Rīkojums par potēšanas datumu maiņu esot nācis “no augšas”. Tomēr Vīķe-Freiberga uzstāja uz otrās potes saņemšanu vakar 60
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts augstākajām amatpersonām vakar bija jāsaņem vakcīnas “AstraZeneca” otrā deva, jo kopš pirmās potes 11. februārī bija aizritējušas deviņas nedēļas.
P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vakcinācijas centrā, kur toreiz notika potēšana, visas amatpersonas tika informētas, ka vakcīnas otrā deva būs 15. aprīlī.
Bet tas nenotika, jo gan Valsts prezidents Egils Levits, gan eksprezidenti Valdis Zatlers un Raimonds Vējonis, iespējams, arī vēl kāda cita amatpersona, saņēma īsziņu, ka potēšana atlikta līdz 7. maijam.
Vaira Vīķe-Freiberga gan tika vakcinēta vakar, kā sākotnēji bija norādīts.
“Saskaņā ar “AstraZeneca” vakcīnas vadlīnijām jūsu vakcinēšanās notiks 7. maijā,” šādu īsziņu saņēmis Valsts prezidents Egils Levits, pastāstīja viņa preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Levitam šis datums neesot brīvs, tāpēc viņš vienojies, ka uz Stradiņa slimnīcu dosies 30. aprīlī.
Savukārt eksprezidents Valdis Zatlers savā tālrunī ieraudzījis divas ziņas – vienu, ka jādodas potēties 15. aprīlī, bet otru – ka potēšanas laiks pārcelts uz 7. maiju.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pats izteicis vēlmi potēties vēlāk, tāpēc arī viņam otrās potes deva solīta maija sākumā, bet datums vēl esot jāprecizē, lai tas neiekristu viņa komandējuma laikā, informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane pastāstīja, ka arī eksprezidentei pēdējā brīdī esot atsūtīta īsziņa, ka vakcinēšanās laiks ir pārcelts no 15. aprīļa uz 7. maiju.
Bet, tā kā prezidente bija ieradusies no savām lauku mājām Kurzemē un neesot saņēmusi no Stradiņa slimnīcas speciālistiem pietiekami pamatotus argumentus, kāpēc potēšanās būtu jāatceļ, viņa savu vakcīnas devu saņēma.
Taču sekretāre sarunā, skaidrojot atcelšanas iemeslus ar Stradiņa slimnīcas pārstāvi, uzzinājusi, ka rīkojums par potēšanas datumu maiņu esot nācis “no augšas” – veselības ministra Daniela Pavļuta biroja vadītājas Vladislavas Šķēles.
Vai jaunas vadlīnijas tikai prezidentiem?
V. Zatlers vakar LTV raidījumā “Rīta panorāma” teica, ka otrās potes datums viņam esot mainīts tādēļ, ka ir mainījušās vakcinēšanas vadlīnijas.
Tas radīja neizpratni un aizdomas sabiedrībā, pirmkārt, kas tās par jaunām vakcīnas “AstraZeneca” vadlīnijām un, otrkārt, vai pieminētās vadlīnijas piemēro tikai valsts augstākajām amatpersonām vai visiem?
“Stradiņu vakcinācijas centrs īsziņas veidā man ļoti korekti izskaidroja – vakcīnas tiek pētītas, un patlaban vadlīnija esot tāda, ka labāk otro poti saņemt drusku vēlāk. Par šo termiņu pārcelšanu laikus vajadzēja skaidrot Veselības ministrijai, bet tas nebija izdarīts, tāpēc jau tā nesaprašana ir radusies,” sacīja Zatlers.
Stradiņa slimnīcas (kapitālsabiedrība, ko pārrauga Veselības ministrija) preses dienests, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, atsacījās “Latvijas Avīzei” atbildēt uz jautājumu par to, kāpēc mainīti datumi un kāpēc vakcinācijas intervāls starp pirmo un otro poti pagarināts.
Jautājums gan netika uzdots par konkrētām amatpersonām, bet gan par vakcinācijas intervāla pagarināšanu kā tādu.
Jo tuvāk 12. nedēļai, jo labāk
Ko par termiņiem starp pirmo un otro “AstraZeneca” vakcīnas devu saka Imunizācijas valsts padome (IVP)?
Padome jau martā no Veselības ministrijas darba grupas vakcinācijai pret Covid-19 saņēma lūgumu sniegt viedokli, vai IVP atbalsta intervāla maiņu vakcīnas “AstraZeneca” otrajai devai no 9–12 nedēļām līdz 12 nedēļām.
“AstraZeneca” otrās devas saņemšana šobrīd rekomendēta 9–12 nedēļu laikā, bet, kā informēja padomes vadītāja Dace Zavadska, esot saņemti atsevišķi viedokļi, ka šis intervāls esot nepietiekami konkrēts un būtu jānosaka precīzāk.
IVP joprojām, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas, iesaka 9–12 nedēļu intervālu starp vakcīnas “AstraZeneca” abām devām.
“Bet gadījumos, kad rodas grūtības izvēlēties konkrētu laiku šo rekomendēto 9–12 nedēļu intervālā, otrās devas saņemšanas vizīte plānojama tuvāk 12. nedēļai, kas zinātniskajās publikācijās uzrāda augstāku iedarbīgumu pret simptomātisku Covid-19,” norāda IVP.
Savukārt Veselības ministrija, kaut gan lūgusi sniegt padomei viedokli, tomēr uz to neatsaucas, bet vakcinācijas datumu pārcelšanu uz vēlāku laiku skaidro ar pavisam citiem iemesliem.
“Precīzs revakcinācijas laiks personai tiek noteikts individuāli, balstoties uz vairākiem apstākļiem – pieejamajām vakcīnām, ārstniecības iestādes vakcinācijas laika grafiku, kā arī ņemot vērā personas iespējas ierasties uz vakcināciju noteiktajā laikā. Arī valsts augstāko amatpersonu gadījumā revakcinācijas laiki noteikti individuāli,” ministrijas nostāju pauda komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Cita versija bija veselības ministra padomniecei komunikācijas jautājumos Lāsmai Binderei, kura norādīja, ka IVP rekomendācija esot 12. aprīlī iekļauta vakcinācijas rokasgrāmatā, un to arī minēja kā argumentu, kāpēc iespējams mainīt vakcīnas “AstraZeneca” intervālu starp pirmo un otro poti.
“Pagarinot šo intervālu, iespējami vairāk cilvēku varēs saņemt pirmo vakcīnas devu,” sacīja Bindere.
Citas valstis pagarina
Šīs nedēļas valdības sēdē Ministru prezidents atkal izrādīja neapmierinātību ar gauso vakcinācijas tempu. Viņam esot stipras aizdomas, “ka mums diezgan radikāli kaut kas jāmaina vakcinēšanas procedūrā”.
K. Kariņš: “Lasu, ka Francija pagarina laiku starp pirmo un otro poti ar mērķi tāpat kā briti maksimāli ātri dabūt kaut vienu poti visiem iedzīvotājiem. Redzot, cik gausi mums iet, man ir aizdomas, ka mums vajadzētu izsvērt šo virzienu arī pašiem.
Protams, vislabākie dati būtu gūstami no Lielbritānijas, kur 18–20 miljoni cilvēku ir potēti. Šos datus varētu salikt kopā ar mūsu valsts pieredzi (..) un redzēt, vai gadījumā nebūtu attaisnojama intervāla maiņa.”
IVP vadītāja Zavadska aizvadītajā Ministru kabineta sēdē, skaidrojot ministriem jautājumu par intervāla pastiepšanu “Pfizer/BioNTech” un “Moderna” vakcīnām, norādīja, ka pētījumi, pirms Eiropas Zāļu aģentūra reģistrēja abas vakcīnas, apliecinot, ka garākais intervāls šo vakcīnu efektivitātes saglabāšanai esot 42 dienas.
“Tātad otrā deva ir saņemama pēc 42 dienām. Vēl pastiept uz mēnesi vai diviem, tas ir vairāk tāds taustīšanās variants. Ja tas ir nepieciešams, uz to var iet, bet laba zinātniska pamatojuma tam apakšā nebūs.”
Vai var vakcīnas miksēt?
Savukārt, skaidrojot dažādu vakcīnu potēšanu vienam cilvēkam, Zavadska sacīja, ka teorētiski, kopumā ņemot vakcinācijas principus, noteikti varētu miksēt, tāpēc Lielbritānijā ir uzsākti pētījumi, lai pierādītu, kas šādā gadījumā notiek.
“Antivielu un šūnu imunitāte ļoti līdzīgi darbojas gan pēc “Pfizer” un “Moderna”, gan, saņemot vakcīnu “AstraZeneca”. Bet mēs pagaidām vēl nevaram apgalvot, ka tas ir pilnībā pārbaudīts un pierādīts.
Vienīgais, ko mēs esam ierakstījuši arī rokasgrāmatā, – ja cilvēkam pēc vienas vakcīnas ir izveidojusies anafilakse, tad mēs noteikti rekomendējam potēt ar citas tehnoloģijas vakcīnu. Pārējais, ko mēs darīsim, būs uz mūsu pašu atbildību, sacīja Zavadska.
Aicina potēties visus
Lai paātrinātu vakcināciju, šīs nedēļas nogalē Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs lielajos vakcinācijas centros būs iespēja vakcinēties ar “AstraZeneca” vakcīnu ikvienam iedzīvotājam, kurš to vēlas.
Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tikšot aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netikšot prasīti.
Pārējie vakcinēties gribētāji tikšot virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.
