Aizvainotā daļa nav kopiena 0
Vai Latvijā izveidojusies divkopienu valsts? Domāju, ka ne, jo valdībā, valsts pārvaldē darbojas gan latvieši, gan arī krievi. Aizvainota ir kāda daļa, taču tā nebūtu jāuzskata par kopienu. Tā ir visīstākā “piektā kolonna”, kas vieno tos cilvēkus, kuri grib likvidēt Latvijas valsti un iekļauties Krievijas impērijā.
Viņi tēlo apvainotos, pazemotos un Latvijā beztiesīgos, lai gan viņiem ir dotas visas tiesības, izņemot vēlēšanu tiesības.
Ja es, nebūdams Krievijas pilsonis, ierastos Krievijā un tur sāktu organizēt parakstu vākšanu kādam referendumam, mani ātri un gluži demokrātiski nogādātu drošā vietā. Bet Latvijā tas viss ir atļauts – demokrātija un plurālisms. Maskavas krievu profesors Marks Djačkovs brīnās, ka netraucēti Latvijā var darboties tāds Lindermans, ka Latvijā var iznākt tāda pretvalstiska avīze kā “Čas”.
Jāsaka gan, ka šāda valstī valdoša “brīvestība” nav nekas jauns. Latvija un latvieši ar to izcēlušies jau sen. Mariss Vētra grāmatā “Rīga toreiz” raksta: “Šodien grūti ticēt, bet divdesmitajos gados [pagājušā gadsimta. – E. V.] Rīga bija tik brīva, ka nevienam cilvēkam nevarēja aizliegt rakstīt un iespiest visu, kas katram iegribas.” Tālāk M. Vētra raksta: “Linards Laicens vadīja asi pretvalstisku komunistu žurnālu “Kreisā Fronte”. Nebija likuma, kas to aizliegtu.”
Vai šodien ir labāk? Nepilnības Satversmē, Valodas likumā un daudz kur citur dod iespēju šos likumdošanas aktus tulkot pēc vajadzības. Man gribas minēt vēl vienu citātu.
To raksta Jānis Liepiņš grāmatā “Sarkano okupantu dzīres Latvijā”: “Neviena valdība, kas Latvijā bijusi pie varas, nav spējusi, bet drīzāk nav vēlējusies tikt galā ar “piektās kolonnas” politisko un sadzīves huligānismu. Vai tā nav valsts vājuma pazīme?”
Tie ir jautājumi, par kuru risināšanu ir jādomā, tas ir Latvijas kā valsts pastāvēšanas pamats. Ja mēs par to nedomāsim un šos jautājumus nerisināsim, tad viss notiks gaužām demokrātiski: mums vairs nebūs vajadzīgs Nacionālās attīstības plāns, par kuru šodien tik daudz debatē, nebūs arī vajadzīga gatavošanās “separātiskās” Latvijas 100. gadadienai un daudz kā cita.
