“Aizejošā” Saeima sagādā nepatīkamu pārsteigumu uzņēmējiem. Vērsīsies Satversmes tiesā 0
Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.
Jaunais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Iepriekš par virsstundu darbu visos gadījumos bija noteikta piemaksa 100 procentu apmērā.
Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma.
Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem.
Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, teikts grozījumu anotācijā.
Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri – darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošās organizācijas.
Nepatīkams pārsteigums uzņēmējiem
Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir pārliecināta, ka šodien, 1.novembrī, Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti Satversmes tiesā kā Satversmei neatbilstoši.
“Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka “aizejošā” Saeima pēdējā sēdē veica šādas izmaiņas Darba likumā, neņemot vērā, ka grozījumi neatbilst Satversmei, uz ko skaidri norādīja gan Tiesībsarga birojs, gan Ārvalstu Investoru padome (FICIL), gan arī Saeimas Juridiskais birojs,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš atzīmē, ka LTRK lems arī par aicinājumu Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt pieņemto likumu.
“Mēs bijām sagatavojuši kompromisa variantu, kas atbilstu Satversmei un paredzēja konkurētspējīgu un darba devēju un nodarbināto intereses aizsargājošu regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai atsevišķās,” skaidro Endziņš.
Viņš piebilst, ka šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra.
LTRK arī uzskata, ka deputāti, kuriem šī ir pēdējā Saeimas sēde, ir pārsteigušies, pieņemot uzņēmējdarbībai tik būtiskus lēmumus galīgajā lasījumā.
“Uzskatām, ka mūsu sagatavotais un iesniegtais precizētais priekšlikums sekmētu faktisku virsstundu uzskaiti, ēnu ekonomikas mazināšanu un konkurētspējas veicināšanu, kā arī būtu tiesiski korekts un atbilstošs Satversmei un vienlaikus aizstāvētu gan mazo un vidējo uzņēmumu, gan darbinieku intereses visās tautsaimniecības nozarēs,” saka Endziņš.
Jau iepriekš Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pozitīvi vērtējot LTRK iesniegto priekšlikumu, savā vēstulē atbildīgajai komisijai norādīja, ka, pieņemot LTRK piedāvāto regulējumu, Latvija būtiski tuvinātos to valstu regulējumam, ar kurām tieši konkurējam investīciju piesaistē.
Vienlaikus sūtot arī pozitīvu signālu par valsts gatavību ieklausīties uzņēmēju viedoklī par tirgus vajadzībām un spert aktīvus soļus, lai samazinātu novēroto virsstundu darba neuzskaitīšanu, kas uzņēmējiem rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus.
LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi.
Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2400 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības. LTRK individuālo biedru – uzņēmumu – apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 13,6 miljardus eiro.
