Elektronika, bruņuvestes un munīcija – aizsardzības industrija audzē muskuļus 2
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (“DAIF Latvija”) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle stāsta – nozarē norisinās tektoniskas pārmaiņas gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Šobrīd vērojam pirmos pārmaiņu rezultātus. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, “DAIF Latvija” esošo biedru apgrozījums pieaudzis par 15%, kopā nodrošinot 554,73 miljonu eiro apgrozījumu, kā arī kopējo peļņu 43,9 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2017. gadā.
Savukārt Latvijas Drošības un aizsardzības klastera kopējais apgrozījums pērn sasniedzis 78,9 miljonus eiro, nodrošinot kopējo pieaugumu par 12%. “DAIF Latvija” biedri pērn nodokļos nomaksājuši 66,16 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš. Nodarbinātības pieaugums pret iepriekšējo gadu valstī ir 1,6%, bet “DAIF Latvija” biedru vidū – 5,8%, savukārt izmaksāto darba algu apjoma pieaugums pret iepriekšējo gadu valstī bija 10,1%, bet “DAIF Latvija” biedru vidū – vidēji 15,6%.
Septiņreiz nomēra
“DAIF Latvija” apvieno vairāk nekā 70 biedrus – militāros rūpniekus, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, sistēmu integratoru, būvniecības, transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējus u. c. Egle ir gandarīta, ka pati organizācija aug lēni un pārdomāti. “Tas ir raksturīgi šai nozarei. Lai iegādātos jaunas tehnoloģijas vai pirktu iekārtas, darbojas princips – septiņreiz nomērīt un tad pirkt. Biznesam tas ir smagi. Tajā pašā laikā – ieguvums ir stabilitāte.
Ja esi sācis darbu ar kādu no NATO aģentūrām, tas nozīmē, ka iegūta gan atpazīstamība, gan uzticība. Tie, kas to izvēlas, lēnām audzē muskuļus,” stāsta Egle. Tiesa, ne katrs uzņēmums ir gatavs savā stratēģijā paust vēlmi strādāt aizsardzības vai iekšlietu nozarē un rast atbilstošas investīcijas. Visbiežāk tas ir nobriedušu un tehnoloģiski augsti attīstītu uzņēmumu lēmums.
Lielākā izaugsme nozarē pēdējos gados saistīta ar IKT attīstību – tā ir elektroniskā karadarbība, komunikācija, kiberdrošības risinājumu izstrāde. Veiksmīgi turpina augt klasiskās nozares – individuālais ekipējums, munīcija, metāla izstrādājumi, komponentu ražošana. Tāpat vērojama infrastruktūras attīstība.
Tas nozīmē ne vien militāro bāzu infrastruktūru un inženiertīklu izveidi, bet arī enerģētikas risinājumus, sistēmu integrāciju modernizācijai. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) un lielajiem ražotājiem tiek ieviesti drošas piegādes principi. Federācijas asociēto biedru vidū ir pasaulē pazīstamas kompānijas – “Lockheed Martin”, “RAFAEL”, “BAE Systems”, “SAAB”, “Kongsberg”, “THALES” un citas, kas attīsta aizsardzības nozares spējas.
Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem “Valpro” ar NATO sadarbojas, vairāku valstu armijām piegādājot Valmierā ražotās metāla kannas. “Esam gandarīti un lepni, ka esam NATO militāro spēku sadarbības partneri,” stāsta “Valpro” pārdošanas daļas vadītājs Andris Zariņš. Militārās kannas esot izturīgākas, ražotas no speciāla metāla un īpašas tehnoloģijas – faktiski nakts redzamības optikai neredzamas.
Pirms sākās sadarbība ar Vācijas bruņotajiem spēkiem, bija jāpanāk, ka 25 sekunžu laikā var iztukšot 20 litru kannu, un “Valpro” izdevās šo nosacījumu izpildīt. Uzņēmums eksportē 91% no saražotā un daļu veido piegādes tieši NATO. 2018. gads kompānijai bija veiksmīgs, militārās kannas piegādātas piecu valstu armijām. Arī turpmākais gads izskatās cerīgs, jo “iestrādes ir ļoti labas”. Šoruden “Valpro” parakstījis līgumu ar NATO atbalsta un iepirkumu aģentūru par 80 tūkstoš militāro kannu piegādi.
Eksportspējīgi produkti
Nozarē eksportspējīgākie produkti ir gan droni, ko aizvien vairāk izmanto bruņotie spēki, gan individuālais ekipējums, sakaru, optikas, infrastruktūras attīstības risinājumi. Tas ir plašs spektrs, ar ko kāpinām atpazīstamību, un tas palīdz tālāk veidot uzticamas partnerattiecības, uzsver federācijas vadītāja. Nule kā “DAIF Latvija” biedri sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un NBS piedalījās starptautiskā izstādē DSEI Londonā, kur saņēmuši augstu sadarbības partneru novērtējumu.
Praktiskais ieguvums – tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, iepazīstināšana ar daudzveidīgu produkciju. “Mūsu nacionālajā stendā bija izveidotas divas atsevišķas sarunu telpas, kas četru dienu garumā bija pilnībā rezervētas ik pa 20 minūtēm,” atklāj E. Egle. Tas liecina par partneru lielo interesi par Latvijas drošības un aizsardzības industriju.
Elektroniskās karadarbības lauks – joma, kuras nozīme aizvien pieaug. Latvijas ražotājiem jau ir piedāvājumi šajā jomā, bet vēl ir kur augt, paplašinot sortimentu radiosakaru un elektronikas nozarēs. Londonas izstādē piedalījās gan “SAF Tehnika”, gan “Belss”, “DATI Group”, “UAV Factory” un VAS “Elektroniskie sakari”, “Latvijas Mobilais telefons”.
“SRC Brasa” izstādē piedāvāja vienu no jaunākajiem produktiem – bruņuvestes, kas tapušas, ar partneriem ieguldot ievērojamas investīcijas, savukārt “D Dupleks” – inovatīvu munīciju, kas jau labi pazīstama Latvijā un citviet pasaulē. “D Dupleks” jau iepriekš sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāja savus plānus palielināt ražošanas apjomu, to dubultojot. “D Dupleks” pirms vairākiem gadiem ASV izveidojis savu vairumtirdzniecības noliktavu, kas ļāvis audzēt eksportu.
2018. gadā uzņēmums kopā ar NATO valstu uzņēmumiem risināja NBS un AM specifiskās materiāltehniskās vajadzības, iegūstot neatsveramu pieredzi un zināšanas turpmāku projektu izstrādē, kas ļaus izvērst lielākus ražošanas projektus, kas vērsti uz eksportu, teikts “D Dupleka” vadības ziņojumā. Pērn uzņēmums turpināja strādāt pie iepriekšējos gados sāktiem jaunajiem produktiem un produktu grupām, taču dažu projektu komplicētības dēļ produktu izstrāde tiks pabeigta tikai šogad.
Iesākti vairāki ilgtermiņa projekti, kuru rezultāti būs sasniedzami tikai 2020. gadā. “Nozarē ir ļoti zinoši uzņēmumi, kas strādā ar sistēmu integrāciju un piedāvā savas inženierspējas, integrējot dažādas sistēmas un risinājumus, piemēram, “Fima”, “Citrus Solutions”,” piebilst E. Egle.
Jādomā par kooperāciju
Lai arī uzņēmumi ir konkurētspējīgi, esot jādomā par kooperāciju un konsorciju veidošanu nolūkā apvienot spēkus dalībai nozīmīgākos projektos, īpaši, kas saistīti ar NATO. Tas ir viens no svarīgākajiem veicamajiem darbiem, gatavojot Eiropas Aizsardzības fonda projektu konsorcijus, kur liels fokuss likts uz pārrobežu sadarbību.
“Lai Eiropa nostiprinātu savas aizsardzības spējas, nepieciešama integrācija un efektīvāki risinājumi. Lai mēs neatpaliktu, mums jāsaprot, kā esam gatavi integrēties Eiropas aizsardzības spēju attīstībā. Šajos projektos nepieciešams ne tikai trīs dalībvalstu atbalsts, bet jābūt pārrobežu partneriem. Tāpēc federācijai ir daudz starptautisko aktivitāšu, to skaitā katru mēnesi notiek divpusējie semināri, kā arī citas aktivitātes,” skaidro E. Egle.
Nule beidzies ideju konkurss AM nacionālo grantu programmas ietvaros, kas dod zināmā mērā sēklas kapitālu jaunu produktu izstrādei un muskuļu audzēšanai inovāciju mērogošanai. Trešdaļa no tām saistīta ar IKT – dziļo mācīšanos, mākslīgo intelektu, kiberdrošību, kas būs aktuāls aizsardzības nozarei arī turpmāk.
Ja kādam ir inovatīva ideja, bet pietrūkst naudas tās realizācijai, federācijas vadītāja aicina neturēt sveci zem pūra un doties uz federāciju, kas, iespējams, varētu palīdzēt ieceri īstenot.
Tagad ieejam vēsturiski nozīmīgā posmā, kad svarīgi ne tikai domāt par drošas piegādes principu iedzīvināšanu. Ejam soli tālāk, un tagad Saeimā ir gan Mobilizācijas likums, ieplānoti grozījumi likumā par ārkārtējo situāciju un Nacionālajā drošības likumā. Norit aktīvs darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanas, un šogad aizsākām diskusiju par stratēģisko partnerību.
Tas nozīmē, ka nozares uzņēmumiem jābūt gan pienākumiem, gan motivācijai nodrošināt atbilstošu atbalstu un speciālistu klātbūtni stundā X,” skaidro Elīna Egle. Pašlaik tikai veidojam ekosistēmu, kas notiek pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē. Pirmo reizi darbu sāks Eiropas Komisijas Aizsardzības un kosmosa ģenerāldirektorāts, Eiropas aizsardzības fonds, kura ietvaros septiņu gadu periodā Eiropas dalībvalstu aizsardzības industriju un pētniecības attīstībā plānots investēt vairāk nekā 13 miljardus. Tas nozīmē, ka tuvākie gadi būs darbietilpīgi un ar finanšu ekonomisko atdevi.
