Kā aizsardzības jautājumos Latvijā sokas ar sabiedrības noskaņojuma veidošanu? 12
Sarunu ar sabiedrību nevar risināt viena pati Aizsardzības ministrija. Mūsu iestāde vairāk skatās militāri taktiskās kategorijās. Politiķu uzdevums ir paskaidrot sabiedrībai, kādā situācijā esam, nesējot paniku, kurai pašlaik nav pamata. Sabiedrība šajos gados ir gājusi uz priekšu – Zemessardzei ir pieaugums, ministrijā vēršas cilvēki, kas jautā, kā šādā brīdī būtu jārīkojas. Sabiedrība psiholoģiski ir pietiekami gatava, bet šo gatavību nepieciešams materializēt. Mums ir jādod savs piedāvājums. Pašlaik galvenais akcents ir uz jaunatni. Mūsu doma ir ieviest valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidusskolā, kā arī aizsardzības jautājumu elementus integrēt obligātajā mācību programmā. Valsts aizsardzības mācība varētu būt vismaz viena mācību stunda nedēļā. Tajā galvenās būs sadaļas par patriotismu un valsts apziņu, kritisko domāšanu, kas ir ļoti svarīga prasme informatīvā kara apstākļos, lai jaunieši spētu šādā situācijā atšķirt melus no patiesības, fiziskā sagatavotība, kā arī Latvijas NBS loma vēstures kontekstā. Otrs bloks ir militārās prasmes – pamatelementi darbībai ar ieročiem, šaušanas prasmes, izdzīvošanas prasmes, topogrāfija, civilās aizsardzības elementi, ierindas mācība, personas drošība, motivācija, disciplīna un drosme. Tas tiek veidots ar domu – ja kaut kas notiek, mēs varam šos jauniešus īsā brīdī izveidot par kareivjiem. Pēc šā priekšmeta apguves jauniešiem būs brīvprātīgā kārtā iespēja paņemt klāt arī vasaras nometnes un tad, pabeidzot skolu, jaunietis jau būtu sagatavots rezerves karavīrs. Pašlaik mums ir ap 3000 rezerves karavīru no iepriekš dienējušajiem, kas ir stipri par maz. Katru gadu vidusskolu beidz ap 20 000 cilvēku, pat ja desmitā daļa izvēlas programmu ar vasaras nometni, mēs iegūstam katru gadu ap 2000 rezerves karavīru. Ik pēc trīs gadiem viņus izsauks uz mācībām, kur varēs atjaunot iemaņas. Mēs varētu arī domāt par priekšrocībām šiem jauniešiem, piemēram, atvieglojumus uz budžeta vietām valsts augstskolās.
Esam panākuši konceptuālu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju, mums pašlaik izveidotas ekspertu grupas, kas strādās ar priekšmeta saturisko pusi, apjomu. Viss vēl ir procesā.
Ģ. Vikmanis: Kas apmācīs jauniešus valsts aizsardzības mācībā?
Priekšmetā kā pedagogi varētu piedalīties sociālo zinību skolotāji – par priekšmeta sociālpolitisko daļu runājam ar Izglītības un zinātnes ministriju. No mūsu puses tie ir rezerves karavīri, kas bijuši instruktori, bijušie zemessargi un jaunsargi. Mums ir Jaunsardzes instruktori, kas nav pilnībā noslogoti, jo lielākoties viņi strādā pusslodzi, un tagad varētu viņiem izveidot pilna laika darbu.
M. Antonevičs: Kad ideja par valsts aizsardzības mācību parādījās, uzreiz no liberālām aprindām jau sociālos tīklos sāka skanēt neapmierinātība. Jūs pats kādreiz bijāt liberālas partijas “Latvijas ceļš” politiķis, kā skaidrosiet šīs sabiedrības daļas pretestību?
Manuprāt, liberālām aprindām jāsaprot, ka liberālismam jāmāk un jāspēj sevi aizstāvēt. Pavērosim, kas notiek ar informatīvo karu. Ļoti liberāla pieeja noved pie tā, ka demokrātijas zaudē totalitārām valstīm informatīvajā karā, jo tiek izmantoti meli un sadomāti stāsti. Taču arī par valsts aizsardzības mācību mēs vēl spriedīsim – paredzu, ka būs jādomā par alternatīvām cilvēkiem, kuru reliģiskā vai filosofiskā pārliecība liedz rokās ņemt ieroci. Mēs varētu viņiem piedāvāt apmācību medicīnā, jo sanitāri un kara mediķi arī būs nepieciešami.
