Mājas ballīte izmaksā tūkstošus, aizliegts ciemoties, doties garā pastaigā – Īrijā visstingrākie ierobežojumi 3
Ingūna Mieze, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Īrija pēdējo nedēļu laikā ar koronavīrusa izplatību ir spējusi cīnīties nedaudz veiksmīgāk nekā citas Eiropas valstis. Rādītājs, kurš visprecīzāk atspoguļo vīrusa izplatības tendences, – kumulatīvā incidence jeb 14 dienu periodā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits uz simt tūkstošiem iedzīvotāju – pēdējo trīs nedēļu laikā valstī ir samazinājies par vairāk nekā 61%. Vēl 25. oktobrī bija rekords – 310 inficēto uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, toties 16. novembrī to skaits jau bija samazinājies līdz 121, liecina Īrijas Veselības aizsardzības un uzraudzības dienesta statistika.
Piecu līmeņu ierobežojumi
Otrais Covid-19 vilnis Īrijā sākās apmēram septembra vidū un jau oktobra vidū jaunu saslimšanas gadījumu skaits dienā bija sasniedzis vēl nebijušus skaitļus – tas pārsniedza 1200.
Valdība bija spiesta pieņemt nepopulārus lēmumus un aicināja ikvienu iedzīvotāju pandēmijas draudus uztvert ļoti nopietni.
Īrijā noteikti pieci infekcijas izplatības līmeņi un atbilstoši tiem valstī ieviešamie ierobežojumi. Tolaik lielākajā valsts daļā tika noteikts trešais ierobežojumu līmenis ar dažiem izņēmumiem attiecībā uz grāfistēm, kurās saslimšanas gadījumu skaits pieauga visstraujāk, tur tika ieviesti papildu ierobežojumi.
19. oktobra vakarā pēc valdības sēdes Īrijas premjers Maikls Martins paziņoja, ka valstī no 21. oktobra pusnakts stājas spēkā visstingrākie – piektā līmeņa – ierobežojumi. Tie tika ieviesti uz sešām nedēļām, un šie drastiskie ierobežojumi ir spēkā arī šobrīd.
Aizliegts ciemoties
Pašlaik iedzīvotājiem ir atļauts doties ārā no mājām tikai uz darbu vai mācībām, iegādāties pārtiku, kā arī medicīnisku vai ārkārtas iemeslu dēļ. Tiek aizliegta ciemošanās vai ciemiņu uzņemšana privātos mājokļos, kā arī jebkādas sociālas vai ģimeniskas tikšanās.
Organizēti pasākumi nav atļauti, bet cilvēki drīkst doties ārā, lai veiktu kādas fiziskas aktivitātes, taču nav atļauts atrasties tālāk kā piecus kilometrus no dzīvesvietas. Neraugoties uz striktajiem ierobežojumiem, darbu klātienē turpina izglītības iestādes – skolas, koledžas un bērnudārzi.
Jaunākā vecuma bērni skolās un bērnudārzos tiek sadalīti tā dēvētajos burbuļos, lai iespējami samazinātu kontaktēšanās iespējas. Bērnus darbinieki sagaida pie iestādes vārtiem, un vecākiem ieeja teritorijā nav atļauta.
Savukārt vecākajiem skolēniem obligātas ir sejas maskas un roku dezinficēšana, bet mācības katrai klasei notiek tikai vienā telpā un staigāšana no kabineta uz kabinetu nenotiek.
Sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā, veikalos un citās publiskās telpās ir obligāta, un no tām ir atbrīvoti bērni līdz 12 gadu vecumam, kā arī cilvēki, kuriem to lietošana nav ieteicama slimības dēļ. Šajā gadījumā personai līdzi ir jābūt ārsta izziņai, kas to apliecina.
Mājas ballīte izmaksā tūkstošus
Lai arī lielākā daļa Īrijas iedzīvotāju nopietni uztver pandēmiju un kopumā ir ļoti likumpaklausīgi, daļa cilvēku tomēr mēģina neievērot noteikumus. Šī iemesla dēļ valsts policijai jeb Gardai valdība ir piešķīrusi īpašas pilnvaras – ne tikai kontrolēt ierobežojumu ievērošanu, bet arī bargi sodīt pārkāpējus.
Tika pieņemts īpašs likums, ar kuru tika noteikts, ka, piemēram, mājas ballīšu organizētājiem var piemērot 1000–2500 eiro naudas sodu un/vai viena līdz sešu mēnešu cietumsodu.
Savukārt par citu ierobežojumu, piemēram piecu kilometru pārvietošanās ierobežojuma, pārkāpšanu vai atteikšanos lietot sejas masku personai uz vietas var piemērot naudas sodu līdz pat 500 eiro.
Pēc jaunās sodu sistēmas ieviešanas tieslietu ministre Helēna Makentija sacīja, ka tā var palīdzēt mainīt uzvedību, kas ir pretrunā ar noteikumiem. “Tai nevajadzētu kļūt par ciparu spēli: mērķis ir panākt, lai cilvēki rīkotos atbildīgi, nevis piemērot sodu,” viņa teica.
Nepaklausīgie protestē
Neraugoties uz paredzētajiem sodiem, laiku pa laikam Dublinā tiek rīkotas protesta akcijas pret obligātu masku lietošanu, kuru dalībniekiem sejas, protams, nav aizsegtas, un viņi demonstratīvi iet plecu pie pleca, apskaujas un sarokojas.
Savukārt sociālajos tīklos tiek publiskoti video, kuros ir redzami cilvēku pūļi uz ielām, kuri lieto alkoholu, ēd, dzied un dejo. Visi ir bez sejas maskām un sociālā distancēšanās tiek pilnībā ignorēta.
Kontrolēt mājas ballītes ir grūti, jo jebkuru privātu mājokli aizsargā Īrijas konstitūcija. Ikvienam īpašniekam ir tiesības neielaist savā mājoklī pat likumsargus, izņemot gadījumus, kad tur izdarīts kriminālnoziegums. Policija aizbrauc, piezvana pie durvīm un paziņo, ka ir saņemta sūdzība par mājas ballīti, bet īpašnieks atver durvis, noklausās teikto un, aizverot durvis, atbild: “Tā nav jūsu darīšana, visu labu!”
Un vienīgais, ko policisti var darīt, ir nostāties labi redzamā vietā pie mājas un cerēt, ka ballītes dalībniekiem tas sabojās noskaņojumu un viņi dosies uz mājām.
Sabiedrības attieksme pret valdības noteiktajiem ierobežojumiem nav viendabīga. Daļa cilvēku ir aktīvi protestētāji pret viņu personīgās brīvības ierobežošanu vai sazvērestības teoriju piekritēji, bet citus vienkārši emocionāli nogurdinājusi ilgā izolēšanās no ārpasaules un cilvēkiem.
Milzīga maksa
Lai arī situācija attiecībā uz koronavīrusa izplatību valstī patiešām būtiski uzlabojās pēc piektā līmeņa ierobežojumu ieviešanas, milzīgu ietekmi tie atstāja ne tikai uz ikviena cilvēka dzīvi, bet arī uz ekonomiku.
Pandēmijas bezdarba pabalstos un dotācijās uzņēmumu atbalstam Īrija tērē apmēram 200 miljonus eiro nedēļā un vēl jāņem vērā milzīgais nodokļu ieņēmumu kritums. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts nākamajā gadā būs apmēram 25 miljardi eiro.
Jau tagad par bankrotu ir paziņojuši daudzi mazie un vidējie uzņēmumi Īrijā un, visticamāk, pēc pandēmijas darbību neatsāks vēl ne viens vien uzņēmums.
Šī ir milzīga maksa par koronavīrusa izplatības ierobežošanu, turklāt valdība šonedēļ atzina, ka otrā Covid-19 viļņa apkarošana nemaz tik viegli nevedas. Pēdējo septiņu dienu laikā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits atkal palielinājies, un ar bažām tiek gaidīts 1. decembris, kad valdība plāno pārskatīt ierobežojumus. Lai arī no premjera Maikla Martina puses ir izskanējis apgalvojums, ka piektā līmeņa pagarināšana ir maz ticama, nekādas garantijas par ierobežojumu mīkstināšanu Ziemassvētku periodā netiek dotas. Ņemot vērā, ka Īrija ir katoļu zeme, bet dievnami visā valstī pašlaik ir slēgti, lielā sabiedrības daļā pieaug satraukums par to, kādi būs Ziemassvētki.
