Aizputē slēdz traumpunktu. Circenes darbs vējā 4
Kaut gan Ministru kabineta (MK) noteikumos Kuldīgas slimnīcas Aizputes filiāle ir iekļauta to ārstniecības iestāžu skaitā, kur joprojām būs steidzamās medicīniskās palīdzības punkts (SMPP), tomēr speciālistu trūkuma dēļ to nav iespējams saglabāt.
Gatavojot publikāciju par izmaiņām, kas gaida pacientus no 1. aprīļa (“Likvidē steidzamās palīdzības punktus”, “LA”, 2019.2.04.), tikos ar Veselības ministrijas veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāju Inetu Būmani, bet nesaņēmu informāciju, ka Aizputē briest kādas problēmas un tur vairs nebūs SMPP.
Ja sešus gadus iedzīvotājiem primāro medicīnisko palīdzību Aizputē sniedza ārsta palīgi, kas noticis, ka tas vairs nav iespējams?
Izrādās, ka, grozot MK noteikumus par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, tajā iekļauta prasība, ka no 1. aprīļa SMPP medicīnisko palīdzību sniedz vismaz viens ārsts un ārsta palīgs (feldšeris) vai medicīnas māsa. “Šo noteikumu punktu nav iespējams izpildīt, jo nav iespējams atrast četrus piecus speciālistus, kas būtu ar mieru Aizputē strādāt. Līdz šim diennakts dežūras SMPP nodrošināja astoņi ārsta palīgi, pie kuriem gadā vērsās apmēram 900 pacientu. Tagad viņi būs spiesti doties uz trīsdesmit kilometrus attālo Kuldīgas slimnīcu,” situāciju skaidro Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds.
Slimnīcas vadītājs un Aizputes novada dome jau laikus nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lūdzot atļauju strādāt vecajā režīmā, bet atbilde tā arī neesot saņemta.
NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga pastāstīja, ka dienests ir saņēmis informāciju no Aizputes, ka meklēšot speciālistus. “Bija cerība, ka izdosies atrast, tomēr vēlāk mūs informēja, ka šī cerība ir zudusi, un dienests Aizputi izņēma no to ārstniecības iestāžu saraksta, ar kurām slēdzam līgumu par valsts finansējuma nodrošināšanu,” sacīja Štālberga.
Par SMPP likvidēšanu ir sarūgtināta arī bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, jo tieši viņa bija tā, kas panāca, ka Aizputē, kur viss bija likvidēts, tika izveidots punkts ar diennakti dežurējošu feldšeri. “Feldšeris bija tas, kas novērtēja, vai slimniekam ir nepieciešama steidzama vai plānveida palīdzība. Vienkāršākajos gadījumos tika sniegta palīdzība un cilvēkam ieteikts nākamajā dienā sazināties ar ārstu. Bet, ja situācija bija akūta, feldšeris varēja lūgt palīdzību Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, kura izvietota turpat līdzās un kura, sazinoties ar savu dispečerdienestu, lēma par tālāko rīcību. Tie, kas grozījuši valdības noteikumus tā, lai Aizputē vairs nebūtu iespējas pastāvēt SMPP, nesaprot, kā laukos tā dzīve notiek,” atzina Circene.
NMPD vadītāja Liene Cipule uzskata, ka ambulatorās palīdzības sašaurināšana palielina slodzi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējiem, turklāt NMPD brigādes steidzas palīgā tikai tad, ja cilvēka dzīvībai draud briesmas. “NMPD dispečers izvērtē visus izsaukumus un izlemj, kādos gadījumos brigāde pie pacienta nebrauks. Tad pacientam ar savu transportu ir jātiek līdz ārstniecības iestādei. Aizverot SMPP Aizputē, vislielākie cietēji būs vietējie iedzīvotāji, jo tad, kad ģimenes ārsts nebūs pieejams, būs jāmeklē palīdzība daudz tālāk,” sacīja Cipule.
Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs prognozē, ka nebūšot ilgi jāgaida, kad arī Aizputes slimnieku aprūpes nodaļas pastāvēšana kļūs problemātiska, jo aprūpes nodaļām esot sagatavoti daudz stingrāki noteikumi.
