Monika Zīle: Aizmirstības upes krastos 9
Kas zina, slapjā vasara un tai sekojošie bagātīgie nokrišņi izraisījuši ne vien ārkārtas stāvokli lauksaimniekiem un ceļiniekiem, bet īpatnējā veidā ietekmējuši arī cilvēku prātus. Ja nu lietavas atmiekšķējušas augsni un iežus līdz tai dzīlei, kur plūst sengrieķu mītos pieminētā Lēta jeb aizmirstības upe? Lai gan teiksmu autori nerunā par šīs noslēpumainās āderes iznākšanu virszemē, klimata pārmaiņu rezultātā varbūt tas jau noticis, un patiesībā mēs Latvijā tagad dzīvojam nevis Daugavas, Gaujas utt. krastos, bet pie Lētas, kuras ūdeņiem piemīt spēja izdzēst atmiņu ar visām no tā izrietošajām sekām.
Tādas aizdomas pamodināja valdības vadītāja Māra Kučinska šogad paustais par nedienām e-veselības ieviešanas sakarā: nevajagot meklēt šā projekta neveiksmju gaitā vainīgos, bet jāskatās un jāiet uz priekšu. Sanāk apmēram tā, ka pusotrs desmits plus mīnus “ļimonu” – kolorītā zemkopības ministra Jāņa Dūklava leksikā izsakoties – nav lielums, kura dēļ celt troksni; labāk meklēsim avotu solītajam pedagogu algu pielikumam. Lai gan attieksmi nevar saukt par pilnīgi jaunu kursu Latvijas politikā, šiem monologiem par klupieniem bagātā, ilgi tapinātā un dārgā e-veselības projekta vērtējumu paša premjera izpildījumā ir nenoliedzama svaiguma nots. Tagadējais aicinājums ievērot principu “kas bijis, lai paliek necilāts” tik pamatīgi atšķiras no Māra Kučinska uzstādījumiem, saņemot valdības stūri, ka piemeklē apmulsums. Vai mums darīšana ar vienu un to pašu cilvēku?… Toreiz dažam labam lika nodrebēt premjera skarbais paziņojums, ka no atbildības neizvairīsies “Citadeli” iztirgojušie, “Liepājas metalurgam” caurkritušu investoru balstījušie un citi valstij zaudējumus sagādājušie. Kaut arī Kučinska kunga bargā valoda un izlēmīgā vaibstu spēle līdz šim nebija izpaudusies konkrētā rīcībā, likumpaklausīgie nodokļu maksātāji sirds dziļumos vienalga cerēja, ka viņu nauda turpmāk grozīsies auglīgāk un prasmīgāk.
Drīkst sevi mierināt, ka premjera atmiņai nekas nekait un mistiskās Lētas iespaids ir pilnīgas blēņas. Visi ir tikai cilvēki – līdztekus daudzajiem tiešajiem pienākumiem vēl pieķerot likumā garantētā atvaļinājumā aizgājušās veselības ministres portfeli, valdības vadītājs darbu gūzmā nav pieskatījis izteiksmes skaidrību un tiek pārprasts. Būtu labi, ja tik vien vainas. Taču neesam pārāk daudz aizmirstības ūdeņu baudījuši un atceramies, ka daļa savulaik Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektā “skola.lv” miljonus bezjēgā iztērējušo bija saistīti ar premjera politisko spēku. Protams, nav pamata sacīt, ka tieši ZZS simpatizējušie tur parūpējušies, lai jaunā gada sākumā mediķi, darbodamies ar e-veselību, patērētu vairāk nervu nomierinošu zāļu nekā pacienti. Bet, kamēr valdības vadītājs izsakās tik dīvaini, šos paudumus drīkst tulkot nākamo vēlēšanu kontekstā. Proti, paslaucīsim gružus zem paklāja un nosauksim to par tīrības metodi.
