Aizmugurisks spriedums 0
Tiesas mēdz sagatavot arī aizmuguriskus spriedumus. Lai kādreiz pēkšņi neattaptos kā pie sasistas siles, ir vērts noskaidrot, ko tas nozīmē. Ja vēlas šādu spriedumu pārsūdzēt, jāzina pat vissīkākās nianses.
Juriste Kristīne Krēsliņa skaidro, ka aizmugurisks ir tāds spriedums, ko pirmās instances tiesa sagatavo lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslu. Aizmugurisku spriedumu sagatavo, ņemot vērā prasītāja paskaidrojumus un lietā esošos materiālus, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai. To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda nosaukumā. Šādu spriedumu vienmēr sagatavo rakstveidā.
Sastāvdaļas
Aizmuguriskais spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.
Ievaddaļā norāda, ka spriedums sagatavots Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma sagatavošanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas lēmusi par šādu spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.
Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā uzrāda visus prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojuma būtību, sprieduma sagatavošanas procesuālo pamatojumu.
Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā piemin arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību.
Rezolutīvajā daļā formulēts tiesas nolēmums par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu, kā arī sprieduma būtība. Turklāt šajā daļā vēl arī norāda, kas un kādā apmērā maksās tiesāšanās izdevumus, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Kad nevar?
Aizmugurisku spriedumu nevar pasludināt lietās:
• kuras nevar izbeigt ar izlīgumu, piemēram, strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;
• kurās atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, reālā dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;
• kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;
• kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens no tiem piedalās procesā.
Pārsūdzēšana
Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, atbildētājs nav tiesīgs to darīt.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt šai tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, kā arī, ja prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.
Tiesvedības atjaunošana
Lai atjaunotu tiesvedību un lietu izskatītu no jauna, atbildētājam ir jāiesniedz šai tiesai attiecīgs pieteikums, tajā norādot:
• tiesas nosaukumu, kas sagatavojusi aizmugurisku spriedumu;
• atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu, turpretim juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi (atbildētājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu);
• aizmuguriska sprieduma sagatavošanas datumu un būtību;
• iemeslus, kuru dēļ atbildētājs nav piedalījies lietas izskatīšanā;
• atbildētāja iebildumus pret prasību un spriedumu, tos pamatojot;
• pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, kā arī likumus, ar kuriem tie pamatoti;
• lūgumu par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;
• lūgumu atjaunot tiesvedību un izskatīt lietu no jauna.
Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas (tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu) un citu tiesas izdevumu samaksu, kā arī norakstus un rakstveida pierādījumu norakstus nosūtīšanai prasītājam un trešajām personām.
Kas notiek tālāk?
Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums atbilst visām likuma prasībām, viņam par to jāpaziņo prasītājam un trešajām personām, kā arī jānosūta tiem pieteikuma un pievienoto dokumentu noraksti.
Tiesnesis pieteikumu izskata septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem lēmumu:
• par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu, ja atzīst, ka izskatīšana bez atbildētāja piedalīšanās un viņa pieteikto pierādījumu pārbaudes novedusi vai varējusi novest pie lietas nepareizas izspriešanas;
• par pieteikuma noraidīšanu.
Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka sēdes dienu, laiku un personas, kuras uzaicināt.
Par lēmumu, ar kuru pieteikums noraidīts, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu nav pārsūdzams.
Spriedums
Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja 20 dienu laikā prasītājs nav iesniedzis apelācijas sūdzību vai atbildētājs nav iesniedzis pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu.
Ja noraidīts atbildētāja pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un prasītājs nav iesniedzis apelācijas sūdzību, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.
Ja tiesneša lēmums par atbildētāja pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.
SVARĪGI • Aizmuguriska sprieduma norakstu nogādā atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā. • Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību, piemēram, adopcijas apstiprināšanu u.c. • Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu, aizmugurisks spriedums spēkā nestājas, un lietu izskata no jauna pilnā apjomā parastā kārtībā. |
