Dzīvē “jāiesēj” humors, tad tā kļūst vieglāka. Saruna ar Zviedrijas karaļpāri 3
Latvijā viesojas Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija.
Karalim Zviedrijā ir simboliska loma un viņam nav politisku pilnvaru. Pirms vizītes Stokholmā karaļpāris uz interviju bija ielūdzis arī Latvijas mediju pārstāvjus.
Kārlis XVI Gustavs: – Esam vairākas reizes bijuši Latvijā, mums ir labas atmiņas par iepriekšējām vizītēm. Tā būs laba iespēja atskatīties, kas noticis pēdējos gados – satikt vecos draugus Rīgā un iepazīt jaunus cilvēkus. Šādas vizītes apliecina mūsu valstu labās attiecības. Jūsu valsti apmeklēs arī liela uzņēmēju delegācija – ap 50 cilvēkiem, kas pārstāvēs dažādus Zviedrijas uzņēmumus. Zinu, ka Latvijā bija skarba ekonomiskā situācija un skarbi ierobežojumi, cilvēki cieta, bet esat atguvušies. Būs interesanti dzirdēt vairāk par nākotnes vīzijām.
– Pērn jūs atzīmējāt savu 40. jubileju karaļa tronī. Kā Zviedrija šajos gados ir attīstījusies?
– Ir grūti atskatīties uz šiem 40 gadiem, jo attīstība ir noritējusi dažādos virzienos. Zviedrija ir attīstījusies vareni – ekonomiski, sociāli, tehniskajā un inovāciju jomā. Man ir ļoti interesanti sekot attīstībai šajās jomās. Ir interesanti projekti, kas mums noderēs nākotnē, tādēļ mēs Zviedrijā liekam lielu uzsvaru uz pētniecību un attīstību.
– Bet kā jūs vērtējat sabiedrības attīstību?
– Tā ir attīstījusies precīzi. Gadu gaitā būtiski pieaudzis studentu skaits universitātēs, un mums ir arī līdzsvarots skaits vidusskolu pilsētās un laukos. Mēs varam runāt arī par enerģijas taupīšanu un zaļo enerģiju. Tā ir nākotne visām nelielajām nozarēm. Enerģijas taupīšana ir joma, ko mēs kā zināšanas eksportējam uz citām valstīm. 1972. gadā Zviedrijā norisinājās pirmā vides jautājumiem veltītā konference.
– Kas ir labākais karaļa un karalienes titulā?
– Esmu ļoti lepns, ka pārstāvu Zviedriju, tas dod iespēju pastāstīt, kas ir Zviedrija mūsdienās. Lai gan neesmu politiska persona, tomēr ir ļoti aizraujoši rādīt pasaulei, kas ir Zviedrijas vērtības, par kurām tā stāv un palīdz citām valstīm attīstīties kā demokrātiskām politiskajām sistēmām.
Karaliene Silvija: – Esmu lepna, ka varu pārstāvēt savu vīru un Zviedriju. Mana uzmanība ir vērsta uz vairākiem jautājumiem, piemēram, uz cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu. Vīnē biju ANO pretnarkotiku konferencē, arī tā ir ļoti būtiska problēma. Pirms daudziem gadiem nodibināju organizāciju “Mentor”, kas iestājas pret narkotikām. Es cenšos iedrošināt jaunus cilvēkus teikt “nē” narkotikām.
– Vai jūs varētu pastāstīt vairāk par “Mentor” darbību Baltijā?
Karaliene Silvija: – Jautājums par narkotikām ir sarežģīts, jo tas ietekmē jaunus cilvēkus un valsts nākotni. Daudzus gadus “Mentor” darbojas Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kolumbijā, arābu valstīs. Esmu apmeklējusi Rīgas “Mentor” organizācijas biedrus un priecājos, ka viņi strādā čakli. Jauni cilvēki uzskata, ka ir jārespektē cita jaunieša izvēle un nav jāiejaucas, ja viņš nolēmis lietot narkotikas. “Šis mans draugs nolemj lietot narkotikas, tā ir viņa darīšana.” Taču tas tā nav, jo tas ietekmē viņa ģimeni, sabiedrību un galu galā valsti. Ir svarīgi, ka “Mentor” strādā jūsu valstī, un man ir prieks, ka ir jauni vīrieši un sievietes, kas vēlas būt par mentoriem, lai palīdzētu jauniešiem.
– “Mentor” nav jūsu vienīgā iniciatīva, Jūsu majestāte pievērš uzmanību arī bērniem invalīdiem. Kāpēc jums ir svarīgi darboties sociālajā jomā?
– Man tas vienmēr ir bijis svarīgi. Mums ir fonds bērniem ar invaliditāti – akliem bērniem. Viņiem ir īpašas spējas. Mums ūdenī nav viegli, taču akli bērni tajā jūtas ļoti droši. Viņiem nav redzes, toties ir attīstītas citas maņas.
Kārlis XVI Gustavs: – Viņi teica, ka var sajust visu, kad ienirst ūdenī. Tās ir interesantas sajūtas, un tās viņi var izmantot. Tunisijā, Kartāgā, notika arheoloģiskie izrakumi ūdenī. Tur ir daudz putekļu, bet šie bērni var strādāt zem ūdens, atklāt akmens struktūras – pēcāk tās bija apskatāmas izstādēs. Cilvēki ar invaliditāti var darīt to, ko mēs nespējam. Zviedrijas slēpotāji Soču paralimpiskajās spēlēs ir ļoti iedvesmojošs piemērs. Šiem cilvēkiem ir cīņas gars, un viņi var pārstāvēt savu valsti.
Karaliene Silvija: – 90. gados bija citi jautājumi: bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija – tas bija briesmīgi. Es toreiz sāku strādāt pie šī jautājuma. Manis dibinātā organizācija “World Childhood Organisation” pastāv 15 gadus, tā darbojas Zviedrijā, Vācijā, Brazīlijā, ASV, Baltijas valstīs un Krievijā. Sākumā mēs paši projektus īstenojām, taču tagad tos ir pārņēmušas partnerorganizācijas. Tagad Latvijā ir divi neatkarīgi projekti – viens palīdz tēviem, bet otrs ir atbalsts bērniem, lai viņiem būtu pilnvērtīga bērnība.
– Cik liela ir kultūras ietekme uz sociālu problēmu risināšanu?
– Svarīgi, ka kultūra var vadīt bērnu pa pareizo ceļu. Ar kultūras izglītības palīdzību var veidot bērnu, sniegt viņam harmoniju un drošību, lai viņi jūtas stipri un spējīgi pateikt “nē” sliktām lietām.
Kārlis XVI Gustavs: – Kultūra ir ļoti svarīga. Kad mēs pirmoreiz apmeklējām Baltijas valstis, es jutu, ka valstis būvē sev pamatus. Tika atjaunotas galvaspilsētas ēkas, lai jūs justos lepni par savu vēsturi. Ir jārunā caur kultūru!
Karaliene Silvija: – Pagājušogad Latvijā notika dziesmu un deju svētki, tas ir kaut kas fantastisks, kad tūkstošiem dziedātāju sanāk estrādē un dzied.
– Jūs esat teicis, ka dzīvē svarīga ir humora izjūta…
Kārlis XVI Gustavs: – Mans vectēvs teica, ka dzīvē “jāiesēj” humors, tad dzīve kļūst daudz vieglāka. Nopietnam arī jābūt, nevar jokot par visu, taču ir arī situācijas, kas atvieglo dzīvi. Ir labi, ja ir patīkama saikne starp nopietno un humoru. Tas nav viegli, bet ne neiespējami.
– Kādi ir jūsu iecienītākie privātie svētki?
– Viens no maniem priekštečiem rakstīja dzejoļus un ceļojumu aprakstus un dzīvoja lauku pusē. Viņam bija daudz draugu no literātu aprindām. Parasti 8. augustā, kad bija saķerti vēži, viņš uzaicināja draugus. Un mēs runājām par literatūru, kultūru un politiku.
Karaliene Silvija: – Man vislabāk patīk ģimenes svētki – ar bērniem, radiem, kā arī tradicionālie svētki.
