Aizsilniece: Ne Veselības inspekcija, ne Ārstu biedrība nav saņēmusi pacientes sūdzību par Tihonovu 1
Šobrīd ne Veselības inspekcija (VI), ne Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nav saņēmusi sūdzību no pacientes vai viņas tuviniekiem par gadījumu, kurā paciente tika izrakstīta no Rēzeknes slimnīcas ar insulta pazīmēm, norādīja biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Viņa sacīja, ka aizvadītajā nedēļa tikusies ar Rēzeknes slimnīcas valdes locekļiem, lai tuvāk iepazītos ar situāciju, kurā iesaistīts ārsts Georgijs Tihonovs.
“Ir bijušas tikai “Twitter” pulgas par ārstu, kurš 27 gadus nostrādājis Rēzeknes slimnīcā.
Neviens nav pajautājis, cik pacientus viņš ir ārstējis un izglābis šajos 27 gados,” norādīja Aizsilniece.
Ārste skaidroja, ka medicīnā bieži ir nestandarta situācijas, kurās kļūdīties var ikviens ārsts. Un, lai tas nenotiktu, daudzas lietas tiek standartizētas, kā arī tiek paredzēti ārstēšanas protokoli un vadlīnijas.
Diemžēl, kā norādīja LĀB prezidente, arī tas pilnībā nenovērš medicīniskās kļūdas varbūtību. Pēc pētījumiem medicīniskās kļūdas varbūtību vislabāk novērš laba ārsta un pacienta, kā arī viņa tuvinieku saskarsme, piebilda Aizsilniece.
“Vai Rēzeknē notikušajā var vainot tikai ārstu?
Vai ārsts Tihonovs, konsultējot pacienti, saņēma visu nepieciešamo informāciju? Vai paciente pirms tam bija pietiekami sekojusi savai veselībai? Tie ir jautājumi, uz kuriem vajadzētu atbildēt, pirms turpināt sekot raganu medībām sociālajos tīklos,” sacīja LĀB prezidente.
Viņa uzskata, ka būtiski arī risināt jautājumu par pacientu sūdzībām Latvijas normatīvos paredzētajā kārtībā, jo citādi šādā veidā var nomelnot jebkuru ārstu vai citas profesijas pārstāvi, ja viņš kādam neiepatīkas. Šī iemesla dēļ LĀB uzskata, ka pēc iespējas ātrākā laikā jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, kas sūdzību gadījumā, paredz iespēju arī biedrības Arodtiesai un Ētikas komisijai skatīt pacientu medicīnisko dokumentāciju.
Jau rakstījām, ka jūlijā pilsētas pašvaldībai piederošā Rēzeknes slimnīca uz pārbaudes laiku no amata atstādinājusi ārstu Tihonovu, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla.
Publiski izskanējusi informācija, ka LĀB jau 2016. gadā saņēmusi sūdzības no VI par Tihonova profesionālo darbību. Burka-Šaicanova gan iepriekš skaidroja, ka biedrības aroda tiesa pirmreizējo medicīnisko dokumentu trūkuma dēļ 2016.gadā nevarēja lemt par Tihonova sertifikāta apturēšanu.
Pēc VI vēstules saņemšanas, biedrība lūgusi iestādi sagatavot sākotnējos medicīniskos dokumentus, tomēr saņēma atbildi, ka saskaņā ar Pacientu tiesību aizsardzības likumu šādus datus izpaust nevar. “Aroda tiesa, pamatojoties uz fragmentāri citētiem lēmumiem, personu sniegtiem paskaidrojumiem nevar pieņemt lēmumu par ārstniecības personas iespējami veiktiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Ir nepieciešams vērtēt pacienta medicīnisko dokumentāciju, nevis kādus citētus tās atvasinājumus. Lēmuma pieņemšanai, pretēji VI vēstulē norādītajam, aroda tiesai nepietiek ar VI sniegto viedokli,” uzsvēra LĀB pārstāve.
Viņa arī norādīja, ka pēc šī gadījuma LĀB iesniedza priekšlikumu Veselības ministrijai par labojumiem Pacientu tiesību likumā, lūdzot biedrības aroda tiesu iekļaut to subjektu lokā, kam ir tiesības saņemt informāciju par pacientu.
Pagaidām gan grozījumi nav pieņemti.
Burka-Šaicanova uzsvēra – LĀB vienmēr izskata visas sūdzības, bet lielākoties tie ir paši pacienti, kuri tās sniedz un viņu rīcībā ir sākotnējie medicīniskie dokumenti. 2016.gada gadījums esot atšķirīgs, jo lūgums izvērtēt iesniegts no VI.
Komentējot pārmetumus slimnīcas valdei par nepietiekami stingru rīcību attiecībā uz Tihonovu iepriekš, slimnīcas vadība uzsvēra, ka tiesvedība par iepriekšējo ārsta iespējamo neprofesionālo darbību ilgst no 2015. gada, bet joprojām ir bez rezultātiem. Turklāt LĀB, izvērtējot pieejamo informāciju, 2016. gadā ir resertificējusi Tihonovu internista pamatspecialitātē, apliecinot viņa kvalifikāciju.
Iepriekš Tihonovs saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138. panta 2. daļas – par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšanu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei.
Prokuratūra iepriekš ziņoja, ka 2015. gada 14. martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.
Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi.
Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.
Tā paša gada 22. maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016. gada 28. novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Vēlāk gan cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā, un Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs. Virsprokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.
Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.
Saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.
Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.
