Rolands Repša: Aizstāvēt Ukrainu nozīmē aizstāvēt Eiropu! 31
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad rakstu šīs rindas, vēl nav zināms, vai Rietumu līderu mēģinājumi ar psiholoģiskās diplomātijas palīdzību pārliecināt vecāku vīru Kremlī atturēties no iebrukuma Ukrainā ir bijuši sekmīgi. Eiropa jau pieredzēja ko līdzīgu 1938./39. gadā, kad agresora nomierināšanas politika izgāzās un noveda pie Otrā pasaules kara. Kodolieroču dēļ mēs šobrīd piedzīvojam visbīstamāko situāciju cilvēces vēsturē.
Rietumu kļūda ir uz kara draudiem atbildēt ar diplomātiju un brīdinājumiem par sankcijām. Pareizā atbilde būtu nodrošināt Ukrainā un gar visu NATO austrumu robežu militāro spēku līdzsvaru ar Krieviju, kas ļautu ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus.
Pirmkārt, tiek novērsts karš un, otrkārt, atkrīt vajadzība pielietot pret Krieviju ekonomiskās sankcijas, kas sāpīgi sistu arī pa Rietumiem. Tieši NATO mobilizēšanās un pārliecinoši demonstrētā gatavība karot atturētu agresoru un novērstu karu. Ja pasaules spēcīgākajai militārajai aliansei NATO ir nozīme plaša Eiropas kara novēršanā, tad tieši tagad ir īstais brīdis tai apņēmīgi rīkoties!
Frontes līnijas otrajā pusē savukārt izskatās, ka Krievija ir gatava karam. Tā savilkusi bezprecedenta militāros spēkus ap Ukrainu, daļu no tiem pat noņemot no savas austrumu robežas ar Ķīnu. Valsts propagandas mašīna nodrošinājusi to, ka lielākā daļa iedzīvotāju svēti tic, ka Ukraina un NATO gatavojas uzbrukt Krievijai, tāpēc jāliek viņiem trūkties, lai dabū mukt tāpat kā no Afganistānas.
Arī Krievijas absurdais ultimāts ASV un NATO decembra vidū izraisīja aizdomas, ka mums ir darīšana ar pretinieku, kurš jau principā ir izlēmis karot. Par atbildi ASV un NATO, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgi paziņoja, ka Ukrainā nekaros.
Pēc tam sekoja bezrezultatīvas sarunas, kuru laikā Krievija turpināja koncentrēt spēkus ap Ukrainu, kamēr Rietumi aprobežojās ar visai simbolisku papildspēku izvietošanu Rumānijā, Polijā un Baltijā. Arī vēstniecību daļēja evakuācija no Kijevas drīzāk izskatās pēc baltā karoga izkāršanas. Rietumiem, arī svārstīgajai Vācijai, vajadzētu saprast, ka aizstāvēt Ukrainu nozīmē aizstāvēt Eiropu.
Kā gaidāmās konfrontācijas scenārijs izskatās no Krievijas skatpunkta? Militāri Krievija ir pārliecināta, ka ar saviem modernajiem ieročiem var ātri ieņemt kreisā krasta Ukrainu (apmēram 300 km platu zonu uz austrumiem no Dņepras) un Odesu, neraugoties uz ukraiņu pieaugušajām pretestības spējām salīdzinājumā ar 2014. gadu. Krievija līdz ar to būtu maksimāli draudīgā veidā visai Austrumeiropai un NATO parādījusi, kas notiek, ja tās ultimāti tiek ignorēti. Arī Putins būtu nodemonstrējis, ka tur solījumu īstenot “militāri-tehniskos pasākumus”, un līdz ar to nostiprinājis savas varas pozīcijas.
Tomēr galvenais izaicinājums nāks pēc tam, ja militārajam karam sekos Krievijas saimnieciskais karš pret Eiropu. Ja Rietumiem izdosies īstenot sāpīgas sankcijas pret Krieviju, tās neizbēgami izraisīs arī ekonomiskās problēmas pašos Rietumos. Papildus Krievija var uzsākt šantāžu ar gāzes piegādēm, no kurām ir atkarīga, piemēram, Vācijas ekonomikas funkcionēšana. Ja Krievijas gāzes piegādes apstāsies, tas var izraisīt Eiropā dziļu saimniecisko un politisko krīzi vai pat haosu. Vai eiropieši pratīs tikt galā ar šo izaicinājumu? Vai arī kapitulēs Krievijas prasību priekšā?
Noslēgšu šo komentāru uz pozitīvas nots. Krievija, iebrūkot Ukrainā, iespējams, gūs sākotnējus panākumus, tomēr vienlaikus tā pamodinās Rietumu milzi, un konflikts beigsies ar Putina režīma krišanu. Globālā vēstures attīstības tendence ir virzība uz arvien lielāku demokrātiju un cilvēka brīvību. Vēstures rats neripo diktatūrām labvēlīgā virzienā.
