Aizturētos ārzemniekus norobežos trīs metrus augsts betona žogs 3
Jaunbūvējamo aizturēto ārzemnieku izvietošanas centru Mucenieku ciematā sargās trīs metrus augsts betona žogs, savukārt dzeloņstieples vietējiem iedzīvotājiem no ārpuses nebūs redzamas, šodien žurnālistiem pastāstīja Nodrošinājuma valsts aģentūras Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Ungurs.
Ungurs pastāstīja, ka centra izveidošanai pārbūvēs divas ēkas, kuras kopš padomju armijas aiziešanas no Latvijas nav bijušas renovētas. Plānots, ka centru iekļaus trīs metrus augsts betona žogs, kuru veidos no vizuāli dekoratīviem elementiem. Lai arī plānots uzstādīt dzeloņstieples, tās vizuāli no ārpuses nebūs redzamas. Tāpat, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju viedokli, centra apkārtnē plānots saglabāt maksimāli daudz koku.
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins savukārt pastāstīja, ka aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Daugavpils” ir pārslogots, tāpēc valstij rodas problēmas ar aizturēto ārzemnieku cilvēktiesību ievērošanu, jo, kā liecina prognozes, uz robežas aizturēto ārzemnieku kļūs arvien vairāk.
Mucenieku ciemats centra būvēšanai izvēlēts, jo vairāk nekā 90% izraidīšanu notiek caur Rīgas lidostu, tāpēc vienam centram jābūt Rīgas tuvumā, turklāt Rīgā ir ārvalstu vēstniecības, kas jāiesaista formalitāšu kārtošanā. Ņemot vērā iepriekšminēto, centra atrašanās Muceniekos ietaupītu personāla un finanšu resursus. Turklāt, ja aizturētais ārzemnieks pieprasa patvērumu Latvijā un viņam ir atbilstoši dokumenti, viņš nokļūst šobrīd Mucenieku ciematā izvietotajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja patvērumu Latvija nepiešķirs, tad ārzemnieku līdz izraidīšanai varēs pārvietot uz turpat blakus esošo topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, skaidroja Petrušins.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane informēja, ka par centra veidošanu Mucenieku ciematā sabiedrībā tikuši kultivēti daudz mīti, un uzsvēra Petrušina pausto, ka ēku renovācija Muceniekos ir mazākais slogs valsts budžetam. IeM, protams, ir izvērtējusi 13 citus nekustamos īpašumus citos Latvijas reģionos, taču beigās par labākajām izvēlētas tieši pamestās ēkas Muceniekos. “Mucenieki izvērtēti objektīvi un adekvāti. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra atrašanās blakus ir loģiska darba nepieciešamība,” viņa uzsvēra.
Pētersone-Godmane atgādināja, ka Mucenieku ciemats kļūs vēl drošāks un nekādi papildu riski abu centru pastāvēšanai nebūs, jo Muceniekos tiks nodrošinātas telpas policistiem, turklāt kopā ar Ropažu novada domi tiks nodrošināta videonovērošana. Tāpat viņa atgādināja, ka Muceniekos tiks izveidotas telpas vietējo iedzīvotāju sociālajām vajadzībām, piemēram, bibliotēkai, kā arī plānots vienoties par bērnu spēļu laukuma iekārtošanu.
Valsts robežsardzes informācija liecina, ka 2015.gadā aizturētas 1034 personas, kuras nelikumīgi šķērsoja robežu – imigranti, kontrabandisti un personas ar viltotiem dokumentiem. Tas ir divkāršs pieaugums. 335 personas pieprasījušas patvērumu Latvijā, no kurām daļa paliek brīvībā un uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos vai citās dzīvesvietās. Ja personas nav identificētas, tās atrodas aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. 2015.gadā no Latvijas uz visdažādākajām valstīm, tostarp Vjetnamu, izraidīti 427 ārzemnieki, kas uzturējušies aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā.
Petrušins, skaidrojot ārzemnieku izraidīšanu, norādīja, ka tam ir vairāki varianti. Pirmkārt, ārzemnieku var atgriezt ārvalstī turpat uz robežas, kur viņš aizturēts. Ja persona prasa patvērumu Latvijā un viņam ir derīgi dokumenti, personu var atbrīvot vai ievietot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja Latvija atsaka patvērumu, persona var izceļot brīvprātīgi vai arī tiek ievietota aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, lai robežsardze nokārtotu formalitātes viņa izraidīšanai.
Petrušins arī uzsvēra, ka aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā neuzturas ārzemnieki, kuri pārkāpuši Krimināllikumu, jo tādi atrodas ieslodzījuma vietās. “Centrs nav cietums klasiskā izpratnē,” viņš uzsvēra un piebilda, ka vidējais izmitināšanas termiņš aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā ir pārdesmit dienas, bet patvēruma meklētāju centrā cilvēki uzturas līdz pat deviņiem mēnešiem.
Jau ziņots, ka valdība 26.janvārī piešķīra 3,1 miljonu eiro Iekšlietu ministrijai, lai varētu segt izdevumus saistībā ar Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanas centra paplašināšanu.
Nesen Nodrošinājuma valsts aģentūra sarunu procedūras rezultātā noteica, ka aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra divu korpusu un katlumājas pārbūvi par 1 840 000 eiro veiks uzņēmums “Skonto būve”, savukārt nekustamā īpašuma “Bundulīši”, kurā atradīsies patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs un vietējiem iedzīvotājiem paredzēts multifunkcionālais centrs, pārbūvi par 1 575 027 veiks uzņēmums “Arčers”.
Nekustamais īpašums “Bundulīši” sastāv no zemes un uz tās esošas dzīvojamās mājas jaunbūves ar kopējo platību 1908 kvadrātmetri. Tas atrodas blakus patvēruma meklētāju izmitināšanas centram “Mucenieki”.
Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā cilvēkus ievietotu, pamatojoties uz Patvēruma likumu un Imigrācijas likumu, kas nozīmē, ka noziegumos notiesātie ārvalstnieki tur neatradīsies.
Paredzēts, ka topošajā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā vienlaikus varēs uzturēties ne vairāk kā 80 cilvēki. Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs būs moderns un vizuāli pievilcīgs.
