Jēkabpilī aizvāks padomju lielgabala postamentu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jēkabpils novada dome ceturtdien pieņēmusi lēmumu demontēt postamentu Krustpils parkā, uz kura līdz 2021. gada 24. februāra naktij atradās padomju okupācijas laikus simbolizējošais lielgabals.
Ar tā aizvākšanu legālā ceļā iepriekšējās Jēkabpils domes nebija spējušas tikt galā, līdz “padomekli” pērn ar traktortehniku novāca un nogremdēja Daugavā Jēkabpils novada zemnieks Gundars Kalve.
Jēkabpils domes šā gada 26. maijā izplatītajā paziņojumā sacīts: “Tiks demontēts postaments – piemiņas zīme Otrajā pasaules karā kritušajiem un betona kolonnas ar granīta plāksnēm, kā arī pārējie elementi Rīgas ielā 205, Jēkabpilī. Demontētos objektus paredzēts pārvietot uz SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pagaidu novietni.”
Pārbaudīs, vai ir apbedījumi
Demontāžas priekšdarbu gaitā paredzēts arī pārbaudīt, vai šajā vietā atrodas kādi apbedījumi. Lai veiktu šos darbus, pašvaldības izpilddirektoram uzdots saņemt nepieciešamos saskaņojumus pārapbedīšanas darbu veikšanai no biedrības “Brāļu kapu komiteja”. Ja apbedījumi tur būs, “tad veikt padomju karavīru mirstīgo atlieku cienīgu pārapbedīšanu uz brāļu kapiem Varoņu ielā” un tur pārvietot arī piemiņas zīmes. Jēkabpils novada pašvaldība nākotnē plāno parka rekonstrukciju un labiekārtošanu, izveidojot atpūtas zonas un publisko pasākumu laukumu, kas, kā uzsvērts paziņojumā, nav savienojami ar apbedījumu atrašanos šajā vietā, kam līdzās jau atrodas izklaides vietas – Krustpils saliņa un Krustpils kultūras centrs.
Jēkabpils ziņu vietne “radio1.lv” norāda, ka, pēc novada domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa teiktā (LZP), vairākas privātpersonas ir pieteikušās padomju pieminekļa demontāžu veikt par saviem līdzekļiem, ja vien dome dotu atļauju, taču pašvaldība šādu pakalpojumu nevarot izmantot. Patlaban tiek aplēsts, cik demontāža varētu izmaksāt.
Lieta joprojām prokuratūrā
Kā zināms, Austrumzemgales prokuratūra Aizkrauklē lietā par lielgabala aizvākšanu ierosināja pret G. Kalvi kriminālprocesu, apsūdzot viņu parka koku bojāšanā, ko zemnieks arī atzina, jo lielgabala gāšanas laikā cieta vairāku koku miza. Tāpat Kalve tika apsūdzēts “kapu apgānīšanā”, kas jau ir absurda apsūdzība, jo nav zināms, vai zem postamenta kāds apbedīts, un šai vietai nav oficiāla apbedījuma statusa. Apskrāpēto koku lietā Jēkabpils novada dome noslēdza izlīgumu, un G. Kalve zaudējumus tai atlīdzināja, tomēr nenokārtotu juridisko formalitāšu dēļ prokuratūra apsūdzību kā par kapu apgānīšanu, tā koku bojāšanu turpinot uzturēt.
Vēl 2. maijā prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina aģentūrai LETA teikusi, ka lieta joprojām ir prokuratūrā. Apsūdzības daļā par koku bojāšanu Kalves noslēgtais izlīgums ar Jēkabpils pašvaldību neesot juridiski korekts, jo kriminālprocesa likums nosaka, ka izlīgums jāslēdz Probācijas dienestā, pie notāra vai pie lietas virzītāja. Kad noslēgšot izlīgumu, tad tikšot lemts par lietas izbeigšanu daļā par koku bojāšanu, sacījusi prokuratūras pārstāve. Savukārt otra apsūdzība – par kapu apgānīšanu – joprojām esot spēkā, nav grozīta un “prokuratūrā tiks lemts par procesa pabeigšanas iespējām”, prokuratūras pārstāves teikto 2. maijā citē LETA. Process paredz iespēju to pabeigt gan prokuratūrā, gan nosūtot lietu uz tiesu.
Karš visu mainījis
Pats G. Kalve šobrīd atrodas Ukrainā, kurp devās tūlīt pēc kara sākuma. G. Kalves advokāts Gijs Rūsiņš atzina, ka pagaidām esot grūti komentēt, vai un kā lēmums par lielgabala postamenta novākšanu ietekmēs lietu. “Ja no juridiskā viedokļa, tad jāskatās, kāds ir pašvaldības lēmums, kā tur formulēts, kas tur norādīts. Bet, ja no politiski vēsturiskā viedokļa, es teiktu, ka Kalves rīcība pati par sevi valstī daudz ko mainīja, un šodien tas viss izskatās citādi nekā pirms gada,” teic advokāts.
“Šā gada 23. februārī mūs uzaicināja uz prokuratūru un prokurore atdeva mums lietas materiālus. Tā ir pēdējā darbība, ko saskaņā ar likumu prokurors veic, pirms nosūtīt lietu uz tiesu. Gundars Kalve tos materiālus paņēma un aizbrauca palīgā karot uz Ukrainu. Tagad varu teikt tikai to, ka lieta uz tiesu joprojām nav nosūtīta. Parasti ir tā, ka jau pāris dienas pēc materiālu atdošanas lieta ir tiesā, bet te iznāca ļoti zīmīgi – nākamajā dienā, 24. februārī, Krievija sāka karu Ukrainā. Prokuratūra lietu uz tiesu jau var arī nevirzīt. Ja es būtu prokuratūras vietā, es to arī nedarītu. Situācija Latvijas tiesu praksei nav tipiska. Karš daudz ko mainīja,” uzskata advokāts.
G. Rūsiņš uzsver, ka, ja to vajadzēs, Gundars Kalve ir gatavs stāties tiesas priekšā, jo viņa rīcība, gāžot lielgabalu, bija patriotisku jūtu vadīta.
