Aizsargājamajās dabas teritorijās ir pieļaujams kompensāciju kompromiss 2
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jautājumā par kompensāciju izmaksām saistībā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamajās dabas teritorijās ir pieļaujams kompromiss, taču tas attiecas nevis uz kompensāciju lielumu, bet gan uz izmaksu laiku.
Tā nozares ikgadējā konferencē norādīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. “Ja zinām, ka mikroliegums var būt pieci seši hektāri, bet kompensācija par vienu hektāru varētu sasniegt 12 000 eiro, protams, nepieciešamās summas varētu būt ļoti lielas.
Tādēļ pieļauju, ka kompensācijas varētu izmaksāt piecu līdz desmit gadu laikā. Tas ir viens no kompromisa risinājumiem,” teica A. Muižnieks. Vienlaikus viņš akcentēja, ka politiķiem laikus jādomā par finansējuma avotu. “Ceru, ka darba grupa, kas patlaban strādā pie kompensāciju sistēmas pilnveidošanas, akceptēs, ka izmaksām jābūt taisnīgām, nevis sāks domāt, kur ņemt naudu.
Jau parādījušies absurdi priekšlikumi, piemēram, ka īpašniekam no katra nocirstā kubikmetra pašam jāiemaksā kaut kādā fondā un tad, ja uzliek mikroliegumu, viņam kaut ko samaksās atpakaļ. Tātad cietušajam jāmaksā pašam sev. Tas nu izskatās pēc ņirgāšanās.
Politiķiem ir jāmeklē, no kuras kabatas ņemt naudu kompensācijām, un tas jādara laikus.” Biedrība vairākkārt norādījusi, ka gadījumos, kad tiek aprobežots privātais īpašums, kompensācijai jābūt taisnīgai, adekvātai, pretējā gadījumā netiks sasniegti dabas aizsardzības mērķi, jo īpašnieks nebūs ieinteresēts to darīt.
Latvijas meža īpašnieku ieskatā būtu jākompensē pilna mežaudzes vērtība, kas ir ierobežotajā teritorijā, kā arī jābūt ikgadējam maksājumam atbilstoši meža vērtības pieaugumam.
