Foto no ģimenes arhīva

L. Rieksta-Riekstiņa aicina ziedotājus tomēr uzticēties sabiedrībā labu slavu ieguvušiem labdarības portāliem, piemēram, ziedot.lv. Viņa neuzskata, ka būtu ar likumu stingrāk jāregulē ziedojumu jautājums, jo sabiedrībai uzticami ziedojumu organizētāji vienmēr konsultēsies arī ar ārstiem.

Šīs labdarības organizācijas sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga pastāstīja, ka pirms ziedojumu vākšanas tiekot prasīts pat ārstu konsilija atzinums, jo nevar paļauties tikai uz ziedojuma lūdzēja informāciju.

Mākslīgā asinsrite divu speciālistu rokās

Pirms desmit un vairāk gadiem ar asiņu pārliešanas grūtībām, ārstējot Jehovas liecinieku draudzei piederīgus cilvēkus, saskārās arī Gaiļezera slimnīcas ārsti, taču pēdējos gados neesot bijušas situācijas, kur reliģisku apsvērumu dēļ kāds iejauktos ārstniecības protokolos. Arī pie slimnīcas kapelānu dienesta vadītājas ar šādām problēmām cilvēki nav vērsušies, pastāstīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Inguna Potetinova. Noskaidroju, ka līdzīga situācija ir arī Stradiņa slimnīcā.

Ja nu tomēr uzrodas cilvēki, kam ticība neļauj pārliet asinis, vai Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu jeb ārstu perfuzionistu, kas spēj strādāt ar mākslīgo asinsriti? Bērnu slimnīcas perfuzionists, Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas vadītājs Normunds Sikora pastāstīja, ka Latvijā ir tikai divi šādi speciālisti – viņš un kolēģe Biruta Mozule Latvijas Sirds ķirurģijas centrā. Šī profesija, kas prasa augstas kvalifikācijas speciālistus, kuri spēj strādāt ar sarežģītu aparatūru, atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā joprojām nav oficiāli atzīta.

Uzziņa

Kas ir Jehovas liecinieki?

Viņi ir kristieši, kas uzskata, ka Bībelē minētais Dieva vārds – Jehova (vai Jahve) – tulkojumos aizstāts ar vārdiem “Dievs” jeb “Kungs”. Jēzu Kristu viņi uzskata par Dieva Dēlu, cilvēces grēku izpircēju, taču Svētās Trīsvienības koncepciju neatzīst; starp kristietības novirzienu vairākumu un Jehovas lieciniekiem pastāv spriedze.

Organizācijas pirmsākumi rodami 19. gadsimta 70. gados ASV Pensilvānijas štata Alegeini pilsētā. Bībeles pētnieku grupas izveidotājs un vadītājs bija Čārlzs Rasels. Vēlāk tika izveidota Ciānas Sargtorņa bukletu biedrība un sludinātāji ieradās pie cilvēkiem mājās un piedāvāja biblisku literatūru.

1931. gadā Bībeles pētnieki pieņēma nosaukumu “Jehovas liecinieki”. Šī organizācija darbojas 236 valstīs, aptverot astoņus miljonus simt tūkstošus cilvēku.

Uz Latviju pirmo pārstāvi Sargtorņa Bībeles un traktātu savienība nosūtīja 1926. gadā. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pirmās Jehovas liecinieku draudzes – divas Rīgā un viena Jelgavā – tika reģistrētas 1998. gadā. Tieslietu ministrijai iesniegtajā pārskatā rodamas ziņas, ka Jehovas liecinieku draudžu savienībā Latvijā darbojas 36 draudzes, kurās juridiski reģistrēts ir 721 draudžu loceklis, 289 garīdznieki (32 ir ārvalstu garīdznieki), un ir 24 vietas reliģiskās darbības vietu veikšanas skaits. Jehovas liecinieku preses sekretārs Vjačeslavs Zaicevs teic, ka nereģistrēto Jehovas liecinieku skaits ir lielāks un kopā organizācijā darbojas gandrīz 2400 cilvēku, bet kopā ar tiem, kas apmeklē Jehovas liecinieku pasākumus, šis skaits ir 3800.

Pirms gadiem piecpadsmit Jehovas liecinieki bija viena no visstraujāk augošajām reliģiskajām organizācijām pasaulē, un arī Latvijā bija tāpat, taču tagad šeit jau vairākus gadus tās piekritēju skaits nepalielinās.

Brošūriņā “Jehovas liecinieki: kas viņi ir un kam tic” vēstīts, “ka ēst asinis vai piekrist asins pārliešanai nozīmē pārkāpt Dieva likumus”. Tas nozīmē – cilvēks nedrīkst ēst asinsdesu un viņam aizliegts būt par asinsdonoru un ļaut sev pārliet asinis.

Dažreiz Jehovas liecinieki savas pārliecības dēļ ejot pat cietumā, uzskatot: ja likums prasa to, ko Bībele aizliedz, tad mēs likumu neievērojam. Viņi neatzīst pasaulīgos svētumus, piemēram, Valsts himnu jehovieši nedzied.

Uzziņu sagatavoja Dace Kokareviča