Oskars Gudramovičs (pa labi) un Pēteris Kalniņš – pēc sacensībām labā noskaņojumā, bet karjeru beidz ar rūgtuma piegaršu.
Oskars Gudramovičs (pa labi) un Pēteris Kalniņš – pēc sacensībām labā noskaņojumā, bet karjeru beidz ar rūgtuma piegaršu.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Olimpieši bez sociālajām garantijām bankā pat kredītu nevar paņemt 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Trīs olimpiskajās spēlēs startējušie kamaniņu sportisti Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš – abiem ir 32 gadi – beiguši karjeru, lai gan gaidāmajā ziemā būs Pekinas olimpiāde. Tādu pašu lēmumu pieņēmuši arī Kristens Putins un Imants Marcinkēvičs.

Mīnus 30 procenti

“Lēmumu beigt karjeru pieņēmām vairāku iemeslu dēļ – finansējums, attieksme no federācijas puses. No mums prasa zelta kalnus, bet nekādas pretimnākšanas īsti nav – gan attiecībā uz tehniku, gan naudu dzīvošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA
Pabalsts visiem samazinājās, mums piedāvāja 700 eiro mēnesī, kas pienāktos pēc sasniegumiem no Latvijas Olimpiskās komitejas, un vēl simts pielikt no federācijas – kopā 800.
Iepriekš bija 1100,” “Latvijas Avīzei” saka Oskars Gudramovičs. “Beidzot iepriekšējo sezonu, vēl domājām, ka brauksim, bet, kad kļuva skaidri nosacījumi, nolēmām beigt.”

Viņš arī norāda uz Latvijas olimpiešu seno un sāpīgo problēmu – no pabalsta naudas nodokļi netiek maksāti, attiecīgi sportistiem nav nekādu sociālo garantiju: “Bankā pat kredītu nevar paņemt, kad pirms pieciem gadiem pirkām dzīvokli, es knapi kā galvotājs sievai derēju. Nav vairs 20 gadi, lai tādā režīmā dzīvotu, jādomā par nākotni.

Ir ģimene, divi bērni. Turklāt treniņi Siguldā notiek katru dienu, man, no Rīgas braukājot, puse pabalsta aizietu degvielā.” Šis fons apslāpējis vēlmi turpināt karjeru un pacīnīties par iespēju startēt ceturtajās olimpiskajās spēlēs.

Pēteris Kalniņš vasarās brīvajā laikā piepelnījies ārpus sporta – veic lab­iekārtošanas darbus. Arī Oskaram Gudramovičam bijuši blakusdarbi:

“Savulaik trīs vasaras strādāju Valsts policijā kā kārtībnieks objektu apsardzē, vēlāk iekārtoja kā daudzus sportistus – kurš armijā, kurš policijā, robežsardzē.

Esmu pabeidzis Valsts policijas koledžu, domāju tagad atkal iet strādāt uz policiju, viens paziņa teica, ka sanāk 1000 eiro uz rokas un ir sociālās garantijas.” Oskars skumji piebilst – šobrīd viņš savai nākotnes pensijai iekrājis 14 eiro…

“Šo dzīves posmu noslēdzu ar mazliet piečakarētu sajūtu, bet tas mūsdienās ir pierasts. Visvairāk no karjeras atcerēšos pēdējās sezonas, gāja itin labi, tikām uz pjedestāla. Bijām trīs olimpiskajās spēlēs, īpaši atmiņā paliks pirmās Vankūverā,” rezumē Gudramovičs.

Reklāma
Reklāma

Rezultāta faktors

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga skaidro, ka šogad samazinājies valsts finansējums augstu sasniegumu sportam, un tas skar nozari kopumā, nesaudzējot arī daļu atlētu: “Mums iepriekšējā sezona bija izcila, bet vienalga ir mazāk naudas.

Sportistu pabalsti primāri atkarīgi no rezultāta – Andris un Juris Šici izpildīja visaugstākos kritērijus, un viņiem nav samazinājuma, Mārtiņam Botam un Robertam Plūmem rezultātu progress ļāvis pat iegūt vairāk.

Gudramovičs un Kalniņš vēlējās saņemt lielāku stipendiju, mums nav tādas iespējas, stipendiju sadaļā samazinājums ir par nepilniem 40 tūkstošiem eiro. Nākamais gads mums būs diezgan smags.”

Gudramovičs un Kalniņš šogad pasaules čempionātā bija devītajā vietā, sprintā – sestajā. Sestie viņi bija arī Eiropas čempionātā Siguldā.

Strenga uzskata, ka duetam pietrūka prasmes sacensībās realizēt treniņos uzrādīto potenci­ālu: “Ja būtu vēlme aizbraukt uz olimpiādi un ­sasniegt maksimālo rezultātu, tad būtu citādi, bet, ja primārais ir, kas un cik man par to būs – tā ir cita spēle.

Ļoti žēl, ka pirms olimpiskajām spēlēm tā notiek, iepriekšējās sezonas sākumā mums bija četri pasaules klases divnieki, vēl ir ļoti laba junioru ekipāža. Gadu gadiem esam strādājuši, lai būtu iekšējā konkurence, un tā bija visaugstākajā līmenī, taču ar pašreizējo finansējumu vairāk nevaram maksāt.”

Kristens Putins un Imants Marcinkevičs vēl aizpērnajā sezonā kļuva par pirmajiem Latvijas sportistiem neatkarības laikā, kas uzvarējuši Pasaules kausa posmā (Siguldā sprintā), bet aizvadītajā sezonā viņi netika izlasē un Pasaules kausos nestartēja.

Olimpiskajās spēlēs no valsts varēs piedalīties divas ekipāžas, un šobrīd ir puslīdz skaidrs, ka kvotas aizpildīs brāļi Šici, kā arī lielisku debijas sezonu aizvadījušie Bots un Plūme.

Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš

Bijušie kamaniņu sportisti

Trīs olimpisko spēļu dalībnieki – 2010. g. Vankūverā 12. v., 2014. g. Sočos 10. v., 2018. g. Phjončhanā 14. v.

Pasaules kausā ekipāžu mačos uz pjedestāla kāpuši sešas reizes

PČ Vinterbergā 2019. g. – 4. v.

Mīnus divi, plus viens

Mārtiņš Rubenis, Latvijas izlases treneris: “Divi vecie divnieki ir prom, bet nākamajā sezonā klāt varētu būt viens jaunais – Eduards Ševics-Mikeļševics un Lūkass Krasts.

Ledus ir slidens, visādi mēdz gadīties. Ja izkrīt viens divnieks, olimpiskās kvotas dēļ vietā jābūt citam, tāpēc puiši trenēsies un mēģinās parādīt, ko var.

Būs iespēja vairāk ar viņiem pastrādāt, šī viņiem būs pēdējā sezona, kad ir juniori, bet pēc tam tāpat jānāk izlasē, un labāk, lai ātrāk pamēģina to līmeni, pamācās.

Turklāt nav skaidrs, vai un kāda būs junioru sezona, līdz ar to turēt viņus mājās bez izaugsmes iespējām vēl vienu sezonu būtu netālredzīgi. Visi pārējie sportisti trenējas un gatavojas sezonai.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.