Ābolu uzglabāšanas īpatnības aizvadītajā sezonā 0
Karina Juhņeviča-Radenokova, Dārzkopības institūts
Jau 1908. gadā Latvijas augļkopji rakstīja, ka gaiss ir dzīvība un ābols glabājoties turpina dzīvot. Pilnīgi slēgtās telpās, kā iesaka ārzemju zinību vīri, var uzglabāt ļoti ilgi, bet tad āboli, izņemti gaismā, ir bez garšas. Tāpēc vēdinot jāpievada svaigs gaiss.
Ābolu uzglabāšanās būtiski atkarīga no to ķīmiskā sastāva, kas savukārt cieši saistīts ar laika apstākļiem veģetācijas periodā. Gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums veģetācijas periodā ir svarīgākie faktori, kas ietekmē augļu kvalitāti ražas novākšanas un uzglabāšanas laikā.
Laikapstākļu ietekme uz ābolu ražas kvalitāti
2017. gada maijā vidējā gaisa temperatūra Dobelē bija 9,9 oC, kas ir 1,3 oC zem mēneša normas. Maija sākumā, ābeļu ziedēšanas laikā, Dobelē tika novērota salna -2,3 °C, kas negatīvi ietekmēja augļaizmetņu veidošanos. Bagātīga raža bija tikai šķirnei ‘Edite’, kas iepriekšējos gados ražoja maz, pavasarī tā ziedēja ļoti bagātīgi. Tādējādi Dārzkopības institūtā bija divreiz mazāka ābolu raža salīdzinājumā ar 2016. gadu.
Kopējais nokrišņu daudzums veģetācijas periodā (maijs–oktobris) bija zem normas. Daudz nokrišņu bija tikai septembrī, kad to daudzums Dobelē bija 140,9 mm, kas ir vairāk nekā divas mēneša normas (66,3 mm). Tā kā raža nebija liela, āboli septembrī piebrieda un bija samērā lieli. Tas ietekmēja ābolu cietību. Salīdzinājumā ar 2016. gadu to cietība rudens šķirnēm bija mazāka par 26,7%, ziemas šķirnēm – par 29,7%. Dobelē 18. septembrī nolija vairāk nekā puse no mēneša normas – 49,3 mm. Āboliem, kas tika novākti pēc 18. septembra, cietība bija par 3,1% mazāka nekā pirms 18. septembra novāktajiem.
Gaisa temperatūra zem normas bija maijā un jūnijā (attiecīgi 9,9 oC un 14,1 oC, kas ir par 1,3 oC un 0,6 oC zem mēneša normas), laikā, kad ābolos notiek šūnu dalīšanās. Arī jūlijā gaisa temperatūra Dobelē bija zem mēneša normas – 15,8 oC (norma 17,4 oC). Lai gan augustā un septembrī vidējā gaisa temperatūra bija nedaudz virs mēneša normas, skābes daudzums salīdzinājumā ar 2016. gadu bija daudz lielāks – rudens ābolu šķirnēm par 32,8%, ziemas šķirnēm par 5,8%.
Arī šķīstošās sausnas daudzums ābolos atkarīgs no laika apstākļiem. Jo siltāks laiks veģetācijas periodā, jo tas lielāks. Tā kā 2017. gadā laika apstākļi vasarā bija vēsāki salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, arī šķīstošās sausnas daudzums bija mazāks – rudens šķirņu āboliem par 6,5%, ziemas šķirņu – par 0,6%.
Laikapstākļu ietekme uz ābolu nogatavošanos >un krāsas veidošanos
Pagājušā gada rudenī āboli nogatavojās ļoti nevienmērīgi un to novākšana kavējās vidēji par divām nedēļām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tā kā raža bija neliela un spēcīgo dzinumu dēļ augļi bija vairāk noēnoti, bija grūti precīzi noteikt vākšanas gatavības laiku. Tāpēc vākšanas laikā āboli bija nedaudz gatavāki nekā 2016. gadā vāktie. Piemēram, rudens ābolu šķirnēm joda cietes testa parametri bija augstāki par 11%, bet ziemas ābolu šķirnēm par 2,2%. Gan joda cietes testa, gan Streifa indeksa (gatavības indekss) rezultāti parādīja, ka pagājušā gadā šķirnēm ‘Gita’ un ‘Laila’ bija nedaudz nokavēts novākšanas laiks, šo šķirņu ābolus vajadzēja novākt dažas dienas agrāk.
Ābolu krāsas veidošanos būtiski ietekmē dienas un nakts temperatūras svārstības. Jo tās ir lielākas, jo āboliem veidojas spilgtāks un intensīvāks krāsojums. Dobelē 2017. gadā ābolu veģetācijas periodā dienas un nakts temperatūras svārstības bija tikai nedaudz zemākas salīdzinājumā ar 2016. gada veģetācijas periodu. Acīmredzot to, ka ābolu šķirnēm ‘Gita’, ‘Dace’, ‘Laila’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’ neizveidojās šķirnei raksturīgs krāsojums, 2017. gadā galvenokārt noteica nelielā raža salīdzinājumā ar ļoti spēcīgo lapojumu un jauno dzinumu daudzumu.
>Vākšanas brīdī dažiem ‘Zarja Alatau’, ‘Gita’, ‘Dace’ un ‘Sinap Orlovskij’ āboliem bija novērota serdes vai mīkstuma brūnēšana. Visticamāk, to ietekmēja laika apstākļi. Arī pēc uzglabāšanas visos glabāšanas variantos mīkstuma brūnēšana bija konstatēta vairākām ābolu šķirnēm, sevišķi ‘Gita’, ‘Rubin’, ‘Aļesja’.
Pagājušā gada vēsie laika apstākļi veģetācijas periodā būtiski ietekmēja polifenolu daudzumu ābolos, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos gados. Tas samazināja augļu aizsardzības spēju no stresa, samazināja to aizsargreakciju.
Kā glabājās āboli dzesētavā un ULO kamerās?
Visu šķirņu āboli nebija tik garšīgi kā citus gadus – rupju struktūru, ūdeņaini, paskābi. Arī krāsojums neraksturīgs, sevišķi ‘Dacei’, ‘Gitai’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’.
Arī šogad, tāpat kā citus gadus, bojāto ābolu daudzums un to nožuvums dzesētavā uzglabātiem āboliem bija lielāks nekā ULO kamerā glabātiem vai ar SmartFresh apstrādātiem āboliem. Gandrīz visas rudens ābolu šķirnes – ‘Auksis’, ‘Gita’, ‘Rubin’, ‘Saltanat’ – pēc uzglabāšanas dzesētavā janvāra vidū jau bija pārgatavojušās.
Ziemas ābolu šķirnes ‘Edite’, ‘Aļesja’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Iedzēnu’, ‘Zarja Alatau’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Ligol’, ‘Antej’ janvārī vēl nebija pārgatavojušās, un tām bija laba garša. Jāpiebilst, ka dzesētavā uzglabāti ziemas šķirņu āboli bija aromātiskāki un garšīgāki nekā ar 1–MCP apstrādātie un ULO kamerā uzglabātie.
Pagājušās sezonas ābolu raža ULO kamerā uzglabājās ļoti atšķirīgi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Ļoti labi glabājās ābolu šķirnes ‘Iedzēnu’ un ‘Saltanat’. Āboli bija stingri, ar patīkamu garšu un izskatu. Šķirnes ‘Dace’ āboli bija mazkrāsoti un ne tik garšīgi kā iepriekšējos gados, bieži stiklojās. Pēc uzglabāšanas ULO kamerā tie nekļuva labāki.
ULO kamerā labi glabājās šķirņu ‘Ligol’, ‘Edite’, ‘Rubin’, ‘Auksis’, ‘Gita’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Antej’ āboli, tomēr arī to garša ne visām šķirnēm bija apmierinoša. Bija jūtama zāles piegarša un nepievilcīgs krāsojums. Apmierinoša garša bija šķirnes ‘Belorusskoje Maļinovoje’ āboliem. Šķirnes ‘Ligol’ āboliem pēc uzglabāšanas ULO kamerā konstatēts pasauss mīkstums. Šīs šķirnes āboli labi glabājās arī kontroles variantā (dzesētavā), tādēļ tos uzglabāt ULO kamerā vai apstrādāt ar 1–MCP nav nekādas vajadzības.
To pašu var teikt arī par ‘Sinap Orlovskij’, ja šīs šķirnes augļi nav iepriekš siltākā vietā speciāli nogatavināti. ULO kamerā tās augļi zaudēja sulīgumu, bija ar pasausu mīkstumu. Šķirnei ‘Aļesja’ āboli no ārpuses izskatījās skaisti, bet pārgriežot lielākajai daļai mīkstums bija brūns. Šogad gāzu sastāva svārstību dēļ vienā no ULO kamerām radās bojājumi ‘Sinap Orlovskij’, ‘Zarja Alatau’ šķirnēm. Izvērtējot ābolu nožuvumu pēc uzglabāšanas, varēja konstatēt, ka tas bija gandrīz uz pusi mazāks (2%) salīdzinājumā ar kontroles variantu (3,6%).
Kā uzglabājās ar 1–MCP apstrādāti āboli?
Iepriekšējos gados ar 1–MCP apstrādāti ābolu paraugi uzglabājās būtiski labāk nekā dzesētavā uzglabātie paraugi. Bet 2017. gadā ar 1–MCP apstrādātie āboli uzglabājās tikai nedaudz labāk salīdzinājumā ar dzesētavā uzglabātajiem. Ar 1–MCP apstrādātiem paraugiem bojāto ābolu daudzums bija tikai par 1,5% mazāks salīdzinājumā ar dzesētavā uzglabātiem. Arī nožuvums apstrādātiem āboliem bija tikai par 0,3% mazāks salīdzinājumā ar dzesētavā uzglabātiem paraugiem.
Šogad ar 1–MCP apstrādātās ābolu šķirnes ‘Saltanat’, ‘Laila’, ‘Joko’ pēc uzglabāšanas janvārī bija pārgatavojušās. Bet pārsvarā ar 1–MCP apstrādātie āboli bija garšīgāki nekā ULO kamerās uzglabātie un ar garāku derīguma termiņu nekā dzesētavā uzglabātie. Ar 1–MCP apstrādātiem paraugiem laba garša atzīta ābolu šķirnēm ‘Gita’, ‘Dace’, ‘Edite’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Iedzēnu’, ‘Zarja Alatau’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Antej’. Tomēr apstrādātajiem āboliem nebija tik izteikts krāsojums un aromāts kā neapstrādātiem.
Kas tika secināts?
Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī šogad šķirnei ‘Rubin’ uzglabāšanas laikā attīstījās brūnie mizas iegrimumi. Šāgada netipisko laikapstākļu dēļ apstrāde ar 1–MCP tikai minimāli samazināja brūno mizas iegrimumu bojājumus. Iepriekšējos gados tas bija lielisks līdzeklis pret šīs slimības attīstību. Savukārt ābolu šķirne ‘Saltanat’, kas iepriekšējos gados ULO kamerās uzglabājās diezgan slikti, šogad uzglabājās labi, tomēr augļi bija bezgaršīgi. Tādējādi var uzskatīt, ka ar 1–MCP ir vērts apstrādāt problemātiskās ābolu šķirnes, kas ir jutīgas pret fizioloģiska rakstura slimībām, varbūt arī vasaras ābolu šķirnes, kurām varētu pagarināt lietošanas laiku, piemēram, šķirnei ‘Baltais Dzidrais’.
Ābolu uzglabāšana ULO kamerās būtiski pagarina to uzglabāšanas laiku, bet garša, krāsa un aromāts šķirnēm, kuru augļi vākšanas laikā nebija sasnieguši lietošanas gatavību, bija tāda pati kā vākšanas laikā. Tātad kamerā ievietotie negatavie ziemas šķirņu augļi pēc glabāšanas negatavo augļu garšu bija saglabājuši. Tāpēc ULO kamerās jāliek sašķiroti āboli, tikai lielākie un skaistākie, kuriem arī negataviem garša varētu būt pietiekami laba. Nekādā gadījumā šādi nevajadzētu glabāt sīkākus, mazkrāsotus augļus no bagātīgi ražojošām ābelēm, kurām vainags nav labi izgaismots, nav veikta augļaizmetņu retināšana un augļi nav vākti dalīti, t. i., vairākkārtīgi.
Uzglabājot ābolus ULO kamerās, uzglabāšanas rezultāts nav arī paredzams. CO2 vai/un O2 svārstību, kā arī nepareizi izvēlēta gāzu sastāva dēļ var būt lieli uzglabāto ābolu mīkstuma bojājumi, kas no ārpuses nav redzami. Kā rāda pieredze, sevišķi izteikti tie var būt šķirnēm ‘Antej’ un ‘Aļesja’.
Līdzīga mīkstuma brūnēšana lielus zaudējumus radījusi ābolu audzētājiem Amerikā. Katram augļu audzētājam, izvēloties šo uzglabāšanas tehnoloģiju, jāapzinās iespējamie riski. Lai arī kāda uzglabāšanas tehnoloģija tiktu izvēlēta, labu rezultātu sasniegšanai augļi jāvāc dalīti ar līdzīgu gatavības pakāpi, vienādu krāsojumu un izmēru.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
