“Nepieciešams steidzams risinājums!” Vilipsona ģimenes gadījums rada ierosmes labticīgo ieguvēju aizstāvībai 5
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē tika nolemts virzīt uz Juridisko komisiju jau gatavu likumprojektu, kas aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, kad cilvēkam bijusi darīšana ar bezmantinieka nekustamā īpašuma izkrāpšanu.
Šis jautājums deputātu uzmanības lokā nonāca pēc publiski izskanējušā gadījuma, kādā nonākusi mākslinieka Vilipsona ģimene. Krāpnieku un lēnās izmeklēšanas dēļ tā var zaudēt savu godīgi iegādāto dzīvokli.
Krimināltiesību speciālists deputāts Andrejs Judins piedāvāja savu risinājumu, kas guva deputātu un pieaicināto juristu atbalstu.
“Mans piedāvājums nav visaptverošs, tas ir šaurāks un ir virzīts uz to, lai konkrēto problēmu varētu ātri atrisināt. Ja cilvēks ir nomiris, bet viņam nav mantinieka, tad saskaņā ar Civillikumu šāda manta piekrīt valstij. Bet mākslinieka Vilipsona un arī citos gadījumos viņu labticīgajā ceļā iegūtais dzīvoklis pirms tam nepiederēja valstij, taču valstij ir tiesības uz šo mantu.
Mans piedāvājums ir tāds, ka šādās situācijās, kad valstij ir tiesības uz mantu, to tomēr atstāt labticīgajam ieguvējam, bet valstij būtu tiesības pieprasīt zaudējuma kompensāciju. Taisnīguma atjaunošanai ir nepieciešams steidzams risinājums, un, manuprāt, tāds ir iespējams attiecībā uz gadījumiem, kad noziedzīgi iegūto mantu atdod valstij.
Manu priekšlikumu deputāti atbalstīja, tāpēc līdz ceturtdienai tiks uzrakstīts likumprojekts. Ceru, ka nākamnedēļ to atbalstīs Saeimas Juridiskā komisija un pēc tam likumprojektu varētu iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā.
To vajadzētu pieņemt steidzami trīs nedēļu laikā,” sacīja Judins, piebilstot, ka steidzamība nepieciešama tādēļ, ka vēl nav sācies tiesas process par krāpniecisko darījumu ar dzīvokli, pirms to iegādājās Vilipsonu ģimene.
Judins norādīja, ka par citiem strīdu gadījumiem, kad gan mantas īpašnieks, gan tās labticīgais ieguvējs ir privātpersonas, risinājumu meklēšana droši vien prasīšot ilgāku laiku.
Viens no priekšlikumiem varētu būt, ka labticīgajam ieguvējam kompensāciju izmaksā no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda un pēc tam valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai piedzītu naudu no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja.
Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli – policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons īpašumu iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.
Dzīvoklis bijis divas reizes pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons. 2017. gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu nodaļu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.
Policija skaidroja, ka pierādījumus izdevās savākt tikai vēlāk.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada 17. februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas lūgumu atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai – Latvijas valstij.
