Aizsardzība, klimats un ekonomika: deputāts vērtē, vai Latvija to visu var atļauties 0
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Saeimas deputāts un “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs dalījās viedoklī par Latvijas šī brīža stratēģiskajiem izaicinājumiem. Viņa komentārs izgaismoja pretrunas starp valsts ekonomiskajām un drošības prioritātēm un Eiropas klimata mērķu ambiciozajām prasībām, kas var ietekmēt Latvijas nākotnes izaugsmi un stabilitāti.
“Ja mēs vēlamies ieviest politiku, kas paredz pāreju uz elektroauto, tam vajadzētu gandrīz pilnībā pārorientēt visu automašīnu tirgu. Bet, ja tas nodrošina tikai 1,8% emisiju samazinājumu, ir jāvaicā — vai tas vispār ir reāli?” jautā Kulbergs. “Es apšaubu šo mērķi. Tas nav izpildāms Latvijā. Tas nav paceļams.”
Miljardiem vērtie projekti un budžeta deficīts
Latvijas ekonomiskās prioritātes ir cieši saistītas ar vairāk būtisku projektu īstenošanu, kuru ieviešana prasa ievērojamus finanšu resursus. “Mēs šobrīd saskaramies ar milzīgu 4,4 miljardu deficītu un izaicinājumiem kā Rail Baltica,” norāda Kulbergs, akcentējot, ka šādi starptautiski projekti ir kritiski, taču tiem nepieciešamie ieguldījumi rada būtisku budžeta deficītu.
Vēl lielāku spiedienu uz Latvijas finanšu situāciju rada mērķis palielināt izdevumus aizsardzībai, lai saglabātu stabilitāti ģeopolitiskajā situācijā, kas īpaši saasinājusies Ukrainas kara dēļ. “Mēs šobrīd tērējam aizsardzībai 3,5% no budžeta, un tas viss notiek uz aizņēmumu rēķina,” skaidro Kulbergs.
Klimata mērķi pret valsts drošību
Latvija, tāpat kā citas ES valstis, ir apņēmusies sasniegt augstus klimata mērķus, kas paredz pāreju uz videi draudzīgu transporta sektoru un emisiju samazināšanu. Šis mērķis nozīmē būtiskas izmaiņas, kuru realizācija prasa gan ievērojamus ieguldījumus, gan ilgtermiņa plānošanu.
skaidro Kulbergs.
“Vienlaicīgi mēģinot īstenot visus šos plānus, mēs riskējam iznīcināt Latvijas ekonomiku. Jautājums ir – vai mūsu prioritāte ir aizsardzība vai klimats, jo abus reizē neizpildīsim,” saka Kulbergs.