Ieradās džeki melnos uzvalkos 8
Savukārt Bērnu slimnīcas kardioķirurģijas un kardioloģijas klīnikas konsultants Aris Lācis, kurš ir ilggadējs bērnu kardioķirurgs, daudzu zinātnisku publikāciju autors ārvalstu respektablos medicīnas izdevumos, Eiropas Bērnu kardioloģijas asociācijas nacionālais delegāts, Pasaules kardiotorakālās ķirurģijas asociācijas biedrs, pastāstīja, ka pirmā operācija, ko Beatrisei veica Polijā par sabiedrības saziedoto naudu, neesot Latvijā nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida operācija sekmīgi izdarīta jau septiņdesmitajos gados. Bet, runājot par otro operāciju, kas vēl priekšā, ārsts apgalvoja, ka “neviens sevi cienošs kardioķirurgs neparakstītos veikt mazam bērnam šo operāciju bezasiņu perfūzijā (mākslīgā asinsritē bez asiņu pildījuma)”. “Tas, ka aizbrauks uz ārzemēm, nenozīmē, ka to operāciju izdarīs. Man bijuši pacienti, par kuriem pēc tam esmu dabūjis zināt – aizsūtīja ar solījumiem izdarīt operāciju, kuru nemaz tur neveica, bet šeit samaksāja. Man ir pietiekami liela pieredze, lai apgalvotu, ka solījums operēt divus gadus vecu bērnu, atverot viņam sirdi un pielietojot bezasiņu perfūziju, ir pārkāpums. Man ir pilnīgi vienalga, ko Polijā domā, es zinu, cik spējīgi ir viņu mediķi, jo arī Polijas ārsti ir Eiropas Bērnu kardioloģijas asociācijā,” neslēpa kardioķirurgs Lācis. Viņš vaicā, kāpēc valstī nav tādas institūcijas, kas pārbaudītu vai kam prasītu, pirms sāk vākt ziedojumus, cik pamatota ir to nepieciešamība. “Kādreiz man vaicāja un es gāju skaidroties. Tas ir sen beidzies. Vai tam nebūtu jāpiešķir likuma regulācija – kas kontrolē, ar ko tiek saskaņots? Kamēr tas nebūs, tikmēr tiks pieļauta kaitniecība vāji aizsargātas medicīnas apstākļos.
Jehovas liecinieku prasības nav nekas jauns, ar tām saskāros, kad strādāju Bērnu slimnīcā Gaiļezerā. Ieradās džeki melnos uzvalkos no ASV. Atbraukuši kontrolēt šeit situāciju un mani pamācīt. Aprunājos ar viņiem tā, ka pie manis vairs nebrauca,” atceras dakteris Lācis.
