Aizgājušās leģendas. Personības, kuras zaudējām 2018. gadā 1
Janvāris
Īru rokgrupas “The Cranberries” soliste Doloresa O’Riordana (6.09.1971-15.01.2018).
Bijušais Saeimas deputāts, radio “Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” Latviešu redakcijas direktors un atbildīgais redaktors, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadītājs Uldis Grava (1.04.1938-19.01.2018).
Fotomākslinieks Vilhelms Mihailovskis (2.10.1942-23.01.2018),. Viņš savas karjeras laikā saņēmis vietējus un starptautiskus fotomākslas apbalvojumus, tostarp “World Press Photo” balvu “Golden Eye”, Amerikas Fotogrāfijas biedrības PSA (Photographic Society of America), FIAP (Starptautiskā Fotomākslas federācija), BFFK, VENUS zelta medaļas. Mihailovskim kā pirmajam no Padomju Latvijas tika piešķirts FIAP ekselences tituls.
Kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis (8.02.1936-24.01.2018).
Pazīstamais komponists un pianists Aleksandrs Kublinskis (11.09.1936-24.01.2018). No aptuveni divsimt sacerētajām dziesmām vairāk nekā puse veltītas jūras tēmai. Ieskaņotas ir apmēram 130 melodijas.
ASV fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstniece Ursula Le Gvina (21.10.1929-22.01.2018), kas ir viena no slavenākajām sievietēm šajā žanrā.
Februāris
Talantīgais lietuviešu kinooperators Audrjus Kemežis (1973.-05.02.2018), bija operators arī programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” tapušajā dokumentālajā lentā “Laika tilti”.
Islandiešu komponists, rakstnieks un producents Johans Johansons (19.09.1969-12.02.2018). Viņš bija nominēts “Oskaram” par mūziku Debisa Vilnēva trillerim “Sicario”, varēja lepoties arī ar “Zelta globusa”, BAFTA un “Grammy” balvu nominācijām par mūziku 2016.gadā iznākušajai filmai “Arrival” (“Atnācēji”).
Latvijas teātra un kino zinātniece Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Valentīna Freimane (18.02.1922-16.02.2018).
Ievērojamais franču džeza vijolnieks Didjē Lokvuds (11.02.1956-18.02.2018), kurš viesojies arī Latvijā.
Britu kinorežisors Lūiss Gilberts (6.03.1920-23.02.2018), kurš uzņēmis trīs filmas par Džeimsa Bonda gaitām.
Britu aktrise Emma Čeimbersa (11.03.1964-21.02.2018), kas vislabāk pazīstama ar lomām seriālā “The Vicar of Dibley” (“Diblijas vikāre”) un romantiskajā komēdijā “Notting Hill” (“Notinghila”).
Marts
Viens no izcilākajiem latviešu mūsdienu scenogrāfiem Gunārs Zemgals (12.09.1935-1.03.2018). Viņš ilgus gadus vadījis scenogrāfijas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa audzēkņi bijuši tādi šobrīd vadošie Latvijas scenogrāfi kā Andris Freibergs un Ilmārs Blumbergs. Zemgals ir veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm visos Latvijas teātros.
Izcilā keramiķe Latvīte Aleksandra Medniece (8.12.1924-3.03.2018), Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas goda biedre.
Izcilais lietuviešu operdziedonis Virgīlijs Noreika (22.09.1935-3.03.2018).
Slavenais franču modes dizainers Ibērs de Živenšī (21.02.1927-10.03.2018), modes nama “Givenchy” dibinātājs, savulaik veidojis lielāko daļu no kino leģendas Odrijas Hepbernas profesionālās un personīgās garderobes. Viņa tērpus valkāja arī ASV pirmā lēdija Džekija Kenedija un daudzi citi sabiedrībā zināmi cilvēki.
Slavenais krievu aktieris un teātra režisors Oļegs Tabakovs (17.08.1935-12.03.2018), teātra “Tabakerka” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.
Slavenais britu fiziķis Stīvens Hokings (8.01.1942-14.03.2018), Lielbritānijas visprestižākās zinātniskās organizācijas – Karaliskās biedrības – loceklis.
Mākslas zinātniece, izstāžu kuratore un augstskolu lekciju pasniedzēja Sarmīte Sīle (3.11.1945-15.03.2018).
Pirmā dziesmu konkursa “Eirovīzija” uzvarētāja 1956. gadā Līza Asija (3.03.1924.-25.03.2018).
Aprīlis
Grafiķis, ekslibrists Imants Ozoliņš (3.07.1930-4.04.2018). Viņš veidojis preču un firmas zīmes uzņēmumiem “Laima”, “Dzintars”, “Aldaris” un “Latvijas Balzāms”, izstrādājis grafiskā dizaina stilu daudzām firmām. Aktīvi darbojies ekslibra žanrā, izstrādājot grāmatzīmes kā veltījumus sabiedrībā pazīstamiem kultūras darbiniekiem un politiķiem.
Dailes un Jaunatnes teātra aktrise Velga Vīlipa (4.02.1940-5.04.2018).
Pasaulslavenais čehu kinorežisors Milošs Formans (18.02.1932-14.04.2018), kas uzņēmis tādas pazīstamas filmas kā “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” (“One Flew Over the Cuckoo’s Nest”) un “Amadejs” (“Amadeus,”), kuras abas saņēmušas pa vairākām “Oskara” balvām.
Bijusī ASV pirmā lēdija Barbara Buša (8.06.1925-17.04.2018).
Viena no pasaules lielākajām elektroniskās deju mūzikas zvaigznēm, zviedru dīdžejs “Avicii” (8.09.1989-21.04.2018).
Maijs
Māksliniece, ādas plastikas meistare Daiga Putekle (8.10.1956-3.05.2018).
Itāļu kinorežisors Ermanno Olmi (24.07.1931-5.05.2018), kura pazīstamākais darbs “L’Albero degli zoccoli” 1978. gadā saņēma Kannu kinofestivāla “Zelta palmas zaru”.
ASV un Kanādas aktrise Margo Kidera (17.10.1948-15.05.2018), kas 70. un 80.gadu filmās par Supermenu atveidoja Luisu Leinu.
Nozīmīgais latviešu fotogrāfs Imants Prēdelis (1.01.1950-20.05.2018).
Pazīstamais karikatūrists Imants Melgailis (26.01.1932-21.05.2018).
Ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieks Filips Rots (19.03.1933-22.05.2018), kurš tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes izcilākajiem ASV rakstniekiem, ziņo Savienoto Valstu mediji. 1998. gadā Rots saņēma Pulicera balvu par romānu “American Pastoral” (“Amerikāņu pastorāle”).
Pazīstamais igauņu operdziedātājs, basbaritons, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas profesors Mati Palms (13.01.1942-28.05.2018).
Gleznotājs, klusās dabas meistars Valdis Opmanis (22.04.1944-30.05.2018).
Jūnijs
Gleznotājs, ainavists Emīls Braunbergs (6.08.1931-5.06.2018).
Visu laiku labākais Latvijas lodes grūdējs Jānis Bojārs (12.05.1956-5.06.2018), kurš joprojām ir valsts rekordists šajā vieglatlētikas disciplīnā.
Pazīstamā krievu kinorežisore Kira Muratova (5.11.1934-07.06.2018), kura kļuva slavena jau ar savām pirmajām filmām “Īsās tikšanās” (1967) un “Ilgās atvadas” (1971).
Britu un amerikāņu muzikālā kolektīva “Fleetwood Mac” agrīnā sastāva ģitārists Denijs Kirvans (13.05.1950-11.06.2018).
Pazīstamais Krievijas kinorežisors, scenārists, politiskais un sabiedriskais darbinieks Staņislavs Govoruhins (29.03.1936.-14.06.2018).
Slavenais krievu diriģents un pianists Genādijs Roždestvenskis (4.05.1931-16.06.2018), kas savulaik vadījis gan Maskavas Lielā teātra orķestri, gan Vīnes Simfonisko orķestri, gan BBC simfonisko orķestri un Stokholmas Karalisko filharmonisko orķestri.
Jūlijs
Leģendārā, smalkā latviešu pianiste Vilma Cīrule (06.1923-09.07.2018). Viņa bijusi pedagoģe vairākiem populāriem Latvijas mūziķiem, tostarp Andrim Daņiļenko un operdziedātājai Marinai Rebekai.
Nozīmīgā runas pedagoģe un režisore Antonija Apele (03.1932-24.07.2018).
Krievu rakstnieks un bijušais disidents Vladimirs Voinovičs (16.09.1932-27.07.2018).
Augusts
Gleznotājs, interjerists Andrejs Zvejnieks (6.01.1939-4.08.2018).
Keramiķis, biedrības “Pūdniku skūla” dibinātājs un vadītājs Evalds Vasilevskis (28.10.1953-9.08.2018 ).
Nobela prēmijas laureāts literatūrā, indiešu izcelsmes britu rakstnieks Vidiadhars Suradžprasads Naipols (17.08.1932-11.08.2018)
Mūzikas leģenda, par soulmūzikas karalieni dēvētā dziedātāja Areta Franklina (25.03.1942-16.08.2018). Karjeras gaitā viņa saņēmusi 18 “Grammy” godalgas, arī par mūža ieguldījumu. Viņa bija pirmā sieviete, kas uzņemta Rokenrola slavas zālē. 2005.gadā viņa saņēmusi Prezidenta brīvības medaļu – ASV augstāko civilo apbalvojumu, dziedājusi divu prezidentu – Bila Klintona un Baraka Obamas – inaugurācijas ceremonijās.
Latviešu trimdas sabiedriskais un kultūras darbinieks, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, ilggadējais Amerikas Rietumkrasta Dziesmu svētku organizētājs, ārsts Andris Ritmanis (16.02.1926-17.08.2018). Viņš ir arī Atmodas laika leģendārās dziesmas, himnisku statusu iemantojušās “Manai tautai” (“Palīdzi, Dievs!”), ko izpildīja Ieva Akuratere, vārdu autors.
Bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans (8.04.1938-18.08.2018).
Amerikāņu dramaturgs Nīls Saimons (4.07.1927-26.08.2018), kura komēdijas Brodvejas teātros tiek iestudētas vairākas desmitgades.
Padomju estrādes leģenda Josifs Kobzons (11.09.1937-30.08.2018).
Septembris
Godalgotais Grieķijas un Francijas kinorežisors Kosta Gavrs (21.02.1933).
Oktobris
Slavenais armēņu izcelsmes franču dziedātājs un dziesmu autors Šarls Aznavūrs (22.05.1924-1.10.2018). Armēņu emigrantu ģimenē dzimušais mākslinieks pārdevis vairāk nekā 180 miljonus ierakstu un spēlējis vairāk nekā 60 filmās. Daudziem Aznavūrs labi pazīstams ar 1974.gada kompozīciju “She”. 2017.gadā viņš tika pagodināts ar zvaigzni Holivudas Slavas alejā.
Pasaulslavenā Spānijas operas zvaigzne Monserata Kavaljē (12.04.1933-6.10.2018). Mākslinieces repertuārs bija teju neierobežots. Viņa atveidojusi vairāk nekā 90 operas lomu un uz skatuves uzstājusies teju 4000 reižu.
Latvijā iemīļotais dziedātājs, TV raidījumu vadītājs Valters Frīdenbergs (26.10.1987). Frīdenbergs ilgstoši cīnījās ar ļaundabīgu audzēju un viņa ārstēšanai tika vākti ziedojumi.
Latvijas Televīzijas (LTV) režisore un kultūras žurnāliste Mārīte Balode (06.02.1952-26.10.2018).
Pazīstamais krievu teātra un kino aktieris Nikolajs Karačencovs (27.10.1944-26.10.2018), kurš 40 gadus strādājis Maskavas “Ļenkom” teātrī. Pazīstamāko kinolomu vidū ir aktiera veikums tādās filmās kā “Vecākais dēls”, “Cilvēks no Kapucīņu bulvāra” un “Trests, kurš bankrotēja”.
Novembris
Stens Lī (28.12.1922-12.11.2018), kurš bija “Marvel Comics” radošais spēks un radījis tādus pazīstamus tēlus kā Zirnekļcilvēku un Halku.
Viens no slavenākajiem lietuviešu teātra režisoriem Eimunts Nekrošus (22.11.1952-20.11.2018).
Viens no Itālijas un pasaules kino milžiem, režisors Bernardo Bertoluči (16.03.1941-26.11.2018), kura filma “Pēdējais imperators” (“The Last Emperor”) 1988. gadā ieguva deviņas “Oskara” balvas.
Ilggadīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arno Upenieks (20.03.1933-28.11.2018).
Pianists Gints Bērziņš (13.11.1966-29.11.2018).
Decembris
Dramaturgs, režisors, kādreizējais Saeimas deputāts Pauls Putniņš (12.11.1937-1.12.2018) – viens no populārākajiem autoriem pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Kopumā Putniņš sarakstījis vairāk nekā 30 lugu, no kurām vairums iestudētas teātros.
Latvijas Centrālās padomes darbiniece Valentīne Lasmane (16.05.1916-03.12.2018), kura vācu okupācijas laikā līdzdarbojusies bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju.
Rīgas Operetes teātra aktrise Renāte Šteinberga (01.03.1937-06.12.2018).
Mākslinieks Dainis Rožkalns (14.12.1928-6.12.2018), linogriezuma, kokgrebuma un tušas zīmējumu meistars. Mākslinieks veidojis ilustrācijas vairāk nekā 60 grāmatām, un viens no nozīmīgākajiem viņa devumiem ir latviešu tautasdziesmu ilustrēšana akadēmiskajā izdevumā “Latviešu tautasdziesmas” pirmajā līdz devītajā sējumā.
Bijusī padomju laika disidente un viena no vadošajām Krievijas cilvēktiesību aktīvistēm Ludmila Aleksejeva (20.07.1927-8.12.2018).
Pazīstamais latviešu režisors un aktieris Oļģerts Šalkonis (21.05.1931-12.12.2018).
Operdziedātāja, vokālā pedagoģe un koncertu producente Rudīte Ruško (03.05.1966 – 21.12.2018.).
Pazīstamais Izraēlas rakstnieks Amoss Ozs (4.05.1939-28.12.2018).
