Aizliegšanas vietā aicina rūpēties 0
“Biežākais iemesls – 63 procenti gadījumu, kāpēc Latvijas sievietes izvēlējušās mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu, ir finansiālie apstākļi,” Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas rīkotajā konferencē “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā” minēja tiesībsargs Juris Jansons. Latvijā joprojām ir satraucoša abortu statistika – pretī 1000 jaundzimušajiem ir 384 aborti.
Tiesībsargs, pozitīvi vērtējot Demogrāfijas apakškomisijas darbu pie abortu skaita samazināšanas un nedzimušas dzīvības aizsardzības, tomēr uzskatīja, ka vēlme šo jautājumu skatīt caur tiesību normu prizmu nav atbilstošākais līdzeklis. Tiesību retorika bieži radot vienkāršotu šī sarežģītā jautājuma izpratni un polarizē sabiedrību: “Nostāda nedzimuša bērna tiesības pret mātes tiesībām un neļauj saskatīt mātes un augļa kopību un savstarpējo atkarību.” J. Jansons akcentēja, ka valstij un pašvaldībām jānodrošina, lai ne tikai normatīvajā regulējumā, bet arī praksē bērna tiesības ir valsts prioritāte. Tiesībsargs uzskata, ka “izšķiršanās par aborta izdarīšanu ir traģisks un dziļi personisks lēmums, kurā jebkāda iejaukšanās no valsts puses būtu izslēdzama”.
Arī profesors Egils Levits konferencei atsūtītajās tēzēs “Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus (no latīņu valodas – “tas, kurš vēl nākotnē dzims”) pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos” pieminēja, ka grūtniecības pārtraukšana ir sievietes dziļi personīgs jautājums. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un dzimstības veicināšanai profesors ierosināja jauna politikas virziena iedibināšanu, un tā mērķis būtu pārvērst Latviju par bērniem draudzīgu vidi. Blakus jau bieži minētajiem vēlamajiem pasākumiem – kā visaptverošas bērnudārzu sistēmas nodrošināšanu, riska mazināšanu, ka bērns palielina iespēju ģimenei ieslīdēt nabadzībā u. tml. – E. Levits akcentēja, ka nepieciešama mērķtiecīga valsts politika mājokļu jautājumā. Tai jābūt vērstai uz to, ka jaunas ģimenes var iegādāties sev mājokļus par pieņemamu cenu: “Tas prasītu nopietnu pievēršanos mājokļu tirgum un adekvātas mājokļu politikas formulēšanu: apšaubāmās tirgošanās ar uzturēšanās atļaujām pārskatīšanu, jo tas sadārdzina cenas vietējiem iedzīvotājiem; antispekulatīva nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu un citus pasākumus mājokļu tirgus normalizēšanai.”
