Monika Zīle: Miglā tīta dažu valdošās koalīcijas politiķu sākto darbu nākotne 12
Manas bērnības sādžā siena laiku piemājas saimniecībām pirmais vienmēr ievadīja par Garo Jāni sauktais kaimiņš. Kamēr citi vilcinājās un turpināja apšaubīt zāles īsto briedumu, Garais bez debatēm kādā rītā uzmodināja līdzcilvēkus ar spalgu izkapts strīķēšanas dziesmu. Šķita, viņš milzīgā nepacietībā gaidījis brīdi, kad varēs nogāzt ierādīto gabalu rasas pilnajā pļavā, tāpēc strādāja bez atelpas līdz brokastīm. Uzkost dodamies, iedūra izkapts kātu zemē un… todien vairs pļavā neatgriezās. Dažreiz līdz turpinājumam pagāja nedēļas divas. Tikmēr cauri aizpļautajiem vāliem bija izaudzis atāls, bet asmens neskartajā platībā vējš čabināja sausas smilgas. Līdz vasaras beigām Garais ar mokām sagramstīja pāris gabanas siena, un tas nozīmēja tradīcijas turpinājumu – viņa govs pavasarī būs knapi dzīvību izvilcis kaulu kambaris. Apkaimes zināmākā vārdotāja babiņa Frančeska uzskatīja, ka Garā dzimta cieš no nelabvēļa uzlikta lāsta, kurš mistiskā veidā ietekmē lopbarības sagādi.
Jau kur tas laiks, kopš Frančeska debesu kancelejā parakstījusi solījumu zemes dzīvē neiesaistīties. Līdz ar to nav kam pajautāt, vai gadījumā arī Latvijas valdošās koalīcijas darba ražību neietekmē noslēpumains zavētājs. Pamatotas aizdomas rodas, uzlūkojot kaut vai veselības aprūpes pļavu. Ka nule demisionējušo ministri pirms darba cēliena beigām pašu pieveica smaga kaite, var saprast. Bet atbildība, manuprāt, jāuzņemas bijušās ministres partijas – “Vienotības” – spicei. Negribas ticēt, ka bez tās atbalsta ministre uz savu roku iecerēja reformu, kas nule izčākstējusi. No pacienta pozīcijas raugoties un jomas knifus nepārzinot, grūti saprast, kurā brīdī pļaušana aizgāja greizi. Medicīnas sfērā nodarbināto kopkoris saskanīgi apgalvo, ka veselības aprūpes līmeni paaugstināt spēj tikai finanšu injekcijas. Bez tām neesot jēgas strīķēt izkapti. Tajā pašā laikā I. Circenes piedāvājuma apspriešanas gaitā izskanējuši atzinīgi vērtējumi Igaunijai, kur līdzīgs modelis darbojas. Kāda nākotne gaida Latvijā pusratā pamesto veselības jomu – lūk, viens no jautājumiem 12. Saeimas deputātu kandidātiem uzdodamo sarakstā.
Cits “Vienotības” lēnis, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), jau atkal kuru reizi solījies par attiecīgu samaksu (kā citādi?!) izpētīt skolotāju darba samaksas lāstu. To patiešām ir uzlicis ļoti varens burvis – lai kādas matemātiskās darbības un koeficientus līdz šim izmantotu skolotāju algu rēķinos, gali kopā nesienas. Ministri mainās, katrs aiziedams iesprauž zemē izkapti, veidojot darbarīku kapsētu. Jaunatnācējs ierodas ar savu griežamo un pļaušanas teoriju. Pēdējā laikā tur gājis tik raibi, ka nav iespējams saprast – izglītības finansējuma modelī joprojām darbojas ilgi skandētā mantra “nauda seko skolēnam” vai arī varas gaiteņos secināts, ka tie abi maģisku izdarību rezultātā maldās trijās priedēs, viens otru meklējot. Par to, lūk, otrais jautājums no “Vienotības” saraksta kandidējošajiem.
Diemžēl augšminētās jomas nav vienīgās, kur sparīgi aizsāktais pļāvums salēkšķ un bez papildu finansējuma lietojams nebūs. Kāpēc tā noticis un vai turpināsies čika rezultātiem lemtu dārgu reformu eksperimentu un sabiedrības nervu kairināšanas mode – par to pirmkārt jārunā visos līmeņos un auditorijās, kur 12. Saeimas deputāta krēslus kārojošie pulcinās elektorātu.
