Aizkari lauku mājā: kuri vislabāk iederas un kā stiprināt 1
Ienākot svešā mājoklī, vispirms pamanām aizkarus vai žalūzijas, kas piesedz logus. Šim interjera elementam ir dubulta slodze – funkcionālā un dekoratīvā. Kādi aizkari vislabāk iederētos lauku mājā?
Materiāls
Izvēloties aizkarus, jāņem vērā, cik lielā mērā konkrētajā telpā ir vajadzība “paslēpties” no ārpasaules (piemēram, lielceļa, kas vijas gar māju, vai tuvējās kaimiņmājas), no spilgtas saules dienā un mēness spožuma naktī. Lauku mājās pa logu lielākoties paveras skaists skats – redzams dārzs, tīrumi, mežs un pļavas. Tāpēc, ja nav nekādu ārēju “traucēkļu”, varētu ļaut šai pievilcīgajai ainavai ienākt dzīvojamā telpā, iztiekot tikai ar dienas jeb plānajiem aizkariem, kurus pie loga stiprina divās slejās, lai atvelkot, atsaitējot ar dekoratīvajām auklām vai sastiprinot ar speciāliem magnētiņiem, varētu pa logu baudīt dabas skatu. Šajā nolūkā ar aizkariem var piesegt tikai rūts apakšējo daļu, bet augšdaļu rotāt ar dekoratīvu auduma joslu.
Lauku mājās parasti dominē dabīgie materiāli – dēļu grīda, koka logu rāmji, dažkārt ar koka dēlīšiem apšūtas sienas, arī mēbeles ir no priedes vai kāda cēlāka koka taisītas.
Lai telpas iekārtojumā būtu vienots stils, priekšroku vajadzētu dot aizkaru audumiem no dabīga materiāla – lina vai kokvilnas.
Ja nav iespējams iegādāties 100 % lina aizkarus, veikalos diezgan plašā klāstā ir no lina un sintētisko šķiedru (pārsvarā poliestera, var būt poliamīds, viskoze u. c.) sajaukuma darināti audumi, kuriem piešķirta dabīga materiāla faktūra.
Sintētiskā šķiedra audumu padara izturīgāku un vieglāk kopjamu, tāpēc aizkarus ir viegli mazgāt, tikpat kā nav jāgludina, tie pārāk neuzkrāj putekļus.
Aizkaru saskaņošana ar interjeru
Ja telpa ir neliela, nav ieteicams pie loga likt spilgtus un uzkrītošus aizkarus, jo tie vizuāli samazina platību, akcentējot sienu robežas. Ja telpa ir garena, ar augstiem griestiem, jāatsakās no domas par aizkariem, kas sniedzas no griestiem līdz grīdai. Ja logs atrodas zemu, tuvu grīdai, vizuāli labāk izskatās aizkari, kas piestiprināti pēc iespējas tuvāk griestiem. Ja ir plata palodze, ko izmantot kā darba virsmu, gan dienas, gan nakts aizkari liekami pēc iespējas tuvāk logam.
Lauku mājām piemēroti dabīga materiāla aizkari dabīgos toņos. Var būt ar ziedu vai citu dabas motīvu, piemēram, ar lapām vai smilgām.
Jāņem vērā – ja dienas aizkarus izvēlas ar zīmējumu vai izteiktu faktūru, nakts aizkariem jābūt vienkrāsainiem un gludiem, un otrādi. Vienam otru jāpapildina, nevis jākaujas.
Koši balti dienas aizkari sader ar tīros toņos (dzeltens, zaļš, zils) krāsotām sienām, bet disonē ar krēmkrāsā ieturētām sienām.
Lai kompozīcijai piešķirtu pabeigtību, var izmantot dažādus dekoratīvus elementus: lambrekenu (šaura, horizontāla auduma sleja, kuras uzdevums ir aizsegt skatam necilu aizkaru stangu), atsaites ar vai bez pušķiem un magnētus aizkaru atspraušanai.
Aizkarus var rotāt ar dabīga materiāla (lins, kokvilna) mežģīnēm, ar volāniem, dekoratīvām apmalēm un pušķiem, bet tas ir gaumes jautājums. Laukos guļamistabu pārsvarā nevēlas pārvērst buduārā.
Piestiprināšanas veidi
Ir dažādi aizkaru piestiprināšanas veidi. Izvēloties piemērotāko, jāņem vērā, vai aizkari tiks bieži atvērti un aizvērti vai vispār netiks aiztikti. Ja aizkars paliek nekustīgs, to var, piemēram, vairākkārt pārmest stangai. Klasiskā stila interjerā vislabāk izskatās aizkari pie koka stangas vai karnīzes, aiz kuras pieliek sliedi un pie tās arī stiprina. Izmantojot paņēmienu, izskatās, ka aizkari krīt no griestiem. Lai veidotos skaists krokojums, augšējo daļu šuj uz lentes.
Moderna stila interjerā iederas mūsdienīgi audumi, neordināri krāsu risinājumi, daudz aksesuāru, kā arī netradicionālā veidā pielikti aizkari, piemēram, uzāķēti griestos iesistos āķos, pakārti aiz diegu cilpām, kas izvērti cauri audumam.
Aizkaru stangu var novietot dažādās vietās: pie griestiem (tuvāk vai tālāk no loga), pie sienas (augstāk vai zemāk no griestiem), loga ailas iekšpusē (tuvāk logam vai ailas malai), pie loga rāmja (augšpusē vai vidū).
Lauku mājā, kur telpu iekšējā apdarē dominē koks, aizkaru stangu ieteiktu izvēlēties no šī paša dabīgā materiāla. Tās ir dažāda diametra, ar daudzveidīgiem uzgaļiem (čiekura, bumbas, konusa, nošķelta pakava vai citā formā), kurus var saskaņot ar interjerā valdošajām līnijām. Starp citu, koka aizkaru stangas nekrāso, jo katru tās elementu darina no cita koka, lai stienis neliektos, aizkaru stiprināšanas riņķītis neizjuktu un uzgalis neplaisātu. Lai, izmantojot koksni ar atšķirīgu faktūru un nokrāsu, iegūtu vienotu tēlu, aizkaru stangu beicē dažādos toņos.
UZZIŅA
• Audumi sastāv no šķiedrām, kuras var būt dabiskas un ķīmiskas. Dabiskās šķiedras: lins, kokvilna, zīds, vilna, kaņepes un džuta. Ķīmiskās šķiedras dalās divās grupās – mākslīgajās (viskoze, acetāts, triacetāts) un sintētiskajās (elastāns, poliamīds, poliesters). Zinot auduma sastāvu, to var pareizi kopt, un tad aizkari kalpo ilgi.
• Lina audums jāmazgā 40 – 60 grādu temperatūrā saudzējošā režīmā. Balināto linu mazgā ar universālo veļas pulveri, nebalināto un krāsaino – ar pulveri bez balinātāja. Mazgājot audums raujas, tādēļ pirms aizkaru šūšanas to vēlams samērcēt un izžāvēt, tad vēlreiz samitrināt un kārtīgi izgludināt.
• Baltu kokvilnas audumu var mazgāt 95 grādu temperatūrā, krāsainu – 45 grādu temperatūrā. Gludināt ieteicams viegli mitru.
• No poliestera šķiedras darinātie audumi ir izturīgi, mazburzīgi, turklāt negaršo kodēm. Mazgā 40 grādu temperatūrā, citādi burzījumus nevar izgludināt. Var iztikt arī bez gludināšanas.
• Poliamīda (vairāk pazīstams kā neilons) izstrādājumus mazgā veļas mašīnā 40 grādu temperatūrā saudzējošā režīmā. Nedrīkst izgriezt centrifūgā un žāvēt veļas žāvētājā. Gludina režīmā “zīds bez tvaika”.
• Viskozes audumus (tiem iespējams piešķirt zīda, kokvilnas, vilnas vai lina izskatu) mazgā 30 grādu temperatūrā ar saudzējošiem mazgāšanas līdzekļiem. Nedrīkst berzt, burzīt, izgriezt vai žāvēt veļas žāvētājā. Aizkarus uzkar uz veļas auklas, lai notek un izžūst. Gludekli noregulē režīmā “zīds”.
