12. klases skolniece pretendē uz dalību Pekinas olimpiskajās spēlēs 18
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases skolniecei, 18 gadus vecajai Samantai Krampei šis mācību gads ir īpašs – viņa pretendē uz dalību Pekinas olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanā. Kā sparinga partneris treniņos daudz palīdz dvīņubrālis Bruno.
Sportiska ģimene
Samantas un Bruno pievēršanos slēpošanai lielā mērā noteica dzīvesvieta tuvu Uzvaras parkam. “Vecāki ieraudzīja, ka ziemā te bērni slēpo, vasarā – ar rolleriem, un ievirzīja arī mūs. Sākumā nodarbojāmies ar daudz ko – arī braucām ar velosipēdu, piedalījāmies triatlonā, skrējām, bet vēlāk nodalījām, ka slēpošana būs galvenais,” “Latvijas Avīzei” saka Samanta.
“Slēpošana ir dzīvesveids, pieradums. Pēc treniņa sajūta, ka ir piepildīta diena,” piebilst Bruno.
Visa ģimene ir sportiska. Tēvs Armands nāk no Madonas puses un pēdējā desmitgadē iecienījis motokrosu, enduro. Mamma Lāsma bērnībā nodarbojusies ar mākslas vingrošanu, šobrīd patīk skriet. Četrpadsmit gadus vecajam brālim Emīlam tuvāks ūdens – viņš trenējas peldēšanā.
Pateicoties Patrīcijas Eidukas augstajiem rezultātiem, Latvijai olimpiskajās spēlēs Pekinā distanču slēpošanā sievietēm būs četras vietas, un uz vienu no tām reāli pretendē Samanta Krampe.
Palīdz māsai
Latvijas Slēpošanas federācijas viceprezidenta Gunāra Ikaunieka skatījumā Krampei ir labas dotības, jauniešu vecumā bija krietni priekšā vienaudzēm, tad kādu laiku pastiprinātu uzmanību veltīja mācībām, bet pēdējos divos gados ar nopietnu treniņu darbu izdevies gūt labus rezultātus, kam pierādījums ir šovasar izcīnītais Pasaules kauss rollerslēpošanā junioru konkurencē.
Krampe bija uz pjedestāla visos četros posmos, godalgotas vietas ieguva septiņos no 12 startiem.
Vislabāk veicās sprintā – trīs otrās vietas un viena trešā. “Man tas bija negaidīti, vienkārši centos parādīt labāko, ko varēju. Uz rezultātu sākumā netika likts uzsvars, un iespringu, tikai saprotot, ka kopvērtējumā varu uzvarēt. Tas arī izdevās. Šī bijusi citāda vasara kā iepriekšējās – vairāk un nopietnāki treniņi, kas ļāva gūt panākumus un celt līmeni. Taču vasara ir tikai gatavošanās periods ziemai,” tā Samanta.
Bruno Pasaules kausā piedalījās tikai Madonas posmā, uz pārējiem netika Latvijas izlases sastāvā. Viņš šobrīd fokusējas uz to, lai palīdzētu māsai kā sparinga partneris sagatavoties ziemas sezonai. Pārējie sportisti Rīgā nav tik augstā līmenī, bet Samantai ir iespējas kvalificēties Pekinai.
“Bruno vairāk strādā uz mani, mazliet sevi upurē, bet arī viņam rezultāti aug,” pateicīga ir māsa. Ir vingrinājumi, kuros viņa ar brāli labi konkurē, piemēram, planka pozīciju varot noturēt ilgāk.
“Mērķis ir uzlabot māsas, ne manējo rezultātu. Olimpiskais sapnis ir reāls, domāju, ka iespējas ir lielākas par 50 procentiem, jo ieguldīts liels darbs un līdzekļi. Domāju, ka izdosies,” Bruno raugās pozitīvi.
Samanta Krampe šobrīd Latvijas slēpotāju rangā ieņem trešo vietu aiz Eidukas un Kitijas Auziņas. Vēl par vietu Pekinas sastāvā pacīnīsies vairākas jaunās slēpotājas un, iespējams, arī kāda no biatlona saimes. Iekšējā atlasē tiks ņemti vērā rezultāti piecos FIS mačos, svītru pavelkot janvāra vidū.
Iepriekšējā ziemā Samanta Krampe debitēja gan pasaules junioru, gan pieaugušo čempionātā. Pekinā milzīgs izaicinājums būs augstkalne. “Tas ietekmēs startus, trase ir 1600–1700 metrus virs jūras līmeņa, nopietns augstums. Tagad Itālijā rolleru čempionātā Samantai bija pieredze augstkalnē,” teic Gunārs Ikaunieks. Lai adaptētos šādiem apstākļiem, vajag laiku.
Lillehammeres pieredze
Samanta mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, Bruno – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, abiem 12. klase.
Vidusskolas pēdējā gadā apvienot izglītību ar olimpiskā sapņa piepildīšanu nav viegli, šobrīd viņai pirmā sniega nometne Somijā, kur novembrī sāksies sacensību sezona.
Attālinātās mācības pat patīk, varot brīvāk un vieglāk plānot savu laiku, uzdoto izpildīt ātrāk un efektīvāk. Bruno kādā vaļas brīdī patīk makšķerēt, Samantai – šūt un zīmēt. Kā dvīņiem viņiem ir liela saikne, nojauš, ko domā un kā jūtas otrs.
Sporta skolā “Arkādija” ar abiem jauniešiem daudz strādājusi bijusī olimpiete Ineta Kravale. “Ir tādi bērni, kuri jābiksta, un arī tādi, kuri jābremzē. Ar Samantu un Bruno viss ir kārtībā. Samantai ļoti laba fiziskā sagatavotība.
Viņai ir brīvums, plašums, garš solis, kas ir ļoti svarīgi. Apņemšanās, cīņasspars. Reizēm baigais miers, un brīnos, kā var tieši sprintus uzvarēt.
Būtu bijuši vajadzīgi lielāki slēpošanas apjomi, bet Rīgas apstākļos un, ņemot vērā to, cik labi mācās – cepuri nost,” teic Kravale, kura 1994. gadā Lillehammerē startēja trijās distancēs slēpošanā, labāko rezultātu sasniedzot 30 kilometros ar kopējo startu (48. vieta).
Arī Rīgā var ielikt tādus pamatus, lai pretendētu uz dalību olimpiskajās spēlēs. “Žēl, ka nav pauguru, bet iesācējiem te ir ļoti labi – rolleru trase, ziemā sniegs. Manā dzimtajā pusē Pļaviņās divas ziemas bija vispār bez sniega, te var uzpūst mākslīgo. Pietrūkst meža, kalnu. Ar to, cik tiekam patrenēties uz Siguldu un citām vietām ārpus Rīgas, ir par maz. Bet, ja dažās grupās varam uzvarēt Madonu, Cēsis un kopvērtējumā būt uzreiz aiz viņiem, tas ir ļoti labi,” norāda trenere.
