Aiztur Ukrainas atbalstītājus: “Pie manis pienāca divi policisti ar nodomu mani no turienes aizraidīt pēc iespējas ātrāk” 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divu dienu maija notikumi pie pieminekļa Pārdaugavā atstājuši mieles ne vienam vien cilvēkam, kurš turp ieradās nevis, lai slavinātu okupācijas armijas karavīru piemiņu, bet gan parādītu savu attieksmi pret notiekošo Ukrainā. Kā zināms, 9. maijs ar likumu Latvijā bija pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu.
Tāpēc gan šajā dienā, gan arī 10. maijā tur atradās arī tādi cilvēki, kuri centās to atgādināt ar Ukrainas neatkarības simboliku un šo valsti atbalstošiem lozungiem, bet nonāca policijas redzeslokā un viņiem tika sastādīti administratīvie protokoli.
Zināms arī, ka tie, kas bija piesprauduši Georga lentas, kuru valkāšana ar likumu publiskos pasākumos ir aizliegta, no policijas saņēma vien lūgumu tās noņemt. Kā liecina publiskotie video, policija arī īsti nezināja, ko darīt ar cilvēkiem, kas bija ietinušies Krievijas karogā, tāpēc vienā šādā gadījumā pēc diskusijas pat sekojusi atvainošanās, ko pavadīja sanākušo gaviles.
Kā sacīja Saeimas deputāts un jurists Andrejs Judins, kaut gan pati karoga esamība nav pietiekama, lai sauktu pie atbildības, tomēr policijai vajadzēja izvērtēt, kādā kontekstā tas tiek lietots, lai izlemtu, vai cilvēks ir jāsoda. Ja ar Krievijas karoga palīdzību tiek atbalstīts un slavināts šīs valsts iebrukums Ukrainā, tad tas esot pietiekams pamats, lai policija rīkotos, nevis vienaldzīgi noskatītos.
Policisti atņem Ukrainas cīnītāju karogu
Pilnīgi pretējā situācijā nonāca Iveta Lāce, kura devās pie “atbrīvotāju” pieminekļa, lai apskatītos, kas tur notiek un reizē atdotu godu kritušajiem Ukrainas cīnītājiem ar sarkanmelno Ukrainas brīvības cīnītāju karogu rokās, bet policijas pārstāvji viņai to liedza.
“Pie manis pienāca divi policisti ar nodomu mani no turienes aizraidīt pēc iespējas ātrāk. Tas izpaudās tā, ka mani pagrāba aiz rokām un viens no policistiem iegrābās karogā, saņurcīja un gribēja atņemt. Teicu, lai viņš noņem nost rokas no tā un izrāda cieņu šim karogam. Tā kā biju samērā uzstājīga, viņš tomēr negribīgi izpildīja manu lūgumu. Tā ar izstieptu karogu rokās policisti mani burtiski aizvilka uz netālu novietoto telti. Es redzēju to smīnu un apmierinājumu daudzu sejās, kas vēroja šo notikumu,” stāsta Iveta.
Viņai vairāk nekā pusstundu vajadzējis sēdēt un gaidīt, kamēr atnāks policijas pārstāvis. “Tiklīdz viņš ieradās, es tiku aicināta iekāpt policijas busiņā, kur policists man vaicāja, vai es zinot, ka šis karogs ir militāras agresijas un seperātistu karogs, ka ar to cīnoties tie kaujinieki, kas atrodas Krievijas pusē. Atbildēju, ka tādas informācijas man nav un ka tā ir nepatiesa informācija, ka šis karogs ir Ukrainā oficiāli atļauts, bet viņš tajā neklausījās.
Policists man vaicāja, vai es piekrītot, ka ar šo kara noziegumus slavinošo karogu esmu paudusi atbalstu militārai agresijai. Atbildēju, ka tam nepiekrītu. Skaidroju, ka ar sarkanmelno karogu esmu ieradusies, lai aizstāvētu Ukrainas brīvību un neatkarību, ka Ukrainā to izmanto svinīgo ceremoniju un svinību laikā, ka tas ir obligāti izkarams īpaši tajos datumos, kas saistīti ar svarīgiem nacionālās atbrīvošanās cīņas notikumiem un Ukrainas neatkarības cīnītāju piemiņas godināšanu,” stāsta cietusī.
Viņa atgādina, ka tāds viedoklis par šo karogu, kādu pauda policists, tiek izplatīts Krievijas masu saziņas līdzekļos un portālos. “Rodas jautājums: no kuras valsts Golubeva saņem informāciju, ja viņa šo notikumu ir atstājusi bez ievērības?” vaicā Iveta Lāce.
Notikušais kļuva par iemeslu tam, lai Ivetai tiktu sastādīts administratīvais protokols un uzlikta soda nauda – piecas soda vienības (viena soda vienība – 5 eiro), kā arī atņemts pieminētais Ukrainas brīvības cīņu simbols.
“No vienas puses, mēs palīdzam Ukrainai un šīs valsts iedzīvotājiem, bet, no otras puses, policija dara pilnīgi pretējo. Ja iekšlietu ministre Golubeva mums stāsta, ka viņa zina, kas notika pie šī pieminekļa, tad es uzskatu, ka policistu pretlikumīgā rīcība pret mani ir saistīta ar viņas rīkojumiem,” uzskata Iveta.
Liek novilkt kreklus ar pretkara uzrakstiem
Bet Ainis Sproģis līdz piemineklim nemaz neesot ticis, jo viņu kopā ar draugu aizturējusi policija. Policija esot aicinājusi novilkt kreklus, uz kuriem mugurpusē bija rakstīts “9. maijs ir okupantu, slepkavu, izvarotāju, marodieru svētki”. “Tas taču atbilst patiesībai, jo mēs labi zinām, kas šobrīd notiek Ukrainā, tad kāpēc man tiesībsargi liedza paust savu nostāju? Krekla priekšplānā bija ilustrējošs zīmējums, kurā bija parādīta okupantu agresija. Policistiem sacīju, ka viņu pienākums ir rūpēties, lai šie agresori mums neuzkluptu.
Mūsu mērķis nebija bļaut un uzvesties izaicinoši, aizskart tos, kas pulcējušies pie šī pieminekļa. Mūsu mērķis bija apmeklēt aiz pieminekļa nožogojuma izvietoto izstādi, jo mans draugs to nebija redzējis, un paust savu attieksmi par to, kas notiek Ukrainā un arī pie mums Latvijā,” stāsta A. Sproģis. Vēlāk policija viņam sastādīja administratīvo protokolu, ko viņš grasās pārsūdzēt.
Policija nekomentē konkrētus gadījumus
Par šiem gadījumiem Valsts policijas (VP) vadība nevēlējās runāt konkrētāk, vien VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte informēja, ka policijas uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, nepieļaut provokācijas un fizisku konfrontāciju. Katrs gadījums esot jāvērtē individuāli, t. sk. jāvērtē, kā dažādas pretējo viedokļu izpausmes varēja vai nevarēja eskalēt situāciju un potenciāli radīt sabiedriskās drošības riskus. Tas, vai policijas izturēšanās pret Ivetu Lāci tiek vērtēta, netika atklāts.
Policija ir norādījusi, ka 9. maijā teritorijā brīvi atradās personas, kuras pauda atbalstu Ukrainai, tostarp ar Ukrainas karogiem, un policija nepieļāva nekādu notikumu eskalāciju un apdraudējumu šīm personām. Policijas vadība uzskata, ka redakcijas rīcībā nonākušais gadījums, kad kāds jauneklis, ietinies Krievijas karogā, izrādīja savu bravūru un saņēma atbalstu no daudziem pasākuma dalībniekiem, nav pieņemams.
“Tas nav Valsts policijas kompetences jautājums komentēt, kādēļ šāda situācija radās, bet, cik mums zināms, tad Rīgas pašvaldības policija ir uzsākusi dienesta pārbaudi par šo darbinieku rīcību un apstākļu skaidrošanu. Vēršam uzmanību, ka uzreiz pēc tam šo personu Valsts policija aizturēja un attiecīgi tika uzsākts kriminālprocess. Tāpat vēlamies norādīt, ka šajās dienās Valsts policija strādā ciešā sadarbībā gan ar Rīgas pašvaldības policiju, gan Valsts drošības dienestu un citiem sadarbības partneriem,” informēja Grāvīte.
Uzsāktie pārkāpumu procesi par 10. maija notikumiem
* Trīs kriminālprocesi – divi par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu un viens kriminālprocess par pretošanos varas pārstāvim.
* 20 administratīvā pārkāpuma procesi. No tiem deviņi par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu jeb par pulcēšanās organizēšanu; seši par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošana publiskā vietā; trīs par sīko huligānismu un divi par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu.
* Papildu ir uzsāktas vairākas resoriskās pārbaudes, kā arī tiek vērtēts ar policijas tehniskajiem līdzekļiem iegūtais un internetā vidē pieejamais materiāls.
Avots: Valsts policija
