Aizturētais Igaunijas drošībnieks Krievijas labā spiegojis gadiem ilgi 0
Igaunijas drošības struktūras nezina, cik ilgi saistībā ar apsūdzībām valsts nodevībā arestētais Drošības policijas (KaPo) speciālists Aleksejs Dresens apgādājis ar slepenu informāciju Krievijas Federālo Drošības dienestu (FDD), tomēr tas, pēc visa spriežot, noticis vairākus gadus, vēsta laikraksts “Postimees”.
Viņam bijusi daļēja piekļuve Igaunijas pretizlūkošanas informācijai par Krievijas interesēm Igaunijā. Dresens sadarbojies ar FDD arī laikā, kad viņa amats Drošības policijā bijis augstāks par vecākā speciālista amatu, ko viņš ieņem patlaban – laikā, kad viņš bija struktūrvienības vadītājs, sacījis Drošības policijas ģenerāldirektors Raivo Aegs. Viens no Dresena aktivitāšu motīviem bijusi nauda, norādīja amatpersona. “Patlaban notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, tieši cik daudz viņš saņēmis. Bet mēs zinām, ka viņam bija finansiāla motivācija, un mums ir atbilstoši pierādījumi,” atzina Aegs.
Dresens tiek turēts aizdomās, ka nodevis FDD dažādu informāciju, arī valsts noslēpumus, apliecināja Valsts Prokuratūra. Informācija pamatā bijusi saistīta ar Dresena darbības sfēru, bet viņš arī sūtījis ziņojumus par diskusijām ar kolēģiem. Sadarbību ar Dresenu veikusi FDD pretizlūkošanas daļa, norādīja prokuratūras pārstāvji. Informācija par to, kā tieši izdevies Dresenu atmaskot, ir valsts noslēpums, sacīja Aegs, vienlaikus norādot, ka Dresens ticis novērots ilgāku laiku. Viņa pretlikumīgās aktivitātes atklājuši Igaunijas dienesti, un no ārvalstīm nekāda palīdzība šajā lietā nav saņemta, norādīja Aegs.
Dresens strādājis Drošības policijā kopš tās izveidošanas un sākotnēji strauji virzījies pa karjeras kāpnēm, tomēr pirms desmit gadiem, kad bijis departamenta vadītājs, ticis pazemināts, kad atklājušās problēmas saistībā ar operatīvajiem fondiem. Viņš arī bijis viens no cilvēkiem, kurš pirms 2007. gada Bronzas kareivja grautiņiem sniedzis nepilnīgu riska analīzi. Arī tad viņš ticis pazemināts amatā.
Dresena un 2009. gadā par valsts nodevību notiesātā Aizsardzības ministrijas darbinieka Hermaņa Simma lietas nav saistītas, apliecināja vecākais valsts prokurors Normans Āss, vienlaikus norādot, ka viņi abi darbojušies aptuveni vienā laika periodā un nodarījuši vienlīdz smagu kaitējumu. Simmam, kurš vairāku gadu garumā Krievijas izlūkdienestam nodeva konfidenciālus Igaunijas un NATO dokumentus, piespriests 12,5 gadu cietumsods.
