Aizvadītās sezonas TOP 3 kaites kartupeļu stādījumos 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Katrā sezonā daļa ražas nenonāk tirgū slimību un kaitēkļu izplatības dēļ. Gan slimību, gan kaitēkļu lielākā daļa ir diezgan šauri specializējušies – ar sīpolu neīsto miltrasu nesaslims kartupeļi, un Kolorādo vabole ēdienkartē nemēdz iekļaut sīpollokus. Kaitīgie organismi un to darbības rezultāti ne vienmēr ir viegli atpazīstami. Tādēļ kaitīgo organismu un dārzeņu savstarpējās attiecības regulāri uzrauga gan sējumu un stādījumu saimnieki, gan Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori. Izvērtējot slimību un kaitēkļu izplatību kartupeļu un dārzeņu stādījumos un sējumos 2019. gada sezonā, izveidojās to kaitīgo organismu TOP 3, kas aizvadītajā vasarā katrai kultūrai sagādāja vislielākās raizes. Šajā reizē – par kartupeļiem.
Kartupeļu stādījumos iespējamo kaitīgo organismu (KO) klāsts ir viens no plašākajiem. Kartupeļi aizņem arī lielāko platību.
TOP1
Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē KO izplatību un attīstību, ir laika apstākļi. Tas uzskatāmi pierādās jau divus gadus pēc kārtas, jo par izplatītāko slimību jānosauc kartupeļu lapu sausplankumainība Alternaria solani (attēlā).
Slimības attīstībai vispiemērotākā temperatūra ir 19–23 oC un bezlietus periods. Aizvadītās vasaras jūnijs bija karstais mēnesis, kurā bija izteikti maz nokrišņu. Protams, pa Latvijas novadiem atšķiras gan gaisa temperatūra, gan nokrišņu daudzums, gan arī ziemas bargums. Zema gaisa temperatūra un augsnes sasalšana tieši ietekmē sausplankumainības izplatību.
Pirmās kartupeļu lapu sausplankumainības pazīmes šovasar tika novērotas jau jūnija vidū Latgales pusē. Vēl viens no iemesliem slimības plašai izplatībai, iespējams, ir tās postījumu negatīvo seku nepietiekams novērtējums.
Saimnieki ar fungicīdiem parasti ierobežo kartupeļu lakstu puvi, bet sausplankumainības ierobežošanai piešķir pakārtotu nozīmi. Protams, daži fungicīdi vienlīdz labi ierobežo abas minētās slimības, bet, lakstu puvei kavējoties, tiek nokavēts arī pirmais smidzinājums, kas kompleksi iedarbotos arī uz sausplankumainības attīstību.
TOP2
Kartupeļu lakstu puve Phyphthora infestans (attēlā)
Pirmās bojātās lapas stādījumos tika konstatētas, sākot ar jūlija vidu – Vidzemes reģionā augu ziedēšanas attīstības fāzē. Kopumā par lakstu puves mēnesi šogad varēja dēvēt augustu, kad slimības pazīmes bija vērojamas visos valsts reģionos, bet ne visos VAAD speciālistu apsekotajos laukos.
Lielā daļā komercstādījumu slimībai netika ļauts attīstīties, veicot fungicīdu smidzinājumus pēc noteiktas shēmas. Smidzinājumu mērķis ir neļaut slimībai attīstīties, arī tuvojoties kartupeļu novākšanai. Pēdējos gados tieši tad izveidojās lakstu puves attīstībai piemēroti laika apstākļi – mēreni silta gaisa temperatūra un mērens mitrums. Tādējādi no inficētajiem lakstiem slimības ierosinātājas sporas, lietum līstot, nokļūst uz bumbuļiem un inficē tos.
Neveicot pēdējo smidzinājumu, nozīmi zaudē arī iepriekš veiktie, jo slimība izplatās. Protams, pēc pēdējā smidzinājuma stingri jāievēro lietotajam preparātam noteiktais laiks līdz ražas novākšanai.
TOP3
Kartupeļu lapgrauzis Leptinotarsa decemlineata
(attēlā)
Tas savu vietu Latvijas kaitīgo organismu klāstā, šķiet, ir nostiprinājis uz ilgu laiku. Šovasar tas kartupeļu stādījumiem kaitējošo organismu klāstā ierindojams topa trešajā vietā.
Ilgstošs kailsals ar dziļi sasalušu zemi varētu ietekmēt vaboļu izdzīvošanas iespējas ziemas periodā. Arī agri iestājies sals rudenī neļautu pieaugušajām, ziemot gatavajām vabolēm pirms ziemas ilgstoši baroties un uzkrāt vielas pārziemošanai.
Minētie apstākļi kļuvuši reta parādība, toties vaboles kartupeļu laukos atrodamas jau no jūnija sākuma – gandrīz reizē ar augu sadīgšanu. Turpmākie laika apstākļi ietekmēja to tālāku vairošanos. Siltais, pat karstais laiks jūnijā ļāva netraucēti ritēt kaitēkļa attīstības ciklam. Kāpuru attīstību negatīvi ietekmē ilgstošas lietavas – gan mehāniski traucējot to barošanos, gan veicinot saslimšanu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops