Jānis stāsta, ka katru gadu no “Balttour” izstādes mājās dodas ar kādiem 20 kg dažādu bukletu. Tas ir materiāls, ar ko turpmāk strādāt. Skolēniem izveidoti simt pārgājienu maršruti, kas divreiz gadā tiek aktualizēti un izsūtīti skolām. Katram maršrutam klāt ir orientējoša cena. Jānis stāsta, ka pēc klientu vēlēšanās kaut ko maršrutos var arī mainīt, šajā ziņā piedāvājums ir elastīgs.
Jānis: “Sadarbojos ar biedrību, kas mentorē studentus no ERASMUS programmas. Ziemā un pavasarī ejam pārgājienā ar lāpām pa Mangaļsalas bunkuriem. Šopavasar bija rekords – 97 studenti vienlaikus. Gan eiropieši, gan turki, pat no Dienvidkorejas. Viņiem patika.”
Uzņēmējs stāsta, ka Latvijā lauku tūrisms attīstās. No ārzemju tūristiem Latvijas laukus vēlas redzēt kāda piektā daļa. Viņi sakot – Vecrīgu un Siguldu nepiedāvājiet. Tur jau esam bijuši. Gribam apskatīt ko citu.”
Cilvēki dažkārt sakot – ko tad Latvijā var redzēt? Ne mums kalnu, ne ūdenskritumu. Aizbraucam Cēsīs uz Kazu gravu. Tur ir septiņu avotu ūdenskritumi, kas gāžas sešu septiņu metru dziļumā. Mums nav jābrauc uz ārzemēm, viss ir tepat. Tikai jāzina vietas un jāmāk tās parādīt.
