Aizpilda robus skolotāju rindās – projekts “Mācītspēks” gada laikā palīdz iegūt pedagoga kvalifikāciju 35
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Jau ceturto gadu projektā “Mācītspēks” aicināti iesaistīties profesionāļi, kam jau ir augstākā izglītība, kuri vēlas strādāt skolā un ir gatavi gada laikā līdztekus darbam skolā iegūt pedagoga kvalifikāciju.
Pieteikšanās šai izglītības programmai sākās vakar un turpināsies līdz 2. aprīlim. Šogad programmai īpaši pieteikties aicināti tie, kuru iepriekšējā izglītība ļauj kļūt par latviešu vai otrās svešvalodas (vācu, franču u. c. valodu), kā arī STEM (dabaszinātnes un matemātika) mācību priekšmetu pedagogiem. Apgūt skolotāja profesiju programmas dalībnieki varēs Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē.
Līdztekus darba samaksai par darbu skolā programmas studenti saņems arī ikmēneša 280 eiro stipendiju. Iecerēts, ka jau no 1. septembra šādu stipendiju saņems visi, kas studēs studiju programmās, kuru absolventi saņem skolotāja kvalifikāciju. Šādu stipendiju paredzēts ieviest gan tāpēc, lai piesaistītu vairāk studentu skolotāju izglītības programmām, gan tāpēc, lai studenti vairāk laika veltītu studijām, nevis jau no pirmā kursa strādātu pilnu slodzi skolā, kā bieži vien notiek. Tiesa, Valsts budžeta likums, kurā paredzēts finansējums šai stipendijai, vēl nav apstiprināts.
Tāpat plānots, ka drīzumā visiem jaunajiem skolotājiem, ne tikai “Mācītspēka” programmas absolventiem, būs tā sauktais indukcijas gads pēc studiju pabeigšanas, kurā jaunie pedagogi turpinās tālākizglītoties un varēs arī saņemt īpašu mentoru atbalstu.
Ieva Gailīte, kura pati ir “Mācītspēkā” izaudzināta skolotāja un māca matemātiku Carnikavas pamatskolā, norāda: “Kad ieejam skolā, mums ir degošas acis un tomēr mums ir vajadzīgs atbalsts: vajag gan plecu, uz kura paraudāt, gan pieredzējušāku kolēģi, kam lūgt padomu.”
“Skolās patiesībā ir daudz zināšanu. Diemžēl tās aiziet prom no skolas kopā ar pensionētajiem skolotājiem,” teic I. Gailīte.
Pedagogu loma pieaug
Ar “Mācītspēka” palīdzību skolās nonāk lielākoties jau citās jomās strādājoši profesionāļi ar zināmu dzīves pieredzi: vidējais “Mācītspēka” skolotāju vecums ir 36 gadi.
“Par skolotājiem var kļūt dažādos ceļos,” atzīst Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela, kura norāda, ka svarīga ir skolotāja vēlme allaž mācīties un spēja ieraudzīt visus bērnus.
“Ne visi uzreiz pēc skolas beigšanas zina, ka grib strādāt skolā. Svarīgākais, lai skolotājā būtu mīlestība pret bērniem un priekšmetu, ko māca, kā arī emocionālā izturība,” tā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Viņa arī uzskata, ka mūsdienās pedagogu loma tikai pieaug: viņu uzdevums ir iemācīt strukturētu domāšanu, iemācīt mācīties un iemīlēt zināšanas.
To, ka pedagogam ir nozīmīga ietekme uz bērnu un jauniešu personības attīstību un skolotājs ieņem nozīmīgu lomu Latvijas sabiedrībā, atzīst arī citi. 2022. gada decembrī “Mācītspēks” un pētījumu centrs “SKDS” aptaujāja 1005 respondentus, uzdodot dažādus jautājumus par skolotāja profesiju. Aptaujātie atzina, ka skolotāja profesijas būtiskākie ieguvumi ir iespēja dot ieguldījumu sabiedrības attīstībā: šim apgalvojumam piekrita 52,5%. 78% aptaujāto norādīja, ka skolotājiem ir svarīga loma vērtību nostiprināšanā sabiedrībā. Kā nozīmīga priekšrocība skolotāja amatā tika novērtēts arī garantēts atvaļinājums vasarā (57,9%) un iespēja savā profesijā strādāt ilgtermiņā (46,2%).
Gandrīz puse neparko nekļūtu par skolotājiem
Būtiski, ka salīdzinājumā ar projekta “Mācītspēks” veikto aptauju 2020. gadā audzis to respondentu skaits, kuri būtu ieinteresēti kļūt par skolotājiem. 2020. gadā kļūt par skolotāju bija gatavi vien seši procenti aptaujāto un tikai divi procenti respondentu šo profesiju ieteiktu izvēlēties savai atvasei. Savukārt 2022. gada pētījumā katrs trešais aptaujātais ieteiktu gados jaunam, tuvam cilvēkam kļūt par skolotāju. 14,1% respondentu ar augstāko izglītību arī paši būtu ieinteresēti iesaistīties projektā “Mācītspēks”.
Tajā pašā laikā tikai 13,7% aptaujāto uzskata, ka strādāt par skolotāju Latvijā ir prestiži un 45,1% respondentu ar augstāko izglītību norādīja, ka nekas viņus nevarētu motivēt kļūt par skolotājiem. 2020. gadā tikai 49 procenti atzina, ka skolotājam ir emocionāli grūts darbs, bet tagad tā uzskata jau 84,4 procenti. Atalgojumu kā šķērsli darbam skolā 2020. gadā minēja ceturtdaļa aptaujāto, savukārt 2022. gadā – jau 72 procenti. Kā problēma tiek atzīta arī skolēnu un vecāku negatīvā attieksme pret skolotāja darbu.
A. Čakša tomēr uzskata, ka jāizvirza lieli mērķi un jāpanāk, lai ar laiku skolotāji būtu starp desmit visvairāk iekārotajām un vislabāk apmaksātajām profesijām Latvijā.
390 vakances
Šobrīd skolotāju joprojām ļoti trūkst – skolotāju vakanču kartē reģistrētas pat 390 brīvas amata vietas – un skolu absolventu interese par iespējām apgūt šo profesiju nav gana augsta. Kā atzīst L. Daniela, viņas vadītā fakultāte ir gatava apmācīt jaunos pedagogus, taču studētgribētāju ir pārāk maz. Jo sevišķi kritiska situācija ir ar STEM jomas skolotājiem. Ja kādu interesē fizika, viņš labāk studē šo zinātni un dodas strādāt industrijā, nevis izvēlas fizikas skolotāja studiju programmu. Pēdējā uzņemšanā varēja arī novērot, ka kritusies interese par latviešu valodas un literatūras skolotāja profesiju. Nedaudz gan pieauga studentu skaits angļu valodas skolotāju studiju programmā. Tā kā paredzams liels Eiropas Savienības oficiālo valodu skolotāju iztrūkums, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte jau vienojusies ar Humanitāro zinātņu fakultāti, ka visiem, kuri studē ES valodas, piedāvās apgūt arī pedagoģijas moduli. Lai motivētu to izvēlēties, arī tiks piedāvāta jau minētā paaugstinātā stipendija.
Apvieno ar uzņēmējdarbību
Kā pagājušajā nedēļā Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā atzina Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, izglītības sistēmā strādā 88% skolotāju studiju programmu absolventu. Sēdē arī izskanēja, ka ne visi strādā tieši skolās.
No programmas “Mācītspēks” absolventiem skolā vairs nestrādā seši procenti, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, teic projekta “Mācītspēks” vadītāja Ruta Zaharova. Turklāt daļa skolā strādā nepilnu slodzi, jo nodarbināti arī kur citur. Pedagoga darba apvienošana ar uzņēmējdarbību ir arī Rīgas Pļavnieku pamatskolas sociālo zinību un vēstures skolotājam Jānim Knipšim, kurš kā projekta “Mācītspēks” dalībnieks tika izraudzīts pērn. “Tas mani disciplinē, mans laika menedžments ir ļoti uzlabojies,” saka J. Knipšis. Viņš stāsta, ka pieteicies projektam, jo tā ir unikāla iespēja bez maksas tikai gada laikā iegūt jaunu profesiju. “Milzīgs bonuss ir tas, ka jau no pirmās dienas gan strādājam, gan mācāmies. Uzreiz varam lietot iegūtās zināšanas, tāpēc tās labāk paliek atmiņā,” teic J. Knipšis.
“Katra diena skolā ir atšķirīga, un, strādājot ar skolēniem, vienmēr paliec garā jauns,” tādu skolotāja darba priekšrocību uzsver I. Gailīte.
