Aiziet drosmīgs Latvijas patriots 5
Rīt Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks atvadīšanās no Konstantīna Pupura, kurš 10. septembrī 53 gadu vecumā aizgāja mūžībā.
“Konstantīns Pupurs 1988. gada 14. jūnijā uzdrošinājās kļūt par pirmo, kurš padomju okupācijas laikā publiski pacēla sarkanbaltsarkano karogu un iznesa to cauri Rīgai. Viņš bija cilvēktiesību aizstāvju grupas “Helsinki-86″ biedrs, viens no nedaudzajiem, kurš neslēpa savu dalību un atklāti iestājās par brīvu Latviju,” sēru paziņojumā raksta Nacionālā apvienība, kuras biedrs bija K. Pupurs. “Padomju gados Konstantīnam nācās pārciest čekas teroru – pirmo reizi viņu apcietināja 1986. gadā Maskavā, kur Konstantīns krievu studentu vidū bija nodibinājis vēstures pētīšanas klubu. Viņu nodeva labākais draugs, kurš izrādījās čekas ziņotājs. Pēc oficiālās iestāšanās “Helsinki-86” grupā 1988. gada janvārī problēmas sākās toreizējās Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekanātā, kas nevēlējās savu studentu vidū redzēt “pretpadomju elementu”. Pēc 1988. gada 14. jūnija čeka Konstantīnam lika saprast, ka, gadījumā ja viņš pretosies un neatstās Latviju, sekas būs bargas. K. Pupurs devās trimdā, sākumā dzīvoja Minsterē, pēc tam pārcēlās uz ASV. 1992. gadā atgriezās nu jau brīvajā Latvijā, taču turpināja saņemt draudus neiesaistīties politiskās aktivitātēs. 1993. gadā viņš tika izsekots un smagi piekauts, pēc kā atkārtoti devās uz ASV.”
K. Pupurs ar izcilību beidzis Masačūsetsas Valsts universitāti, studējis biznesa augstskolā Londonā, prata vairākas svešvalodas (franču, angļu, vācu, krievu). Dienēja kā leitnants ASV armijā, piedalījās Irākas karā. 2010. gada martā atgriezās uz dzīvi Latvijā. 2011. gadā sāka darbu Latvijas Jūras akadēmijā kā galvenais speciālists metodiķis, lektors.
2011. gada 14. jūnijā K. Pupurs atkārtoja savu vēsturisko gājienu ar sarkanbaltsarkano karogu cauri Rīgai no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem, lai vienotu latviešu tautu cīņai par tiesisku valsti. K. Pupurs bija studentu korporācijas “Fraternitas Lataviensis” biedrs.
Atgriežoties Latvijā, Konstantīns iestājās partijā “Visu Latvijai!”. “Ir brīži, kad ceļamies, lai ietu, ir brīži, kad mostamies, lai dotos darbus darīt. Ar smeldzošu sirdi no tālienes esmu vērojis Latvijas virzību, bet ir pienācis brīdis, kad katra latvieša apņēmība un stingra rīcība izšķirs mūsu valsts likteni. Es augsti novērtēju to, ko dara un ir iespējusi “Visu Latvijai!”, tomēr vēl daudz darāmā, lai kopā sasniegtu tos nacionālos ideālus, par kuriem iestājos arī pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esmu pārliecināts, ka ar godprātību un mērķtiecību “Visu Latvijai!” to panāks!” iestājoties partijā, uzsvēra K. Pupurs.
“Partijas rindās Konstantīns vienmēr izcēlies ar stingru nacionālkonservatīvu pārliecību, taisnīguma izjūtu un lielu atbildības sajūtu, uzņemoties veikt pienākumus Latvijas neatkarības, valodas, nacionālo vērtību stiprināšanai, Latvijas kā valsts labā. Konstantīns bija nesamierināms pretinieks jebkurai kreisai vai liberālai ideoloģijai un nekad savu rīcību nav pieskaņojis politkorektuma uzspiestām normām. Konstantīna plašās un dziļās vēstures un ideoloģijas zināšanas un entuziasms darīja viņu par autoritāti arī ārvalstu nacionāli domājošo cilvēku vidū. Iestājoties par taisnību, Konstantīnu nekad nav biedējušas nelabvēļu un ideoloģisko pretinieku ņirgas un apmelojumi – ne atmodas gados, ne vēlāk Nacionālās apvienības rindās. Konstantīns bija nelokāms Krievijas agresijas Ukrainā pretinieks.
Latvija ir zaudējusi krietnu tēvu, drosmīgu Latvijas patriotu, aktīvu cīnītāju par Latvijas valsts vērtībām. Tā ir smaga diena Nacionālajai apvienībai, jo mēs esam zaudējuši ne tikai partijas biedru, bet arī draugu,” raksta partijas kolēģi, izsakot līdzjūtību Konstantīna tuviniekiem, īpaši dēlam Ivaram.
