Aizvainojāt? Vai atvainoties? 0
Pagājšnedēļ Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vairākumam balsojot pret, šī komisija nolēma, ka ždanokiešu un lindermaniešu pieprasītais referendums par Latvijas pilsonības vispārēju izdāļāšanu jeb “nulles variantu” nav rīkojams.
No lemšanas atturējās pats CVK priekšsēdētājs Cimdara k-gs, bet par referenduma rīkošanu iestājās zatleriešu un saskaņiešu pārstāvji komisijā. Atceroties, ka arī šo partiju deputāti pirms nedēļas balsoja pret tautības ieraksta atjaunošanu pasēs, iznākums ir likumsakarīgs un, kā šķiet, nebija mūsu lasītājiem pa prātam. Pirmās atsauksmes liecina, ka ļaudis ir pret Latvijas valsts pilsonības izdāļāšanu principā, saprotot, kam un kāpēc šāda “demokrātija” ir vajadzīga. Cilvēki ir sašutuši arī, ka provokatori un pusprovokatori vēlas tukšot valsts kasi, kad valdība naudas trūkuma dēļ liedzas darīt sabiedrībai un valstij vajadzīgus darbus.
Saprotams, ka Krievijas Ārlietu ministrija nu atkal ir neapmierināta par “nedemokrātisko” Latviju, atkal trokšņos “pa visu Eiropu”. Pie tā jau esam pieraduši. Tomēr tepat Rīgā prātīgas balsis no pazīstamām aprindām televīzijā pamāca, ka prātīgāk būtu bijis referendumu neliegt, varbūt ždanokiešiem/lindermaniešiem vajadzīgo balsu skaitu (saprotams, uz valsts rēķina, par lielu naudu) tomēr nesavāktu. Redz, tad šiem ždanokiešiem/lindermaniešiem nebūtu par ko sūdzēties, nedraudētu tiesu lieta pret CVK lēmumu, un kas to zina, ko tādas Latvijas tiesas vēl var piespriest. Skan prātīgi, bet piekāpīgi. Bet no pēdējā laika atsauksmēm un noskaņojuma, ko redakcija uztver, aktīvākos, nevienaldzīgākos sabiedrības locekļus piekāpība, atkāpība vai idejisks kapitulantisms nacionālās pašcieņas lietās vairs neapmierina.
Manuprāt, gudriem politiķiem minētās noskaņas ir ne vien jāņem vērā, bet arī latviskajai sabiedrībai jāparāda sava nostāja, pietiekami skaidri un nedivdomīgi, bez “atturēšanās balsojot”.
“Latvijas Avīzes” 1. novembra numurā tukumniece Ostrovskas k-dze mums raksta, ka izgriezusi “Balsojuma izziņu” par to, kā Saeimā balsoja: faktiski vairākums pret tautības ierakstīšanu pasēs. Izgriezumu Ostrovskas k-dze nolika, “lai neaizmirstos līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Tad nu gan man un visiem maniem radiem un draugiem būs skaidrs, ko svītrosim no vēlēšanu biļeteniem. Es nevēlos būt kosmopolīts”.
Rīdzinieks Vilnis Andrejsona k-gs redakcijai pateicas, ka nopublicēja nodevēju sarakstu. “Tagad zināsim, ko nākamajās vēlēšanās svītrot ārā. Mēs abi ar sievu esam ļoti dusmīgi par notikušo,” raksta Andrejsons.
Ja Saeimas deputāti un viņu algotie palīgi cienītu vēlētāju uzskatus, tie vai nu skaidrotu savu uzvedību, vai pat atvainotos saviem sašutušajiem vēlētājiem. Neesmu pamanījis tādus centienus. Tātad jautājums par t. s. komunicēšanos. Vēl vairāk runāt, tarkšķēt? Varbūt tomēr klausīties neapmierinātajos pilsoņos, aizvainotajos latviešos?
Pasaules vēsturē palikušie valstsvīri iesaka – vairāk klausīties.
