Aizsardzības ministrs uzskata, ka Krievijas drons mūsu valstī ielidoja nejauši. Eksperti tam nepiekrīt 189
Pirmie secinājumi saistībā ar Krievijas “Shahed” tipa dronu, kurš 7.septembra rītā netraucēti lidinājās pa Latvijas gaisa telpu, varētu būt zināmi tikai oktobra sākumā.
Kamēr rit izmeklēšana, Aizsardzības ministrija neizpaudīs informāciju nedz pa drona lidojuma laiku, ne trajektoriju. Tikmēr biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks norāda, ka minētais drons uz mūsu valsts teritoriju, visticamāk, tika raidīts apzināti, nevis vienkārši nomaldījās.
“Pēc publiski pieejamiem datiem zināms, ka 7.septembra naktī Latvijas virzienā lidoja astoņi droni, lielāko daļu – septiņus, baltkrievi dabūja zemē, viens aizlidoja tālāk. Es neticu, ka [uzbrukuma laikā Ukrainai] astoņi droni nomaldījās un aizlidoja vienā virzienā. Ja būtu lidojis tikai viens, tad pieļauju, ka viņa elektroniskajās smadzenēs kaut kas notika, drons uzmeta kūleni un aizlidoja uz Latviju. Ja astoņi – tā vairs nav sagadīšanās. Teorētiski varu pieļaut varbūtību, ka nomaldījās viens drons, bet, ka astoņi, tādu varbūtību pieļaut es nevaru,” saka dronu eksperts.
Arī bijušais kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina, ka tādai sakritībai vai nejaušībai netic. “Pēc savas pieredzes un izjūtām es uzskatu, ka nē – tas bija mērķtiecīgi,” teica Pumpurs.
Savukārt bijušais NBS komandieris Juris Maklakovs uz portāla BNN jautājumu, kādi varētu būt Krievijas secinājumi vērojot, kā ar sprāgstvielām aprīkots drons mierīgi lidinās pa NATO valsts gaisa telpu un tikai vairākas stundas pēc nokrišanas tiek deaktivizēts, atbildēja, ka tas agresorvalstij ļauj saprast, cik spēcīgi mēs esam šādu no citas valsts nelegāli ielidojušu militāro dronu atraidīšanā.
Tikmēr aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku vadība publiskajā komunikācijā turpina turēties pie apgalvojuma, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. No Andra Sprūda LTV paustā pat izriet, ka konkrētā bruņoto spēku rīcība (drona nenotriekšana) bijis visdrošākais reaģēšanas veids.
“Tur salaida dēlī visos posmos, visos līmeņos, pirmkārt, jau tas, cik precīzi viņi iekārtās, sensoros un radaros kaut ko identificēja. Ja tās sistēmas un sensori nav tik perfekti, ka tu uzreiz redzi – tur lido krievu kamikadzes drons “Geran-2”, ir grūti pieņemt lēmumu notriekt vai nenotriekt. Bet laiks iet. Kamēr visi tur ņēmās un darījās, tas drons nokrita. Cik ilgu laiku viņš bija mūsu teritorijā, – pusstundu, divdesmit minūtes?” saka Viesturs Silenieks.
Visā šajā laikā nav dzirdēts neviens aizsardzības ministra Sprūda skaidrojums, vai tikuši izvērtēti arī riski, ka drons varētu ietriekties dzīvojamā mājā vai kādā publiskā ēkā un eksplodēt. Nav zināms, vai iespējamība par cilvēku upuriem, kas varētu būt drona kaujas galviņai detonējot, vispār tikusi izskatīta.
Tikmēr NBS komandieris Leonīds Kalniņš 11.septembra raidījumā “Kas notiek Latvijā” nevēlējās vērtēt drona potenciālo apdraudējumu iedzīvotājiem un tā iespējamo nokrišanu kādā apdzīvotā vietā. “Ko nozīmē uzkrist, neuzkrist? Mēs tagad spekulējam.”
Tomēr ja Aizsardzības ministrija jau gada sākumā paredzējusi attīstīt un stiprināt Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, tad atklāts paliek jautājums, kā ir ar aizsardzību pret šādu svešu dronu ielidošanu mūsu valsts teritorijā, pēc iespējas ātrāku to identificēšanu un neitralizēšanu.
Uz to gaidām atbildes gan no par nozares politiku atbildīgās Aizsardzības ministrijas, gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Gaisa spēkiem.
