Ģ. Vikmanis: Bet kā ar valsts ekonomikas mobilizāciju un uzņēmēju iesaisti? 12
No uzņēmēju puses Zemessardzes jautājumos vērojam lielu atsaucību. Ar uzņēmējiem plānojam runāt un skaidrot visaptverošās aizsardzības ieviešanu. Tur jābūt likumu bāzei. Būs jārunā ar skolām, arī krievvalodīgajām. Kā saka – velns slēpjas detaļās! Būs jāanalizē, kā valsts aizsardzībā iesaistām nepilsoņus. Jaunsardzes pieredze rāda, ka ar krievu skolām nav tik slikti, piemēram, Krāslavā un Ludzā ir spēcīgas Jaunsardzes vienības, kur lielāko daļu veido krievvalodīgie jaunieši. Vājais punkts ir Rīga, kur mums jādomā īpaši risinājumi.
Vai tam ir politiski iemesli?
Rīgā ir problēmas ne tikai ar Jaunsardzi, arī dalība Zemessardzē galvaspilsētā ir problēma. Skolām attieksme ir dažāda. Uzskatām, ka valsts aizsardzības mācība jāveido kā priekšmets, kas mēģinās aizsniegt katru, taču tā nav garantija, ka pēc tā apguves visi būs simtprocentīgi patrioti, kas gatavi celties un krist par Latviju. Tomēr tas ir labāks uzrunas veids nekā brīvprātība. Mēs zinām Rīgas problēmas, taču Aizsardzības ministrija nevar atrisināt Rīgas politiskās problēmas. Ar lekcijām par valsts aizsardzību esam bijuši arī krievu skolās. Piemēram, Rīgas Puškina licejā biju sagatavojies runāt krieviski, bet skolēni bija apvainojušies uz mani, kāpēc nerunāju latviski. Dažreiz krievu skolās patriotisms ir pat spēcīgāks nekā dažā labā latviešu skolā.
M. Antonevičs: Pārsteidza agresīvā retorika no Aizsardzības ministrijas puses, kad sākām laikrakstā diskusiju par iespējamu obligātā militārā dienesta atjaunošanu…
Esmu racionāls cilvēks, uzreiz norobežojos no izteikumiem par “lielgabalgaļu”, par to, ka šīs idejas aizstāvji darbojas Krievijas interesēs. Man vispār nepatīk, ka mēģina atrunāties ar jēdzienu “Maskavas roka”, ko bieži lieto nevietā. Jautājums par obligāto dienestu ir izteikti matemātisks – lai to atjaunotu, mums nākamgad vajadzētu papildu 60 – 70 miljonus eiro. Nākamgad aizsardzībai papildus klāt būs 109 miljoni eiro, kas tiks tērēti esošo NBS materiāltehniskajam nodrošinājumam. Lietuvā un Igaunijā aizsardzības budžets krīzes gados nebija tādā bedrē kā pie mums. Pat profesionālajam militārajam dienestam viss nav nodrošināts, piemēram, nav pietiekamā skaitā nakts redzamības ierīču, vajag papildu pretgaisa un prettanku aizsardzības elementus. Tas prasa naudu. Mēs izrēķinājām, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana ir izdevīgāka par obligāto militāro dienestu, jo tam vajadzētu ne tikai papildu instruktorus, bet arī kazarmas.
Bet nākotnē jautājums par obligāto militāro dienestu var atgriezties ministrijas darbakārtībā?
Tas nav tabu jautājums. Ja kādā brīdī tas būs nepieciešams valsts aizsardzībai, šis jautājums var tikt apspriests.
