Atmiņa tiešām pasliktinās vai tā tikai liekas. Un kā to uzlabot 0
Aizmirstas vārdi, pazūd lietas, arvien biežāk nākas sacīt – es neatceros… Vai tas nozīmē, ka pienācis vecums?
Rakstnieks Ernests Hemingvejs esot sacījis, ka laba veselība un slikta atmiņa ir liela laime, taču diez vai kāds par tādu laimi priecājas. Vāja atmiņa traucē dzīvē apgūt ko jaunu, veiksmīgi iekļauties sabiedrībā un galu galā iedzert zāles pret augstu asinsspiedienu vai diabēta slimniekam injicēt insulīnu, tādējādi pat apdraudot veselību.
Visu atcerēties nevajag
– Ja esam aizmirsuši populāra aktiera uzvārdu vai grāmatas nosaukumu, taču kopumā atmiņa nav pasliktinājusies, pārlieku lielam uztraukumam nav pamata, – mierina neirologs Andrejs Kostiks. Mūsdienās cilvēkam nākas uztvert un pārstrādāt ļoti daudz informācijas, tādēļ, lai iegaumētu jaunu, daļa no ikdienā neizmantotās aizmirstas.
Nav iespējams noteikt, cik daudz ir pieļaujams aizmirst, tāpēc pēdējā laikā runā nevis par normālu, bet veselīgu novecošanas procesu.
Ja sākam aizmirst kaut ko būtisku un vairs nespējam pilnvērtīgi pildīt darba vai sadzīves pienākumus, tas nozīmē, ka pienācis laiks vērsties pie ārsta.
Pamanīt pirmās pazīmes
Ja, izejot no mājas, sākam prātot, vai izslēdzām gludekli, tas varētu liecināt gan par koncentrēšanās trūkumu, gan augstu stresa līmeni, gan atmiņas traucējumiem.
Ja kāds vairākas reizes pārprasa vienu un to pašu, grūti saprast, vai viņš nav klausījies vai arī stāstīto jau aizmirsis. Dakteris Kostiks skaidro, ka daļai cilvēku lēkmes ar pārejošiem jušanas, kustību vai atmiņas traucējumiem mēdz būt pirms insulta. Ja noteikta smadzeņu zona cietusi no asinsapgādes traucējumiem, cilvēks ik pēc brīža mēdz prasīt vienus un tos pašus jautājumus, jo viņam ir grūti uztvert jaunu informāciju.
– Ja pacients ap 60 gadu vecumu ar samērā labu veselību sūdzas ģimenes ārstam par koncentrēšanās grūtībām un atmiņas traucējumiem, dakteris parasti tam nepievērš pietiekamu uzmanību un skaidro to ar vecumu, – atzīst Andrejs Kostiks.
Lai atšķirtu veselīgu novecošanu no slimības sākuma, vēlams vērsties pie neirologa, vislabāk tāda, kurš specializējies atmiņas jautājumos, kurš izvaicās, dos pildīt testus, izmantos speciālas tabulas. Vēlams ņemt līdzi asinsanalīžu rezultātus, magnētiskās rezonanses un doplerogrāfijas izmeklējumu datus.
Veikt doplerogrāfiju nepieciešams, lai izvērtētu asinsvadu stāvokli un asinsriti, bet magnētisko rezonansi – lai pārliecinātos, vai nav bojāta smadzeņu struktūra.
Nevar iztikt arī bez asinsanalīzēm, lai noskaidrotu, vai nav mazasinības, vairogdziedzera darbības pārmaiņu, hormonu disbalansa, kas pasliktina koncentrēšanās spējas un atmiņu.
Izmeklējumu dati nepieciešamības gadījumā palīdzēs mērķtiecīgāk izvēlēties medikamentus.
Nepalaižot garām brīdi, kad sāk izpausties viegli atmiņas traucējumi, pastāv lielāka iespēja neiedzīvoties daudz nopietnākās problēmās. Lai novērotu to attīstību, pie ārsta nepieciešamas vismaz 2–3 vizītes gada laikā.
Kāpēc pasliktinās
Lai saglabātu labu atmiņu, jābūt pilnvērtīgam uzturam. Īpaši svarīgi, lai netrūktu B grupas vitamīnu, folskābes, omega-3 un omega-6 taukskābju atbilstošās attiecībās.
Cukura diabēta slimniekiem, lai krasi nepasliktinātos asinsvadu stāvoklis, svarīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs un skaitīt uzņemtās kalorijas. Atmiņas traucējumu gadījumā uzturā vajag ierobežot ogļhidrātu daudzumu, proti, atteikties no saldumiem.
Vecumdienās pasliktinās miega kvalitāte, dažkārt mainās dienas un nakts ritms, tāpēc reizēm nākas lietot miega zāles. Diemžēl ilgstošā laika posmā tās samazina koncentrēšanās spējas un cieš atmiņa. To pasliktina arī zāles, kas ietekmē sirds ritmu, tā sauktie bēta blokatori, un daudzi citi medikamenti.
Atmiņas vājināšanās var būt encefalīta sekas vai liecināt par samērā reti sastopamo Kreicfelda-Jakoba slimību.
Alcheimera slimība attīstās pakāpeniski ilgākā laika posmā. Ap 50 gadiem sāk izpausties viegli kognitīvie traucējumi, bet 60–65 gadu vecumā parādās tai raksturīgās uzvedības un atmiņas pārmaiņas. Savukārt iedzimtības gadījumā slimība mēdz attīstīties jau 30–40 gadu vecumā. Tā kā šī kaite nerodas pēkšņi vienā dienā, svarīgi pievērst uzmanību pirmajām sūdzībām. Lai gan šo slimību nevar izārstēt, agrīnā stadijā ir iespējams to kontrolēt un saglabāt cilvēka spēju orientēties apkārtnē un sevi apkopt.
Dakteris Kostiks atgādina, ka Alcheimera slimniekiem rodas arī rakstura pārmaiņas, tāpēc tuviniekiem jāprot ar viņiem apieties. Diemžēl Latvijā nav speciālu kursu, kā daudzās citās valstīs, kur to māca.
Tuviniekiem vajadzētu pievērst uzmanību, ja kāds pēkšņi kļūst izklaidīgs un sāk zaudēt svarīgas lietas. Jāpatur prātā, ka vairākas neirodeģeneratīvas slimības vispirms izpaužas ar rakstura pārmaiņām.
