Aizliegtās attiecības 18.gadsimta beigās. Aktuālā kino izlase 0
Zane Dzene, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Lēdijas portrets ugunī” (“Portrait de la jeune fille en fe”, 2019, Francija) – LTV7 12. martā plkst. 22.10
Selīnas Siamā drāma “Lēdijas portrets ugunī” kā izcils kinodarbs izcelta daudzās aptaujās un kā labākā filma ārzemju valodā bija nominēta arī “Zelta globusam”.
Aizliegtās attiecības, kam par fonu izvēlētas 18. gadsimta beigas, atklāj daudz vairāk par jūtām, kas uzplaukušas starp aristokrāti Eloīzi un gleznotāju Mariannu un kalpo kā divu sieviešu portretu studijas, kas veidotas uz Bretaņas nepieradinātās ainavas fona no vīriešiem atbrīvotā telpā.
Savu pirmo skatītāju filma atrada Kannās, kur bija nominēta “Zelta palmas zaram”, saņemot balvu par scenāriju.
“Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā” (“Three Billboards Outside Ebbing, Missouri”, 2017, ASV) – TV3 14. martā plkst. 22.35, “Shortcut”
Pirms vairāk nekā pusgada Andžela tika nogalināta, taču slepkavības izmeklēšana nevirzās. Viņas māte Mildreda Heiza nolemj rīkoties un apmaksā trīs pilsētiņas šerifam Viljamam Vilobijam adresētus reklāmas laukumus pie ceļa, kura malā Andželu atrada.
Viņa nav gatava samierināties, un mazpilsētas rimtajā ikdienā iezogas spriedze. Mārtina Makdonas kriminālfilmā izvētītās tēmas ir universālas, kas, tāpat kā nevainojamā aktieru komanda (Frēnsisa Makdormande un Sems Rokvels par tēlojumu saņēma “Oskaru”, Amerikas Kinoakadēmijas balvai bija nominēts arī Vūdijs Harelsons), tai krietni palīdzēja izplatīšanā gūt teicamu peļņu.
“Trīs paziņojumu” atspēriena punkts bija iekļaušana Venēcijas kinofestivāla konkursa skatē, un ar balvām un nominācijām tā nudien ir novērtēta. Makdonas lenti nominēja vēl pieciem “Oskariem” (arī kā labāko filmu un par oriģinālscenāriju), Amerikas Kino institūts to iekļāva sarakstā “10 gada labākās filmas”, un uz to pēdējā laikā atsaucas gaidāmo “Oskaru” pasniegšanas kontekstā.
Frēnsisa Makdormande tiek uzskatīta par pretendenti uz nomināciju par darbu filmā “Nomadu zeme”.
Besija (“Bessie”, 2015, ASV) – “Shortcut”
Pēdējos gados par biogrāfiski muzikālu filmu piedāvājumu nudien nevar sūdzēties: Renē Zelvēgere izdzīvoja Džūdijas Gārlendas traģisko stāstu drāmā “Džūdija” (2019), Tarons Edžertons nospēlēja Eltonu Džonu filmā “Rocketman” (2019), Rami Maleks iejutās Fredija Merkūrija lomā filmā “Bohēmista rapsodija” (2018).
Pērn limitētā iznomā nonāca filma “Stardust” par Deividu Boviju, nupat “Zelta globusu” ceremonijā tika izcelta lente “Mā Reinija: Blūza māte” ar Violu Deivisu titullomā, šovasar sola Aretas Frenklinas dzīvesstāstu filmā “Cieņa”, kur galveno lomu nospēlējusi Dženifera Hadsone.
Nav zināms, kad kinoteātru repertuārā nonāks Bredlija Kūpera režisētā filma “Maestro” par komponistu Leonardu Bernsteinu, uz 2022. gada vasaru ir aizcelta Baza Lūrmena filma par Elvisu Presliju, darbu plānos ir biogrāfija par Pegiju Lī, un Madonna paziņojusi, ka režisēs filmu par pašas dzīvi.
Filma “Besija” vēsta par blūza imperatori dēvētās Besijas Smitas (1894–1937) trauksmaino dzīvi – tā atklāta Holivudas tradīcijās, leģendāro dziedātāju nospēlējusi amerikāņu dziedātāja Queen Latifah, par savu darbu iekļūstot starp “Zelta globusu” un “Emmy” balvas nominantiem.
Šī projekta īstenošana ilga vairāk nekā 20 gadus, ko, visticamāk, atsvēra skatītāju milzīgā interese – “Besija” vairāk nekā gadu bija skatītākais “HBO” oriģināldarbs.
