Aizstāv ukraiņu valodu 0
Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas ierosinātais likumprojekts par krievu valodas kā oficiālās valodas statusa celšanu izraisījis vētrainus protestus parlamentā, likumdevējiem iesaistoties dūru cīņās sava viedokļa aizstāvībai.
Krievu valodu neviens neapdraud
Valdošās partijas izstrādātais likumprojekts ir uzjundījis emocionālas debates par jūtīgu politisku jautājumu, kas sašķēlis valsti, atzīmē ziņu aģentūr “Reuters”. Krievu ir dzimtā valoda vairākumam Ukrainas austrumos un dienvidos dzīvojošo cilvēku, tajā skaitā prezidentam Janukovičam, bet ukraiņu valoda, kas ir valsts valoda, tiek plaši lietota Ukrainas vidienē un rietumos. Apspriežot likumprojektu par krievu valodas kā oficiālās valodas statusa celšanu, dūres gāja pa gaisu, likumdevējiem cenšoties apklusināt pretēja viedokļa paudējus, nostumjot tos zem galdiem. Vairāki simti cilvēku nedēļas nogalē bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas Kijevā, skandējot saukļus ukraiņu valodas aizstāvībai.
“Neviens neapdraud krievu valodu. Tieši ukraiņu valoda ir tā, kas jāglābj,” ”Reuters” citē rakstnieku Jaremu Gojanu. Viņaprāt, tas ir ļoti nopietns jautājums: “Vakar bija kautiņi parlamentā, bet rīt var izvērsties ielu cīņas,” brīdina rakstnieks.
Likumprojekta, kas paredz krievu valodas kā oficiālās valodas statusa celšanu, pretinieki uzskata ukraiņu valodas lietošanu kā valsts suverenitātes pamatu, atzīmējot, ka likumprojekta apstiprināšana apliecinātu Krievijas ietekmi un vēlmi paturēt Ukrainu savā iespaida joslā. Likumprojekts par krievu valodas kā oficiālās valodas statusa celšanu ir pretnostatījis valdošo Reģionu partiju, kuras deputātu vairākums ir ievēlēts Ukrainas rūpnieciskajos austrumu apgabalos, kur dominē krievu valoda, opozīcijas partijām, kurām lielākais atbalsts ir valsts rietumos. Par “saimnieciska kaitējuma nodarīšanu valsts interesēm” notiesātās bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko, kura ir partijas “Tēvzeme” līdere, domubiedri vērtē Reģionu partijas iesniegto likumprojektu kā “cinisku gājienu”, lai piesaistītu valdošās partijas politikā vīlušos vēlētājus pirms parlamenta vēlēšanām oktobrī, raksta avīze “The Moscow Times”. Opozīcijas pārstāvji brīdina, ka likumprojekta pieņemšana vēl vairāk ierobežotu ukraiņu valodas lietošanu un nostiprinātu valsts sašķelšanu pēc valodu izmantojuma. “Tas ir noziegums pret Ukrainu, tās vēsturi un tautu,” teikts Timošenko paziņojumā.
Maskava par krievu valodas statusa celšanu
“Reģionu partijas” deputāti apgalvo, ka likumprojekts atainojot reālo stāvokli viņu vēlēšanu apgabalos, kur pārsvarā esošie krieviski runājošie iedzīvotāji iebil- stot pret to, ka viņu bērniem skolā vairākums priekšmetu jāmācās ukraiņu valodā. Vecāki uzskata, ka bērnu tālāko karjeru apturēs vājas ukraiņu valodas zināšanas. “Mūsu elektorāts izdara spiedienu, lai mēs īstenotu vēlēšanu kampaņā doto solījumu iekļaut partijas programmā nepieciešamību atrisināt valodas problēmu valstī,” atzinis Reģionu partijas frakcijas līderis parlamentā Oleksanders Jefremovs. Likumprojekta pieņemšana nostiprinātu krievu valodas domināciju rūpnieciskajā Donbasa apgabalā un stratēģiski svarīgajā Krimas pussalā, raksta “MT”.
Likumprojekts paredz piešķirt krievu valodai “reģionālās” valodas statusu, ļaujot iedzīvotājiem apgabalos, kur vairākums ir krieviski runājošo, pieprasīt, lai viņu bērni varētu mācīties vairākumu priekšmetu krievu valodā.
Likums noteiktu, ka šo apgabalu iedzīvotājiem, kas grib strādāt pašvaldībā, vairs nevajadzētu apliecināt labas ukraiņu valodas zināšanas.
Likumprojekta kritiķi uzskata, ka apgabalos, kur ikdienā plaši tiek lietota krievu valoda, tas novestu pie ukraiņu valodas lietošanas pakāpeniskas izzušanas. Likumprojekts labvēlīgi uzņemts Krievijā, kur varas iestādes mēdz žēloties par “krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem” Ukrainā. Krievijas amatpersonas jau labu laiku mudinājušas prezidentu Janukoviču īstenot priekšvēlēšanu solījumu atzīt krievu valodu kā valsts valodu.
