“Aizrijies ar savu gāzi vai dod par velti!”: FT atklāj Ķīnas zemisko attieksmi pret Krieviju 91
Projekts “Sibīrijas spēks-2” būs glābiņš Gazprom, jo pieaug Maskavas atkarība no Pekinas. Šādas bija Krievijas cerības. Krievijas mēģinājumi noslēgt apjomīgu vienošanos par gāzes vada būvniecību ar Ķīnu nonākuši strupceļā. Iemesls – Pekinas, pēc Maskavas domām, nepamatotās prasības attiecībā uz piegāžu cenu un apjomu.
Laikraksts Financial Times raksta, ka Krievijas iebrukums Ukrainā padarījis Vladimiru Putinu atkarīgāku no Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina ekonomikas jautājumos un ļoti būtisks sājā jautājumā ir arī gāzesvads “Sibīrijas spēks-2”.
Tiek ziņots, ka Ķīna ir pieprasījusi cenu, kas ir tuvu Krievijas stipri subsidētajām vietējām cenām, un ir apņēmusies iegādāties tikai nelielu daļu no cauruļvada plānotās ikgadējās jaudas, kas ir 50 miljardi kubikmetru gāzes.
Cauruļvada projekta apstiprināšana mainītu “Gazprom” šobrīd bēdīgo likteni. Savienojums ar Ķīnas tirgu un gāzes atradnēm Krievijas rietumos, varētu atdzīvināt Krievijas enerģētikas milzi.
Strupceļš līgumā par gāzesvadu “Sibīrijas spēks-2” noveda pie tā, ka “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers nedevās Putinam līdzi uz Pekinu. Millers tā vietā devās ceļojumā uz Irānu, lai gan viņam būtu bijusi izšķiroša nozīme sarunās ar Ķīnu, un viņa prombūtne bija “ļoti simboliska”.
Krievijas nespēja panākt vienošanos tagad nozīmē to, ka karš Ukrainā ir padarījis Ķīnu par tās vecāko partneri abu valstu attiecībās.
Ķīnas nepieciešamība pēc importētās gāzes līdz 2030. gadam būs aptuveni 250 miljardi kubikmetru, salīdzinot ar 170 miljardiem kubikmetru 2023. gadā. jauno pieprasījuma līmeni 2030. gadā lielā mērā vai pilnībā var apmierināt ar esošajiem līgumiem. Tomēr līdz 2040. gadam Ķīnas importa pieprasījums pieaugs un tā kā Krievijai nav alternatīva sauszemes gāzes eksporta maršruta, tas nozīmē, ka “Gazprom” būs jāpiekrīt Ķīnas nosacījumiem.
Ķīna jau maksā Krievijai par gāzi mazāk nekā citi piegādātāji ar vidējo cenu 4,4 USD, salīdzinot ar 10 USD Mjanmai un 5 USD Uzbekistānai. Jāpiebilst, ka Krievija eksportēja gāzi uz Eiropu par cenu aptuveni 10 USD par apjoma vienību.
“Gazprom” zaudējumi
2023. gadā Krievijas gāzes monopolists cieta zaudējumus 629 miljardu rubļu jeb 6,9 miljardu dolāru apmērā, kas ir lielākais zaudējums pēdējo 25 gadu laikā. Pēc tam “Gazprom” sāka īpašumu izpārdošanu. Uzņēmums izsludināja pircēju meklēšanu lieliem nekustamajiem īpašumiem Maskavā un Maskavas forštatē.
Pirmais gads pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā “Gazprom” radīja zaudējumus 1,226 triljonu rubļu apmērā, un 2023. gadā “Gazprom” galvenā uzņēmuma tīrā peļņa samazinājās vēl par 7% – līdz 696 miljardiem rubļu.
